Bizness, Eksports

Vai kafiju uzkodīsim? Ēdamas kafijas ražotāji uzņem strauju startu eksporta tirgos

Pasākumā “Gada investors 2017” viens no privātā sektora investīciju nominantiem bija arī Jurģis Sedlenieks – par investīciju kafijas ražošanas uzņēmumā “Coffee Pixels”, kas ir radījis pasaulē unikālu produktu – ēdamkafiju no kafijas ķirša. Zīmola “Coffee Pixels” izveidotājs Raivis Vaitekūns, kafejnīcas “MiiT” līdzīpašnieks, atzīst – šogad izvirzīti ambiciozi plāni, kuru īstenošana, pateicoties gan investoram, gan patiesi neparastajam produktam, izvēršas par Latvijas jaunuzņēmuma veiksmes stāstu.

Ēdamkafija gatavota no kafijas ķiršiem (kafijas krūma auglis, kura sastāvā ietilpst arī kafijas pupiņas) un tīra kakao sviesta. Salīdzinot ar dzeramo kafiju – vienas plāksnītes kofeīna daudzums – 50 mg – atbilst vienai klasiskā espresso tasītei, taču organismā tas uzsūcas lēnāk, līdz ar to vienas plāksnītes kofeīna iedarbība varot būt pat divreiz ilgāka.

Kāpēc jāmokās ar smalkām sastāvdaļām, vai nevar, piemēram, kafejnīcā pāri palikušos kafijas biezumus vienkārši sapresēt un savienot ar kakao sviestu?

R. Vaitekūns: Īstenībā mūsu idejai “kājas aug” no līdzīgas pieejas, bet nav tā, ka savācam kafijas biezumus. Ja tas būtu tik vienkārši un rezultāts būtu labs, kāds jau sen to būtu izdarījis. Kad gatavojam kafiju, no biezumiem paņemam ārā kafijas garšu, bet tas ir tikai 20% no visiem kafijas pupiņu labumiem, tā ka 80% aiziet miskastē. Jā, kafijas biezumus var lietot kā skrubi, kā mēslojumu dažiem augiem, kā līdzekli pret skudrām. Bet, manuprāt, lielākā pievienotā vērtība kafijas biezumiem būtu tad, ja tos pārstrādātu materiālā, no kura kaut ko var izgatavot. Piemēram, šķiedru, un to pasaulē daži uzņēmumi jau dara – gatavo ļoti skaistas tumši brūnas plāksnes, citi no kafijas biezumiem taisa pat kafijas krūzītes.

Bet mums ir cita pieeja. Kad darbojāmies ar kafiju, redzējām, cik daudz biezumu jāmet ārā. Ja mēnesī kafejnīcā iztērē 50 kg kafijas, no tā 40 kg jāizmet atkritumos. Un, kad to apzinies, tas vairs neļauj mierīgi dzīvot. Tad nu sākām meklēt veidus, kā nepiesārņot apkārtni, un atradām recepti, kā kafijas pupiņu var iestrādāt kakao sviestā, neradot nekādus atkritumus. Te jāpiebilst, ka kafijas koks zied līdzīgi jasmīnam, pēc noziedēšanas ziedi pārtop par ogām, un katrā ogā ir divi kauliņi, kas tad arī ir kafijas pupiņas. Kafijas oga tiek dēvēta par kafijas ķirsi jeb spāniski – cascara. To audzētāji neeksportē, vai nu izmet vai kompostē. Mūsu ēdamās kafijas plāksnītē iekšā ir pilnīgi visa kafijas pupiņa – gan apkārtējā čaula jeb kafijas ķirsis, gan pati samaltā pupiņa. Galvenā masa, kas to visu satur kopā, ir kakao sviests. Bet tā nav šokolāde, kā daži maldīgi domā. Šokolādē vēl ir arī kakao pulveris, kamēr mūsu plāksnītēs – tikai kakao sviests, šķipsniņa sāls un cukura, bet pārējais – kafijas pupiņas un kafijas auglis (baltajā versijā – kafijas pupiņas un sausais piens). Viena plāksnīte ir apmēram trīs grami kafijas.

Kur iegādājaties ­izej­­­­­­­­­­­vielas?

Bioloģisko kakao sviestu, Himalaju sāli un cukuru pērkam no vietējā uzņēmuma “Gemoss”. Savukārt “Arabica” pupiņas iepērkam Kopenhāgenā, no Eiropas labākā kafijas grauzdētāja, kurš to savukārt pērk Etiopijā. Kafijas ķirsis nāk no Nikaragvas, tur ir fermeri, kas ražo īpašo kafijas ķirsi tādiem kā mēs.

Tādiem kā jūs… Tātad ir arī konkurenti?

Eiropā mums konkurences nav. ASV ir divi uzņēmumi, kas to dara, esam pagaršojuši viņu kafijas plāksnītes un sapratuši, ka tās nav ne tuvu mūsu kvalitātei, mierīgi varam viņiem “rullēt pāri”. Turklāt – neviens no viņiem neražo mūsu oranžo variantu, kur atkal apvienota kafijas pupiņa ar kafijas ķirsi. Tas ir tikai mūsu veiksmes stāsts, mūsu unikālā inovācija.

Bet kur paliek kafijas gatavošanas rituāls, kūpošā tasīte utt.?

Mēs negrasāmies atcelt kafijas dzeršanas rituālu. Mēs grasāmies atcelt trīs lietas – sliktas kafijas dzeršanas rituālu, cilvēka mokas brīdī, kad gribas kafiju, bet tās nav, kā arī neveselīgu produktu lietošanu kafijas vietā. Piemēram, enerģijas dzērienus, kas nav diezcik veselīga lieta. Starp citu, Latvijā salīdzinājumā ar, piemēram, Nīderlandi, cilvēki nedzer tik daudz kafijas, tāpēc varbūt arī ir tik spēcīgas jūtas pret kafijas dzeršanas rituālu. Mums ir arī klienti, kuri vispār kafiju nedzer, bet ar tāfelītes starpniecību novērtē kofeīna labās īpašības.

Foto - Timurs Subhankulovs
Foto – Timurs Subhankulovs

Kur jūs pārdodat ēdam­­­­­­­­kafiju?

Sākumā domājām, ka niša būs tikai specializētās, īpaši augstas kvalitātes kafijas baudītāji, kuru ir arvien vairāk. Bet, attīstot produktu un dodot nogaršot cilvēkiem, sapratām, ka auditorija ir daudz plašāka. Piemēram, šoferi, tūristi pārgājienos, kur lielas problēmas ar kafijas nešanu līdzi, arī studenti utt. Līdz ar to patlaban plāksnītes tiek pārdotas lielākoties degvielas stacijās, aktīva dzīvesveida un zaļajos veikalos.

Tomēr mēs labi apzināmies, ka cilvēkam Latvijā 1,85 eiro par šādu tāfelīti šķiet par dārgu. Tāpat jāatzīst, ka Latvijas un Baltijas tirgus kopumā ir par šauru jaunuzņēmumiem ar lielu izaugsmes potenciālu, tostarp arī mums. Tādēļ orientējamies uz eksportu, kā arī uz tirdzniecību internetā. Arī investori saskata lielu izaugsmes potenciālu tieši eksportā.

Vispār investors jaunuzņēmumos ienāk tāpēc, ka grib nopelnīt no ieguldītā, tādēļ paiet trīs, pieci gadi un tad investors pārdod jaunuzņēmumu vai savas daļas tajā kādam citam lielam uzņēmumam. Tā ir ierasta prakse visā pasaulē. Arī mēs nebijām kautrīgi, aktīvi meklējām investoru, kamēr satikāmies ar Jurģi Sedlenieku. Apspriedāmies, pastrādājām pie idejām un tad jau bijām uz viena viļņa un tā lieta aizgāja.

Cik šādu plāksnīšu saražojat un kādi ir nākotnes plāni?

Patlaban Baldones ražotnē saražojam apmēram 14 000 vienības mēnesī, bet varam elastīgi palielināt jaudas, līdz ar to nākamais solis ir vismaz desmitreiz vairāk, līdz kādām 4,5 tonnām. Domājam arī laist klajā vēl divus jaunus produktus – bezcukura versijas abiem pašreizējiem veidiem, ēdamkafiju vegāniem, kā arī gribam iegūt biolioģisko sertifikātu.

Šo biznesu sākām pirms gada. Pirmo pusgadu testējām produktu, pielabojām recepti, nomainījām iepakojumu. Plānojam, ka šā gada pirmā puse aizies, koncentrējoties uz Skandināvijas un Nīderlandes tirgiem, kas nozīmē aktīvu dalību starptautiskās izstādēs, kur rēķināmies ar LIAA atbalstu. Savukārt gada otrajā pusē fokuss būs uz Angliju un ASV. Mums ir jauns investīciju posms, un, tā kā komandā ir investors, nav divu domu, ka ražošanas apjomu varam kāpināt pat 20 reizes. Pirms kāda laika uzvarējām jaunuzņēmumu konkursā Japānā, Fukuoko pilsētā. Pēc tam mums tur piedāvāja apmaksātu biroju un gada līgumu, taču sapratām – lai gan Japānā potenciāls ir milzīgs, tas ir ļoti atšķirīgs tirgus. Šai ziņā ASV un Eiropas tirgus vieglāk saprotams, tur ir angliski runājoši biznesa partneri, ļoti progresīvi jaunu produktu pirkšanas paradumi, kā arī, kas ir ļoti svarīgi, produktu realizācijas kanāli pāriet no mazumtirdzniecības uz internetu. Līdz ar to kalsim dzelzi, kamēr tā karsta…

9 Komentāri

  1. “Tad nu sākām meklēt veidus, kā nepiesārņot apkārtni, un atradām recepti, kā kafijas pupiņu var iestrādāt kakao sviestā, neradot nekādus atkritumus.”
    Vai tas nozīmē, ka kādam tiek pagatavota kafija un no biezumiem kādam citam kafijas biezumu tāfelīte?

    1. Nē, tas nozīmē, ka tāfelītes ražošanai tiek izmantota pilnīgi visa pupiņa jeb kā rakstā tika paskaidrots – ķirsis, nemaz neražojot biezumus, jo biezumi arī tiek iestrādāti tāfelītē.

  2. Neesot veelmes piesaarnjot apkaartni ar kafijas biezumiem…, bet kaa ar sho kafijas batoninju iepakojumiem? Kaut kaa neizklausaas videi draudziigi. 🙂

    1. Kā ar visiem iepakojumiem – ne pārāk draudzīgi. Taču kaut kā jau jāsāk. Neko nedarīt, attaisnojoties, ka nav jau biodegradējama iepakojuma (kas ir patiesība), tā arī nekas nekad nenotiktu 😉

  3. Šajā rakstā minēts ka ēdamo kafiju var nopirkt benzīna uzpildes stacijās.Šodien pērkot benzīnu Limbažu Lukoilā vaicāju vai var nopirkt ēdamo kafiju,pārdevējai lielas acis un jautājums vai tad tādu arī ražo.Tātad līdz Limbažiem šī kafija vēl nav atnākusi.

Pievienot komentāru