Laukos
Politika

Vai mazs cinītis gāzīs lielu vezumu? Mazo saimniecību attīstības izredzes1

Foto: Zane Bitere/LETA

Neko neražo, vien nopļauj zāli no vienīgā hektāra un vari saņemt 500 eiro gadā. Šādu atbalstu paši zemnieki un arī ierēdņi atzīst drīzāk par sociālu palīdzību, nevis stimulu attīstībai, vienlaikus atzīstot, ka tieši mazās saimniecības būs tās, ka nākotnē noturēs Latvijas laukus. Par mazo saimniecību lomu un atbalsta iespējām “LA” rīkotajā diskusijā Rāmavā izstādes “Pavasaris 2019” laikā debatēja Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone, Lauku atbalsta dienesta ģenerāldirektore Anna Vītola-Helviga, Latvijas Bioloģisko lauksaimnieku asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, Latvijas Zemnieku federācijas pārstāve Ineta Timšāne un Latvijas Jauno zemnieku kluba vadītājs Kārlis Ruks.

Kāda ir mazo saimniecību definīcija, un cik šādu saimniecību patlaban ir Latvijā?

L. Jansone: Vienotas definīcijas nav, joprojām par to norit diskusijas ar lauksaimniekiem, bet svarīgi ir tas, vai saimniecībā notiek ražošana. Latvijā kopumā ir ap 70 000 saimniecību, apmēram 64% no tām ir mazās saimniecības – to vērtējam pēc standart­izlaides jeb no produkcijas daudzuma, kas tiek iegūts no viena hektāra. Vidējās saimniecības ir ap 18 000, pārējās ir lielās saimniecības. Kopumā Latvijā dominē mazās un vidējās saimniecības.

Pastāv uzskats, ka mazie zemnieki bremzējot lauku attīstību, jo ražo tikai pašpatēriņam un neievieš jaunās tehnoloģijas.

L. Jansone: Tas arī diskutējams jautājums. Zinu daudzas mazās saimniecības ar labu atdevi. Nevarētu teikt, ka bremzē attīstību, bet ir skaidrs, ka mazajām saimniecībām ir ļoti liela nozīme lauku teritoriju attīstībā pat tad, ja tās ražo tikai pašpatēriņam, jo saimniecība tomēr nodrošina ģimeni un arī apkārtējos iedzīvotājus.

Kā ir ar atbalsta iespējām mazajiem saimniekiem?

A. Vītola-Helviga: Jā, mazo saimniecību ir daudz un to attīstībā ļoti liela nozīme ir Eiropas un valsts atbalstam.

Pirmais atbalsta veids – pavisam mazas saimniecības ar platību no viena līdz trim hektāriem var saņemt platību maksājumu 500 eiro gadā. Pat tad, ja neko neražo, vien nopļauj zāli piemājas saimniecībā. Tas, protams, nav atbalsts attīstībai, to drīzāk varētu dēvēt par sociālo atbalstu. Tomēr šim atbalstam tiek iztērēts daudz naudas – kopumā šajā periodā tie ir 39 miljoni eiro, ko saņem vairāk nekā 12 000 saimniecības.

Kopumā LAD izpratnē mazā saimniecība ir tāda, kur gada apgrozījums jeb standartizlaide ir līdz 15 000 eiro. Šādas saimniecības, sagatavojot projektus un pamatojot darbības mērķi, var pretendēt uz 15 000 eiro lielu atbalstu investīcijām no Lauku attīstības programmas. Jāatzīst, ka līdz šim nekad tik liela atbalsta nav bijis. Nauda šim pasākumam kopumā ir 42,4 miljoni eiro, no tiem jau izmaksāti 31,3 miljoni eiro. Tātad atlikuši 11 miljoni eiro. Tiks izsludināta vēl viena kārta, visticamāk, jūnijā, kad projektus varēs iesniegt tās saimniecības, kuras līdz šim nav startējušas. Konkurss ir liels, visus projektus apmierināt nespējam, bet tie zemnieki, kuri saņēma šo atbalstu, projektus īsteno ļoti labi.

Kā klātesošie zemnieki vērtē šo atbalstu?

K. Ruks: Esmu startējis atbalsta programmā, kas attiecas uz jaunajiem zemniekiem. Man gan pietrūka dažu punktu, jo konkurss bija ļoti iespaidīgs. Bet apkārtnes jaunie zemnieki izmantoja situāciju, dabūja atbalstu, un tas labi redzams viņu attīstībā. Projekta noteikumi ļāva ņemt arī lietotu tehniku, tātad nav obligāti jāpērk viens dārgais jaunais agregāts, tā vietā var nopirkt trīs lietotus, bet izdarīt vēl vairāk nekā ar to vienu jauno.

I. Timšāne: Tie ir ļoti vajadzīgi atbalsta pasākumi, īpaši 15 000 eiro programma ir labs starts ideju realizācijai. Ļoti svarīga ir paša zemnieka vēlme, degsme darboties. Bet vissvarīgākais ir ne tikai konkrētās saimniecības mērķis, bet tas, lai lauki ir apdzīvoti, lai tev būtu kaimiņi. Laukos dzīvojot, īpaši svarīga ir stabilitāte valstiskā līmenī, lai vari realizēt savas idejas un strādāt, nebaidoties par to, kas būs nākamajā gadā, jo lauksaimniecība pati par sevi ļoti atkarīga no laikapstākļiem, kas nav paredzami.

G. Norkārklis: Gribētu akcentēt, ka ar tādu uzstādījumu, ka mazo zemnieku mērķim jābūt ražošanai un ekonomiskajam pamatojumam, mēs šo sarunu varētu beigt. Skaidrs, ka lielie pārspēs mazos efektivitātē, tur pat nav ko salīdzināt. Protams, ir mazās saimniecības, kas pašpietiekami un efektīvi strādā bez atbalsta, bet tie ir reti izņēmumi. Mazo lauksaimnieku mērķis visā Eiropā ir vairāk sociāla un drošības funkcija. Šādas saimniecības veicina lauku apdzīvotību un teritorijas attīstību. Tās pamatā ir valsts drošībai, īpaši pierobežas teritorijās, lai veicinātu, ka cilvēki tur vispār dzīvo, audzē pārtiku vismaz sev pašpatēriņam. Tādēļ mums valsts līmenī beidzot jānodefinē, kāpēc mazās saimniecības Latvijā ir vajadzīgas. Ja kā mērķi uzliekam ražošanas rādītājus, nonāksim strupceļā.

L. Jansone: Jāpiekrīt Gustavam, tāpēc jau ir vairāki atbalsta instrumenti mazajām saimniecībām. Iepriekš minētie 500 eiro kā sociālais atbalsts par to, ka cilvēks dzīvo laukos un zeme tiek uzturēta labā stāvoklī. Savukārt ekonomiskais atbalsta mērķis ir tomēr palīdzēt daudziem no šīs lielās saimniecību grupas iekļūt tirgū un īstenot projektus, iegādājoties lietotu tehniku, mājlopus, zemi. Mēs dodam šo vienreizējo uzrāvienu, lai tomēr palīdzētu kāpināt ražošanu un iekļauties tirgū.

A. Vītola-Helviga: Negribētos piekrist, ka mazie ir tikai pašpatēriņam un nav orientēti uz ražošanu. Tajās saimniecībās, kuras esam atbalstījuši ar 15 000 eiro, redzam attīstības tendences, tur rodas ļoti daudz nišas produktu – truškopība, dārzeņkopība utt. Iepriekšējā peri­odā atbalsts bija tikai 1500 eiro, tur gan neko nevarēja iesākt, bet tagad jau ir pamats nelielai attīstībai. Turklāt apmēram 10% no šīm saimniecībām tikušas tik tālu, ka startē nākamajā programmā “Investīcijas lauku saimniecībās”.

L. Jansone: Jā, mums svarīgi nodefinēt mērķi, uz ko gribam virzīties, ministrijā notiek diskusijas par šo problēmu. Šajā periodā atbalsts iedalīts trim saimniecību grupām – minētais 15 000 eiro atbalsts mazajām saimniecībām, tad seko atbalsts modernizācijai saimniecībām ar apgrozījumu līdz 70 000 eiro un tad vēl viens atbalsta veids lielajiem – ar apgrozījumu virs 70 000 eiro. Mums patlaban ir diskusijas, ka nākotnē vajadzētu veikt sīkāku sadalījumu, vēl mērķtiecīgāk un detalizētāk strādāt pie programmām katrai no šo saimniecību grupām, kur katrai ir specifiskas vajadzības. Tas būs 2021. gada lēmums.

No Zemkopības ministrijas redzespunkta raugoties, kāds būtu ieteikums mazajam zemniekam – kādai biznesa nišai pievērsties, kā dalīt riskus?

L. Jansone: Vienotas receptes nav, bet, kā jau minēja Ineta, svarīga ir paša zemnieka vēlme darboties. Mazais zemnieks atduras pret to, ka saražot jau viņš māk, bet, kad jāpārdod produkcija, sākas problēmas. Tādēļ mazajiem ļoti svarīgs priekšnosacījums ir iesaistīties kooperatīvā. Turklāt – ja esi iestājies kooperatīvā, jābūt atbildīgam pret to, nevis piedzīvot situāciju – tikko man iet labāk, tā “uzmetu” kooperatīvu un aizeju kaut kur citur. Svarīgi nevis koncentrēties uz vienu, bet dažādot ražošanu, piemēram, papildus īstenot tūrisma aktivitātes.

A. Vītola-Helviga: Pirms četriem gadiem es uz arbūzu audzēšanu, ar ko nodarbojas Ineta, būtu skatījusies skeptiski, jo tolaik sāka vairāki zemnieki, bet rezultātu nebija. Bet pēkšņi atrodas viena meitene, kurai viss izdodas! Tā ka no cilvēka vēlmes, enerģijas un strādāšanas ļoti daudz kas atkarīgs.

K. Ruks: Vecākiem bija cūkaudzēšanas saimniecība, bet man kļuva skaidrs, ka jānodala riski, un tā pārgāju uz graudkopību, abas nozares patlaban ir labi saistītas. Kā iet citiem? Ir vecāki, kas pilnībā atdod saimniecību bērniem, kas ir ideālais variants ar jaunu enerģiju visu turpināt. Bet ir tādi, kas sāk no nulles tukšā vietā, lielākoties izvēloties nišas produktus. Pats galvenais – pastāvēt par savu ideju. Ministrija var izdomāt veidu, kā piešķirt finansējumu, bet, ja nav iekšējās degsmes, nekā nebūs.

G. Norkārklis: Ar deg­smi vien nepietiks, atbalsts arī vajadzīgs. Eiropas Komisija nākotnei piedāvā diezgan vērienīgu atbalstu mazajām un vidējām saimniecībām, jautājums, kā notiks nacionālajā līmenī, vai Latvijā politiķi pieņems attiecīgus lēmumus un spēs paņemt to, ko Brisele piedāvā. Iepriekšējā kārtā miljoniem eiro tika iztērēts atbalstam kombainu pirkšanai, vai nebija labāk ko vairāk iedot mazajām saimniecībām? Tas ir jautājums – kā mēs šo atbalstu mērķējam.

L. Jansone: Atbalstu var pārdalīt, bet Gustavs pats labi zina, kādas ministrijā ir diskusijas, arī ar nevalstiskajām organizācijām. Jaunajā periodā visas izvēles ir mūsu rokās. Katram ir mājasdarbs pa nozarēm – definēt, ko prioritāri atbalstīsim nākamajā periodā. Bet vēlmju ir daudz, un visu īstenot nebūs iespējams.

Kā izskatīsies Latvijas lauki pēc gadiem desmit?

L. Jansone: Mēs gribam, lai lauki ir apdzīvoti, lai ir ražošana, lai ir pieejama kvalitatīva vietējā pārtika, un uz to tad noteikti nākotnē virzīsimies.

A. Vītola-Helviga: Mēs LAD redzam tendenci, ka ar katru gadu par 25 000 ha pieaug atbalstam pieteikto platību skaits, tajā pašā laikā notiek saimniecību konsolidācija, to lielums aug. Vienlaikus redzam ļoti aktīvus mazos ražotājus un pārstrādātājus. Gribu akcentēt, ka ir lieliska LEADER programma, kur var saņemt atbalstu mājražošanai un dažādām interesantām inovatīvām lietām. Kopumā mazie zemnieki un uzņēmēji laukos kļuvuši daudz aktīvāki un mums ir ļoti pozitīvs skats uz to visu. Ja zemnieku organizācijas izvirzīs savus pārstāvjus, kas būs gatavi iet un diskusijās aizstāvēt savu lietu, domāju, nākotne būs laba.

Diskusija Rāmavā

 

LA.lv