Audzēšana, Bio

Vai Latvijas medū ir pesticīdi? Grēko bišumaizes ražotāji

Sagatavojusi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” vecākā eksperte Žanete Grīnvalde

Zinātnieku pētījums atklāj, ka Latvijas medus ir drošs lietošanai, tomēr dažkārt grēko bišu maizes ražotāji

Bišu produkti mūsdienās tiek atzīmēti kā augstas kvalitātes produkti, kas nodrošina nepieciešamās uzturvielas, ir bagāti ar vitamīniem, aminoskābēm, kas veicina imūnsistēmu un veselību. Diemžēl biškopības nozare visā pasaulē pēdējā desmitgadē saskaras ar pieaugošu bišu sugu bojāeju, un šai problēmai ir dots apzīmējums “colony collapse disorder” jeb koloniju izzušanas sindroms, kas skar tieši darba bites, kuras nodrošina stropu ar nepieciešamo nektāru.

Jau no 2006. gada pasaules zinātnieki aizvien lielāku uzmanību pievērsuši šai problēmai, lai noskaidrotu tās cēloņus un iespējamos risinājumus. Šie jautājumi ir aktuāli arī visai sabiedrībai, jo bites kā augsti attīstīta organizatoriskā sistēma ietekmē procesus, kas skar visu apkārtējās vides ekosistēmu un to bojāeja norāda uz vides kvalitātes un drošības apdraudējumu.

Ilgus gadus kā cēloņi izvērtētas dažādas bišu sugu slimības, kaitēkļi, ģenētiski modificēti kultūraugi, industriālie procesi, taču pēdējo gadu pieaugošais zinātnisko pētījumu skaits liecina par bišu un to produktu piesārņojumu ar augu aizsardzības līdzekļiem – pesticīdiem. Pesticīdi ir ķīmiskas vielas vai vielu maisījumi, kuriem piemīt toksiskas īpašības līdz ar to tiek izmantoti nevēlamu organismu kontrolei un iznīcināšanai. Kā piemērus var minēt herbicīdus, kurus izmanto nezāļu iznīcināšanai, insekticīdus, rodenticīdus, fungicīdus insektu, grauzēju, pelējuma un citu nevēlamu organismu likvidēšanai.

Pēc Eiropas Kultūraugu aizsardzības aģentūras datiem, 15–20% no 210 plašāk lietotajiem pesticīdiem Eiropas Savienība atzīst par toksiskiem bitēm. Viena no plašāk lietotajām pesticīdu grupām Latvijā un citviet pasaulē ir insekticīdi, kas tiek lietoti lauksaimniecībā, lai likvidētu kukaiņus. Pesticīdu ietekmi uz bišu bojāeju un produkcijas piesārņojumu nosaka fakts, ka šobrīd esošie insekticīdi nav pietiekami selektīvi, tādējādi tos var uzņemt dažādas kukaiņu sugas, tostarp bites, vācot ziedu nektāru vai ziedputekšņus un uzņemot pesticīdu atliekas ar ūdeni. Tādā veidā pesticīdi nonāk arī bišu produktos, piemēram, medū, bišu maizē un ziedputekšņos.

Horvātu un itāļu medū atrod pesticīdus

Katru gadu visā Eiropā tiek analizēti vairāki simti dažādu bišu produkti un statistiski jau gadu no gada kā visvairāk lietotais pesticīds, kas tajos atrasts, ir tiakloprīds. Piemēram, 2015. gadā no 966 analizētajiem paraugiem, tiakloprīds atrasts122 bišu produktos, kas ir 25% no visiem analizētajiem paraugiem, taču – tajos nav pārsniegtas maksimāli pieļaujamās normas. Aplūkojot datus no Ātrās brīdināšanas sistēmas pārtikai un barībai (RASFF), no 2010. līdz 2017. gadam ir ziņots tikai par diviem bišu produktu paraugiem, kuros ir atrastas augstas koncentrācijas pesticīdu atliekas. Horvātijas izcelsmes medus paraugā detektēts aletrīns un permetrīns, savukārt Itālijā propolisā, lielas koncentrācijās atrasts tau-fluvalināts.

Arī Latvijā laikā no 2014. līdz 2016. gadam tika veikts plašs medus, bišu maizes, ziedputekšņu izvērtējums. Trīs gadu laikā kopā analizēti 382 bišu produkti, no kuriem 47 paraugos tika konstatēts kāds no pesticīdiem – tiakloprīds, tebukonazols, azoksistrobīns, tau-fluvaināts, boskalīds un fluopirams. Nevienā paraugā šo pesticīdu koncentrācija nepārsniedza 0,1 mg/kg. Tomēr kā izņēmums bija divi bišu maizes paraugi, kurās tika atrasts tebukonazols, un vienā paraugā tā koncentrācija pārsniedza pat trīspadsmit reizes atļauto normu.

Jāatzīmē, ka teubukonazolu lieto rapšu sēklu apstrādei un zemeņu audzēšanā, kas varētu būt par iemeslu atklātajiem piesārņotājiem, Lai gan rādītāji norāda uz zemu piesārņojuma līmeni Latvijas biškopības produkcijā, kopējās pasaules tendences nosaka arī nepieciešamību veikt tālāku uzraudzību.

Uzmana bišu veselību

Institūta pētniece stāsta – lai nodrošinātu biškopības produkcijas kontroli attiecībā uz drošību apkārtējai videi un patērētājiem, Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūra pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma jau 2008. gadā sāka vākt informāciju no visām ES dalībvalstīm par bišu mirstības līmeni un tā cēloņiem. Saņemtā informācija apkopota ziņojumā “Bišu mirstība un bišu uzraudzība Eiropā”. Pamatojoties uz šo dokumentu, EFSA sāka Eiropas mēroga pētījumu par bišu mirstību, monitoringu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī uzlabo uzraudzības metodoloģiju, lai iegūtu ticamus datus par koloniju mirstības pakāpi un tā cēloņiem.

Pētnieki secinājuši, ka kopumā galvenā insekticīdu grupa, kas tiek konstatēta bišu produktos, ir neonikotinoīdi, neiro-aktīva insekticīdu grupa, kuru nosaukumu nosaka to ķīmiskā struktūra (nikotīna atvasinājumi. Šajā grupā ietilpst tādi savienojumi kā acetamiprīds, klotianidīns, imidakloprīds, tiakloprīds, un tiametoksāms. 2016. gadā veikts pētījums par neonikotionīdu ietekmi uz bišu lidotspēju apstiprināja, ka klotianidīns, imidakloprīds un tiakloprīds nelabvēlīgi ietekmē bišu navigācijas spējas, tādā veidā samazinot iespējas atgriezties stropā. Savukārt tiametoksāma uzņemšana samazina gan bišu lidotspēju, gan navigācijas spējas un tās nevar veikt vairs pietekamu garu distanci, lai apputeksnētu augus. Vairākās valstīs, piemēram, Francijā, aizliegts apstrādāt ar imidakloprīdu saulespuķu sēklas. Vācijā kopš 2008. gadā aizliegts apstrādāt augu sēklas ar šādiem neonikotionīdiem – imidakloprīdu, klotianidīnu, tiametoksāmu. Līdz ar to Eiropas Savienībā no 2013. gada stājās spēkā vairāki aizliegumi izmantot šos savienojumu dažādu kultūraugu apstrādei. Jāmin arī tādi insekticīdi kā amitrazs, kumofoss un tau-fluvalināts, kurus var atrast gan medū, gan bišu maizē. Maksimāli pieļaujamās normās dažādām valstīm var atšķirties, piemēram, amitrazam, bromopropilātam, kumofosam, flumetrīnam, tau-fluvalinātam, Vācijā no 0,01 līdz 0,1 mg/kg, Šveicē no 5 līdz 500 mg/kg, Itālijā no 5 līdz 10 mg/kg, savukārt ASV no 0,05 līdz 1 mg/kg.

Lai nodrošinātu biškopības produkcijas kontroli attiecībā uz drošību apkārtējai videi un patērētājiem, Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūra (EFSA) pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma 2008. gadā uzsāka vākt informāciju no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm datus par bišu mirstības līmeni un tā cēloņiem. Saņemtā informācija apkopota ziņojumā “Bišu mirstība un bišu uzraudzība Eiropā” laika posmā no 2006. gada līdz 2007. gadam. Pamatojoties uz šo dokumentu, EFSA uzsāka Eiropas mēroga pētījumu par bišu mirstību, monitoringu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī uzlabo uzraudzības metodoloģiju, lai iegūtu ticamus datus par koloniju mirstības pakāpi un tā cēloņiem. 2015. gadā EFSA uzsāka nozīmīgu projektu (MUST-B), lai noskaidrotu dažādus riska faktorus, kas ietekmē medus bites. Projekts ietver regulārus ziņojumus par BEEHAVE modeļa piemērotību un medus bišu stresa faktora novērtējumu, kuru apkopo EFSA augu aizsardzības līdzekļu un to atlieku zinātniskā grupa. EPILOBEE projektā veikta statistiskā analīze par bišu mirstību. EPNI Dzīvnieku un labklājības ekspertu grupa sniedz atzinumus par veselīgu bišu kolonijas definīciju.

Projekta ietvaros tiek veidoti ES semināri par bišu veselību, kā arī veidoti ziņojumi par dažādu ķimikāliju iedarbību un to toksicitāti uz bitēm, tādā veidā veicinot informācijas plašu apkopošanu un tālāk spriežot jau par konkrētām darbībām, kuras var samazināt bišu mirstības līmeni visā Eiropas Savienībā.

Foto - Bior
Foto – Bior

Raksts sagatavots Valsts pētījumu programmas AgroBioRes Projekta nr.5 “Mikroorganismu rezistences un citu bioloģisko un ķīmisko risku izpētes procedūru izstrāde un pielietošana pārtikas ķēdē (RISKI)” ietvaros

8 Komentāri

  1. Tad kādà ir grēkošana bišu maizes raźotàjiem? Es nesaprotu…vai viņi piejauc pesticīdus un tirgo ……prieka pēc? …vai tomēr grēko graudaudzètāji?

    1. Biškopji neko nepiejauc, tāpēc muļķīgi ir teikt ”grēko”. Bites vienkārši ievāc to, kas apkārtnē ir. ja ir intensīvs ķimikāliju lietotājs, tad tas nokļūs arī ziedputekšņos.

  2. Gan jau, ka analīzēs arī konstatē bet diez vai to koncentrācija ir tik liela lai apdraudētu cilvēka dzīvību. Bites jau indi uz stropiem nenes.

  3. Bites un raža tākā cilvēks ieņem barības ķēddes virsotni tam tiek pienests viss ko tas saviem derbiem veicis ,alga. Vides ķīmiskais, nukleārais piesārņojums ir daļa no tā darbiem. Teiksim ,bites tiek izmatototas ķīmiskā un nukleārā -izotopu piesārņojuma līmeņa novērošanā un izlūkošanā. Jo sarežģītāks organisms jo mazāka noturība pret ķīmiju ,radiāciju…cilvēks ,dzīvnieki -100-200 Rengeni ,grauzēji žurkas-400reng– tālāk problēmas. drozofilai-5000Reng, mikrobam-10.000 Reng. un dzīvo uz paraušanu….. Tātad bite ievāc arī to ko augstākā radība ir piesārņojusi… Bitei tas ir tikai darba process ,bet cilvēkam uztura produkts -našķis.

  4. Tie oficiālie dati ir jāpareizina ar koeficientu
    no 10 līdz 100, atkarībā no paraugu ņemšanas vietas.
    Lauka malās un tehnoloģiskajā sliedē rezultāti varbūt
    arī ir tādi. Citviet – koeficients !

  5. Visvairāk grēko tieši bišu turētāji nemākulīgi lietojot sintētiskos pesticīdus (tādus kā Apistan u.c.) un antibiotikas bišu slimību apkarošanā.

Pievienot komentāru