Laukos
Piensaimniecība

Padoms zemniekam. Kā savienot govju laišanu ganībās ar slaukšanu robotā0


Divvirzienu izejas un vienvirziena ieejas vārti uz ganībām.
Divvirzienu izejas un vienvirziena ieejas vārti uz ganībām.
Publicitātes foto.

Latvijā pie daudzām piena lopu fermām ir ganības. Šai sakarā ļoti bieži rodas jautājums, vai ganības varēs izmantot arī tad, kad kūtī tiks uzstādīti slaukšanas roboti? Vai un kā tas ir iespējams, lasiet šajā rakstā.

Ganību izmantošanai ir būtiska nozīme. Kā galvenās ganību izmantošanas priekšrocības tiek minētas:
– ganību zāle ir lētākā lopbarība;
– ganīšana ir dabiskākais govju turēšanas veids;
– atrašanās ganībās nāk par labu govju nagu un kāju veselībai, kā arī uzlabo asinsriti un veicina vielu maiņas procesus;
– gaisma veicina vitamīna D3, kā arī dažu citu hormonu veidošanos;
– sabiedrība un dzīvnieku tiesību aizsargi pozitīvi novērtē govju komfortablo jušanos ganībās.

Pēdējos gados daudzās Latvijas saimniecībās ir uzstādīti slaukšanas roboti, tostarp arī saimniecībās, pie kurām ir ganības. Tādējādi radies jautājums, vai šajās saimniecībās arī turpmāk tās varēs izmantot un kādas izmaiņas fermā ir jāveic, lai govju ganīšana pēc iespējas mazāk traucētu slaukšanas procesam.

Jau šodien ir daudzas valstis, piemēram, Īrija, Dānija, Austrālija un Jaunzēlande, kurās, slaucot govis ar robotiem, ganību izmantošana ir pašsaprotama. Taču pie mums Latvijā tas ir jaunums.

Lielākais izaicinājums, ar ko jāsaskaras, slaucot govis ar robotiem un laižot tās ganībās, ir panākt, lai govis labprātīgi no ganībām nāktu atpakaļ kūtī uz slaukšanu. Lai to panāktu, ir jāizvērtē, kāds ganību izmantošanas veids konkrētai saimniecībai ir vispiemērotākais, jāveic tehnoloģijai atbilstoša kūts un ganību aprīkošana, kā arī jākoriģē ganāmpulka menedžmenta sistēmas darbība. Jārēķinās arī ar to, ka var pieaugt ar govju piedzīšanu saistīts darbaspēka patēriņš.

Ganību veidi

Izšķir divu veidu ganības – ar ekstensīvo un intensīvo izmantošanu.

Izmantojot ekstensīvo ganību veidu, ganību zālei govju ēdināšanā ir tikai blakus nozīme. Lielāko barības devas daļu tās saņem kūtī. Šīs sistēmas galvenais uzdevums ir dot govīm lielāku kustības brīvību un iespēju atrasties svaigā gaisā. Intensīvās izmantošanas ganībās govis pavada diennakts lielāko daļu un ganību zālei ir galvenā loma govju ēdināšanā.

Izvēloties vienu vai otru ganību veidu, jāņem vērā klimatiskie apstākļi, vietas topogrāfija, veģetācijas periods un augsnes īpatnības, kā arī pieejamās ganību platības.

Atkarībā no pieejamās ganību platības izšķir divas ganīšanas metodes:
– vienlaidu ganīšanu;
– porciju tipa ganīšanu.

Izmantojot vienlaidu ganīšanas metodi, govis gana platībā, kas atbilst zāles augšanas tempam un barības patēriņam. Parasti vienā gabalā govis gana piecas sešas nedēļas.

Porciju tipa ganīšanas gadījumā ganību platība īsos laika periodos regulāri tiek mainīta. Parasti maiņa notiek pēc 0,5; 1; 2; 3 vai 4 dienām. Šī metode ir izplatīta intensīvajā ganīšanā.

Prasības ganībām

Ja izmanto ganības, ir jāņem vērā, ka nav vēlams, lai tās atrastos tālāk par 1000 m no kūts (vislabāk ne tālāk kā 500 m). Ceļa platumam līdz ganībām jābūt ne mazākam kā 3 m. Uz ceļa virsmas nedrīkst būt akmeņu, šķembu vai rupjas grants. Ceļš nedrīkst būt dubļains. Nav ieteicama ceļa krustošanās ar citiem ceļiem.

Vēlamais zāles garums ganībās ir 8–10 cm. Garākai zālei ir zemāka uzturvērtība, un tā tiek vairāk izmīdīta. Arī īsāka zāle nav ieteicama, jo tad govīm nepietiek barības un arī zāles augšana ir palēnināta. Ja ganīšana vienā un tajā pašā platībā turpinās ilgāk par 5 nedēļām, ieteicams pēc tam veikt mēslu izkliedēšanu, lai normalizētu slāpekļa (proteīna) daudzumu zālē.

Ekstensīvo ganību izmantošanas tehnoloģiskās shēmas

Ekstensīvās ganības parasti atrodas ļoti tuvu kūtij, un to platība nav liela. Lielāko barības devas daļu govis saņem kūtī, un tur atrodas arī dzirdnes. Arī spēkbarību tās saņem kūtī maisījumā ar rupjo barību, kā arī slaukšanas robotos. Kūtī govis ir pasargātas no vēja, nokrišņiem un no pārāk augstas vai zemas gaisa temperatūras. Tas viss veicina govju labprātīgu atgriešanos kūtī pēc pastaigām ārā. Lai iziešana ganībās nebūtu par iemeslu retākam slaukšanas robotu apmeklējumam, pirms izejas no kūts uz ganībām novieto divvirzienu govju šķirošanas vārtus, kas savienoti ar ganāmpulka menedžmenta sistēmu. Govis, ejot uz ganībām, ieiet šķirošanas vārtos, kur notiek to elektroniskā atpazīšana. Pēc tam govis, ja tām nav slaukšanas atļaujas, tiek novirzītas uz ganībām. Ja govij slaukšanas atļauja ir, to novirza atpakaļ kūtī, kur govs no ganībām var ieiet tikai caur atsevišķiem vienvirziena vārtiem.

Ja kūtīs ar brīvo govju virzīšanos uz slaukšanu robotā tas ir novietots netālu no izejas uz ganībām, divvirzienu šķirošanas vārtus novieto pie izejas no robota . Ja govij ir slaukšanas atļauja, tā uzreiz tiek izslaukta un pēc tam atkarībā no iestatījuma tiek novirzīta uz ganībām vai kūti. Ja slaukšanas atļaujas nav, govi uzreiz novirza uz ganībām vai kūti. Šī ir visracionālākā shēma.

Ir saimniecības, kas uz nakti pārtrauc iespēju govīm iziet ganībās. Taču daļa fermeru ļauj govīm ganīties visu nakti. Viņi uzskata, ka karstā laikā govis mēdz meklēt patvērumu kūtī ēnā, bet labprāt ganībās uzturas naktī, kad ārā ir vēss.

Ja saimniecībā grib ietaupīt izdevumus, kas saistīti ar šķirošanas vārtu iegādi, un slaukšanas robotu brīvprātīgas apmeklēšanas līmenis ir augsts, var ļaut govīm brīvi bez jebkādiem ierobežojumiem iet kūtī iekšā un ārā. Tādu sistēmu jau vairākus gadus Latvijā sekmīgi izmanto A. Vītolbergs savā saimniecībā Muižarāji Ventspils novadā. Viņam ir bioloģiskā saimniecība ar 70 slaucamām govīm. Govis tiek slauktas ar diviem robotiem. Ganības atrodas pie pašām kūts durvīm, un to platība ir nedaudz lielāka par 3 ha. Tiek lietota vienlaidu ganīšanas metode. Tā kā visa nepieciešamā barības deva govīm tiek izēdināta kūtī, ganību zāle tiek apēsta maz vai paliek pilnībā neapēsta. Ganību periods ilgst no maija līdz septembrim. Robotu apmeklējums ir ļoti labs arī ganību periodā, un izslaukumi turas labā līmenī.

Attēlā – plānojums kūtij ar ganībām

Plānojums kūtij ar ganībām.
Plānojums kūtij ar ganībām.

Intensīvo ganību izmantošanas tehnoloģiskās shēmas
Intensīvajā ganīšanā ēdināšanas devas galveno daļu veido ganību zāle, ganību platības ir lielākas, un attālums no kūts līdz ganībām mēdz ievērojami pieaugt. Tas viss kopā samazina govīm motivāciju doties uz slaukšanu kūtī, un tāpēc, salīdzinot ar ekstensīvo ganību veidu, jāveic virkne papildpasākumu.

Lai racionāli izmantotu ganības un govis neizklīstu pa lielu platību, tās parasti ar nožogojumiem sadala divās, retāk trijās daļās. Pie ieejas aplokos ir novietoti ar ganāmpulka menedžmenta sistēmu vadāmi šķirošanas vārti, kas novirza govis vienā vai otrā aplokā. Tas nodrošina racionālāku ganību izmantošanu, kā arī ievērojami atvieglo govju atgriešanos uz slaukšanu kūtī.

Izmantojot intensīvo ganību veidu, govīm, lai uzņemtu pietiekami daudz barības, nepieciešams atrasties ganībās daudz stundu. Tāpēc tās izlaiž ganīties jau agri no rīta un ganībās tās pavada visu dienu. Protams, govis, kas to vēlas, dienas laikā var atgriezties kūtī un pēc tam atkal iziet ganībās. Vakarā tās govis, kas nav laikus atgriezušās kūtī, ir jāpārdzen.

Faktori, kas veicina govju labprātīgu atgriešanos no ganībām kūtī
Govju atgriešanās no ganībām kūtī tiek veicināta, ja:
– ganāmpulks ir aktīvs un vesels;
– silēs ir kvalitatīva barība;
– spēkbarība, ko izēdina robotos, ir garšīga;
– slaukšanas process ir kvalitatīvs;
– atpūtas boksi ir ērti;
– kūtī ir ēna un nav karsti;
– kūtī ir laba ventilācija;
– kūtī ir platas ejas un katrai govij ir pietiekama platība;
– jūtama smarža, kas rodas, izdalot barību ar barības izdalītājiem;
– pozitīva apkalpojošā personāla izturēšanās.

Faktori, kas negatīvi ietekmē govju vēlēšanos atgriezties no ganībām kūtī

Govju atgriešanās no ganībām kūtī tiek kavēta, ja:
-silēs ir slikta barība;
– robotā netiek izdalīta spēkbarība;
– ganībās ir daudz svaigas zāles;
– kūts ir pārapdzīvota un govis dzīvo šaurībā;
– ārā govīm ir pieņemamāka temperatūra nekā kūtī;
– atpūtas boksi ir neērti;
– kūtī ir sastāvējies gaiss;
– govīm ir nagu un vielmaiņas slimības;
– kūts personāls rupji apietas ar govīm.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv
LE
LETA
Laukos
“Iļģuciema kvasa” ražotājam pērn palielinājies gan apgrozījums, gan peļņa
13 stundas
LE
LETA
Laukos
Latvijā saražotā alus apmērs turpina pieaugt
15 stundas
AT
Agro Tops
Laukos
Cik ienesīgi audzēt lucernu kukurūzas rindstarpās?
15 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Negribēja nogalināt draugu…Jaunietim piespriež astoņus gadus cietumā 1
5 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Sevastova Jūrmalas WTA turnīru sāk ar pārliecinošu uzvaru
5 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ekonomika
Reiram būs jālemj par mutisku aizrādījumu VID vadītājai Jaunzemei. Ministrija skaidro iemeslus
10 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. “Nervu sabrukums, parādi līdz ausīm…” Kokneses kokaīna lietā aizturētais garāžas saimnieks izlaists no cietuma
4 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Aļonas brīvais kritiens turpinās – Ostapenko izgāžas arī Jūrmalā
4 stundas