Laukos
Politika

Vai ar jaunām tehnoloģijām Eiropā varētu legalizēt ĢMO ieviešanu? 16

Foto – Fotolia

Mākslīgas mutācijas, izmantojot radiāciju, varētu pavērt ceļu ģenētiski modificētu organismu legalizācijai

Eiropas Savienības (ES) Tiesa 12. februārī Luksemburgā skatīja lietu, ko rosināja viena no lielākajām ES lauksaimnieku organizācijām – Francijas zemnieku apvienība “Confédération Paysanne”. Organizāciju uztrauc jaunākās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību, apejot pašreizējo kārtību, varot radīt ģenētiski modificētus organismus (ĢMO).

Šis jautājums ir tik ļoti tehnisks un sarežģīts, ka mutaģenēzes lietās neiesvaidītam cilvēkam var šķist pārāk specifisks. Tomēr tālāka lietu virzība var attiekties uz jebkuru iedzīvotāju, ja patiešām tiks pavērts ceļš ģenētiski modificētu augu selekcionēšanai.

Jāatgādina, ka jau 2001. gadā attiecīga ES direktīva stingri definēja, kas ir augu ģenētiskā modifikācija. Neiedziļinoties detaļās, ļoti vienkāršoti to varētu formulēt kā viena organisma DNS pārstādīšanu citam organismam. Tādus augus audzēt aizliegts. Taču vienlaikus direktīvā bija atstāta atkāpe jeb juridiska nepilnība, pieļaujot izņēmumu gadījumā, ja auga vai dzīvnieka ģenētiskais sastāvs tiek izmainīts ar apstarošanas metodi. Ilgi nebija jāgaida un biotehnoloģijas industrija izgudroja jēdzienu “jaunas audzēšanas metodes” augiem, kas ir izveidoti ar tādu modernās mutagēzes tehnoloģiju kā, piemēram, CRISPR/Cas. Organizācija “Confédération Paysanne” apgalvo, ka jauno metožu laboratorijas ir veiksmīgi nomaskējušās ĢMO tiražētājas, tādēļ tās nedrīkst atbrīvot no vispārīgā regulējuma.

Diskusijas par šo jutīgo tematu noveda pie tā, ka ES Tiesas ģenerāladvokāts Mihals Bobeks publicēja sākotnējo atzinumu, kurā teikts, ka ne visi mutaģenēzes veidi uzskatāmi par ģenētisko modifikāciju. Ja tiesa tā arī lems, tad augi un dzīvnieki, kuru genoms ir izmainīts ar CRISPR/Cas palīdzību, netiks uzskatīti par ģenētiski modificētiem.

Zemkopības ministrijas Veterinārajā un pārtikas departamentā “LA” apliecināja, ka jau vairākus gadus ES līmenī diskutē par to, vai ar jaunajām tehnoloģijām, kuras ir vairākas, iegūtie organismi ir vai nav ĢMO un vai uz šiem organismiem attiecas ĢMO likumdošana, t. sk., vai nepieciešams veikt riska novērtējumu pirms šādu organismu laišanas tirgū. Līdz šim nekāds progress nav panākts, jo zinātnieku viedokļi atšķiras par to, vai ar jaunajām tehnoloģijām iegūtie organismi ir vai nav ĢMO. Gadījumā, ja ES Tiesa lems, ka jaunās tehnoloģijas ir jāizslēdz no ĢMO likumdošanas, tad uz organismiem, kas iegūti ar šo tehnoloģiju palīdzību, attiecīgie normatīvie akti neattieksies. Ja lēmums būs pretējs, tad attiecīgā direktīva tiks papildināta ar šīm jaunajām metodēm un normatīvie akti stingri regulēs arī šo organismu apriti.

VIEDOKLIS

Nils Rostoks Dr. Biol., dekāns, asoc. profesors, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte: CRISPR/Cas ir baktēriju sistēma, kas nodrošina to aizsardzību pret svešu ģenētisko materiālu (DNS), kas var nonākt baktēriju šūnās, piemēram, vīrusu infekcijas rezultātā. Šī sistēma ļoti precīzi atpazīst svešās DNS nukleotīdu secības un tās sašķeļ. Šo CRISPR/Cas īpašību ir iemācījušies izmantot zinātnieki, lai veiktu mērķtiecīgas, precīzas izmaiņas arī augu un dzīvnieku, tajā skaitā cilvēka, genomos.

Ar CRISPR/Cas sistēmu genomos var veikt dažādas izmaiņas, piemēram, var izmainīt vienu vai nedaudzus nukleotīdus genoma DNS molekulas sastāvā, var nomainīt defektīvu gēnu vai arī ievietot gēnu no cita dzīva organisma. Tas, vai šādu organismu klasificēs kā ģenētiski modificētu, ir atkarīgs no tā, kāda veida izmaiņas ir veiktas. Ģenētiski modificēta organisma definīcija dota Eiropas Padomes direktīvā 2001/18/EK, kurā uzskaitītas metodes ĢMO iegūšanai. Direktīvā norādītas arī metodes, uz kurām direktīva neattiecas, tajā skaitā mutaģenēze. Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnieki uzskata, ka ar CRISPR/Cas sistēmu veiktās nelielās izmaiņas genoma nukleotīdu secībā ir uzskatāmas par mutaģenēzes veidu, tādējādi augi, kas iegūti ar CRISPR/Cas, nav klasificējami kā ĢMO.

Patlaban šo tehnoloģiju klasificēšanu izskata Eiropas Tiesa. Lai gan saistošs lēmums vēl nav pieņemts, Bobeka kunga sākotnējais atzinums norāda, ka ne visi mutaģenēzes veidi uzskatāmi par ģenētisko modifikāciju. Šāda tiesas lēmuma gadījumā augi un dzīvnieki, kuru genoms ir izmainīts ar CRISPR/Cas palīdzību un bez rekombinantās DNS* palīdzības, netiktu uzskatīti par ģenētiski modificētiem.

* (Bez rekombinantās DNS palīdzības nozīmē – ja CRISPR/Cas izmanto tikai mutāciju veidošanai, tad organisms nav ĢMO. Ja papildus CRISPR/Cas pievieno arī cita organisma gēnu, kas pārveidots ar gēnu inženierijas metodēm (rekombinantā DNS), tad šāds organisms tiks klasificēts kā ĢMO.)

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv