Laukos
Gaļa un zivis

Vai laboratorijās audzēta gaļa ir īsta gaļa? 16

Ilustratīvs attēls. Foto no Pixabay.com

Arvien straujāk tuvojas tas mirklis, kad Eiropas veikalu plauktos gozēsies skaista gaļa – laboratorijā jeb ar “in vitro” metodi radīta. Šāda gaļa ir audzēta ārpus dzīvnieka organisma. Tas nozīmē, ka no dzīvnieka paņem cilmes šūnu, kura ir atbildīga par muskuļa atjaunošanos. To baro un trenē, lai tā augtu gluži kā īsts muskulis. Šāda gaļa satur mazāk tauku, tai ir iespējams pievienot arī uzturvielas un audzēt, izmantojot daudz mazāk resursu.

ASV jau nedaudz aizsteigušās priekšā Eiropai, jo tur patlaban aktīvi norisinās diskusijas par to, kādus īpašus regulējumus un likumprojektus būtu jāizstrādā šādas gaļas apritei, marķēšanai un arī nosaukšanai.

Piemēram, ASV Pārstāvju palāta izstrādājusi likumprojekta uzmetumu, kas ASV Lauksaimniecības departamenta liktu regulēt laboratorijā audzētu gaļu. Temats, par kuru jau ilgstoši runā ASV liellopu asociācija, pieprasot, lai šādu “tīro” gaļu nesauktu par gaļu.

Tomēr, kā norāda ASV tehnoloģiju un zinātnes tīmekļa vietne “The Verge”, šādā veidā izaudzēta gaļa joprojām ir tiesīga saukties par gaļu. Vietnē norāda, ka tradicionālā gaļa nāk no izaudzētiem un nokautiem lopiem, bet laboratorijā audzētā – no cilmes šūnām. Taču, tā kā cilmes šūnas augšanas procesā baro ar īpašu serumu, kas iegūts no teļa augļa asinīm, šādi audzētu gaļu nevar uzskatīt par vegānu, kaut gan šādi audzētas gaļas galvenais mērķis ir paglābt dzīvniekus un vidi, proti, laboratorijā audzētā gaļa nerada metāna gāzi, kas 2015.gadā veidoja 16% no visām gāzu emisijām.

Tomēr ASV pārstāvju palātas aicinājums šādi audzētu gaļu regulēt ASV Lauksaimniecības departamentam nav tik viennozīmīgs. Kā norāda “The Verge”, Lauksaimniecības departaments parasti regulē gaļas apriti, kamēr ASV Pārtikas un zāļu administrācija regulē pārtikas kvalitāti un piedevas. “In vitro” gaļas regulēšanas nodošana Lauksaimniecības departamenta rokās nebūtu pareizais solis, uzskata “The Verge”.

LA.lv