Meži, Mežsaimniecība

Vai Latvijas ozoli apdraudēti? Talsos pirmoreiz konstatēta jauna, kalšanu izraisoša baktērija

Latvijā pirmo reizi konstatēta baktērija, kas izraisa ozolu akūtu kalšanu, informēja Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre.

VAAD pēc no Valsts meža dienesta (VMD) saņemtas informācijas par kalstošiem ozoliem Talsu pauguraines dabas parka teritorijā ir noņēmis paraugus, kuros Latvijā pirmo reizi konstatēta bīstama ozolu slimība – akūtā ozolu kalšana.

Akūto ozolu kalšanas ierosinātājs ir zinātnei pilnīgi jaunas baktērijas.

Pēc Ūdres teiktā, slimība sevišķi izplatīta ir Lielbritānijā, kur patlaban notiek intensīvi šīs slimības pētījumi. “Pēc britu zinātnieku teiktā, slimība skar galvenokārt tikai nobriedušus ozolus – tādus, kas ir vairāk nekā 50 gadus veci un kuru diametrs krūšu augstumā ir vairāk nekā 30 centimetru. Slimība ozolus apdraud gan dabiskās, gan mākslīgās ekosistēmās, tai skaitā mežos, parkos, lauksaimniecības zemēs un pilsētvidē,” sacīja Ūdre.

Pēc VAAD sabiedrisko attiecību speciālistes teiktā, slimībai var izšķirt trīs galvenos simptomus, pēc kuriem to iespējams atpazīt. Svarīgākā pazīme ir tāda, ka no inficētā koka stumbra tek tumšs, lipīgs šķidrums jeb eksudāts, kas izdalās pa mazām, vertikālām plaisām. Sākumā eksudāta izdalīšanās vērojama vienu līdz divus metrus virs zemes, bet pēc tam tā var būt novērojama arī koka lapotnē. Tumšā šķidruma izdalīšanās parasti novērojama pavasarī – no marta līdz jūnijam – un rudenī – no oktobrim līdz novembrim. Spēcīgs lietus tumšo šķidrumu var nomazgāt, tāpēc bojātie ozoli pēc lietus var nebūt tik labi pamanāmi.

Tāpat ar bīstamo ozolu slimību inficētajiem kokiem, noplēšot ārējo mizu, var redzēt tumšus, slapjus, neregulāras formas ievainojumus, kuri mēdz izplatīties dziļāk aplievas koksnē, neskarot kodolkoksni. Inficētajos kokos gandrīz vienmēr konstatējama šaurspārnu krāšņvabole. Zem ārējās mizas novērojamas vaboles kāpurejas, savukārt stumbra sulošanās vietu tiešā tuvumā redzami pieaugušo vaboļu radītie D-formas izskrejas caurumi.

Kā liecina novērojumi, reizēm inficētie ozoli daļēji paši atkopjas no slimības, tomēr vairumā gadījumu tie samērā ātri – parasti trīs līdz piecu gadu laikā kopš simptomu parādīšanās – aiziet bojā.

Ūdre norādīja, ka saskaņā ar britu zinātnieku domām akūtā ozolu kalšana ir kompleksa saslimšana, kas attīstās vairāku atšķirīgu faktoru ietekmē, līdz ar to pie tās nav vainojamas tikai baktērijas. Iespējams, ka sava nozīme slimības attīstībā ir arī koku sakņu veselības stāvoklim, nelabvēlīgiem abiotiskajiem faktoriem, piemēram, sausumam, kā arī šaurspārnu krāšņvabolei un citiem faktoriem.

Ppagaidām slimība vēl ir pārāk maz izpētīta, lai varētu sniegt kādus konkrētus ieteikumus tās apkarošanai, līdz ar to VMD aicina iespējams inficētos kokus neaiztikt, bet ziņot dienestam par konkrētiem ozoliem ar slimības simptomiem.

2 Komentāri

  1. Nav brīnums, ka cilvēki aizbrauc, ka tie, kas paliek, negrib maksāt nodokļus, jo neredz tam jēgu – valsts var apsolīt vienu, bet tad jebkurā brīdī ne tikai nesodīti nepildīt solījumu, bet pat izmainīt spēles noteikumus. Ja gribi dzīvot, nevis eksistēt no valsts atmestajiem grašiem, neskatoties uz nodokļu regulāru iekasēšanu pilnā apmērā, nāc un nopelni priekš sevis jau pirms ziemas atnākšanas ar jauno statistiskajā prognozēšanā balstīto stratēģiju: Saite: https://goo.gl/bwjgTL

Pievienot komentāru