Latvijā, Politika

Mazās zemnieku saimniecības: FM plāni izdzīs cilvēkus no laukiem

Mazās zemnieku saimniecības, kuras reģistrējušās kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājas, uzskata, ka Finanšu ministrijas plānotā nodokļu reforma izdzīs cilvēkus no laukiem.

Problēma radusies, jo reforma paredz vairāku atvieglojumu atcelšanu, kas ir svarīgi tieši mazajiem zemniekiem. Ar lauksaimniecību Latvijā nodarbojas zemnieku saimniecības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrības (AS), individuālie komersanti (IK) un pašnodarbinātie. Pēdējie divi vienmēr ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji, bet SIA un AS, kā arī lielās saimniecības, kuru apgrozījums pārsniedz 300 000 eiro, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājas.

Savukārt mazās saimniecības, kuru apgrozījums nepārsniedz 300 000 eiro, drīkst būt kā IIN, tā UIN maksātājas. Tomēr mazie biežāk ir IIN maksātāji, turklāt pēdējos gados ir novērojama tendence atjaunot šo statusu, jo ir vienkāršāka grāmatvedība, nav jāmaksā papildu ienākuma nodoklis par īpašnieka personīgo patēriņu. Taču tagad situācija var krasi mainīties.

“Skatoties FM piedāvājumu, rodas jautājums, kas notiks ar IIN maksātājiem – vairāk nekā 15 000 mazo saimniecību. Izskatās, ka tiks noņemts 3000 eiro neapliekamais minimums, bet subsīdijas, kuras var reinvestēt attīstībā, tiks apliktas ar nodokli, turklāt izdevumus pret ieņēmumiem varēs attiecināt par 80% līdzšinējo 100% vietā. Līdz ar to noteikumi mainīsies, bet saimniecības taču raksta projektus, iegulda attīstībā naudu un rēķinās ar to gadiem uz priekšu. Protams, var mainīt statusu, bet SIA nodibināšana lauku cilvēkam nozīmē lieku birokrātisku slogu. Izskatās, ka mērķis ir nodokļu iekasēšanas vārdā samazināt lauku uzņēmēju skaitu,” saka mazo zemnieku pārstāvis, Bioloģisko lauksaimnieku asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.

Jāteic, ka ideja par subsīdiju aplikšanu ar nodokli nav jauna – tā parādījās jau pirms vairākiem gadiem, taču, pateicoties zemnieku organizāciju lobijam, jautājumu izdevās attālināt līdz 2018. gada beigām. Zemkopības ministrijā “LA” gan mierināja, ka Finanšu ministrijai neesot nodoma subsīdijas aplikt ar nodokli. “Esam saņēmuši apstiprinājumu, ka spēkā esošā norma par subsīdiju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vēl līdz 2019. gadam paliek spēkā,” saka ministrijā. Taču jautājums – kas notiks pēc tam?

20170420204445_8529

Pievienot komentāru