Bizness, Piena pārstrāde

Vai pircējus vazā aiz deguna? LA seko sviesta cenas līkločiem

Autori: Ingrīda Mičāne, Uldis Graudiņš, Marta Oplucāne

Kopš sviesta paciņas cena Latvijā pārsniegusi divus eiro, plašsaziņas līdzekļos un ļaužu sarunās nerimst pārspriedumi, kāpēc tas tā noticis un vai Latvijas pircējs netiek vazāts aiz deguna ar stāstiem par “tendencēm visā Eiropā” un “pasaulē modē nākušo sviestu”. Publika sašutusi rāda uz veikalos un tīmeklī redzētajām cenām citās valstīs, kur šim produktam nebūt nav tika augsta cena kā mūsu valstī. Turklāt cenu atšķirības ir pat viena veikala tīkla ietvaros Baltijas valstīs. Piemēram, konstatēts, ka vienas un tās pašas “Rimi Basic” sviesta paciņas cena Latvijā ir par 84 centiem augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Tviterī kāds raksta: “Sviests “Rimi Basic” 180 g, 82% Latvijā maksā 2,09 eiro, Lietuvā – 1,25 eiro, Igaunijā – 1,25 eiro. Vai man vienīgajam ir sajūta, ka “Rimi” mūs uzskata par “lohiem”?”

Nav viegli noskaidrot, kāpēc šādas atšķirības, jo ne tirgotāji, ne ražotāji nevēlas atklāt, kā veidojas sviesta paciņas cena Latvijā. Ražotāji liek pievērst uzmanību veikalnieku uzliktajam uzcenojumam. Taču tirgotāji atrunājas, ka cenšoties iespējami saudzīgi manipulēt ar “plaukta” uzcenojumu, apzinoties iedzīvotāju pirktspēju, tomēr esot jāpielāgojas ražotāja piegādātā sviesta jau uzceltajai cenai.

“LA” aprēķini gan liecina, ka vairāk nekā trešo daļu no sviesta paciņas cenas saņem Latvijas tirgotāji.

PVN pie vainas?

Tirgotāji atzīst, ka precīzu cenu veidošanās sistēmu līdz produkta nonākšanai veikalos varot izskaidrot ražotāji, jo produkti veikalu tīkliem tiek piedāvāti jau par konkrētām preču iepirkumu cenām, tās detalizēti nešifrējot.

“Elvi” tīkla komercdirektore Laila Vārtukapteine norāda: “Cena veikalu plauktos sviestam veidojas, ražotāja noteiktajai preces iepirkuma cenai pievienojot uzcenojumu un PVN. Tirdzniecības tīkla pievienotais uzcenojums veidojas no izmaksām, kas rodas, lai segtu darbinieku algas, apmaksātu elektrību, telpu nomu utt. Latvijā ražotam pienam uzcenojums “Elvi” ir tikai sākot no 5%, citiem piena produktiem – mazliet augstāks. Sviesta cenām augot, veikala uzcenojums “Elvi” tīklā šai pārtikas produktu grupai nav palielināts – tieši pretēji, vairākums franšīzes partneru uzcenojumu sviestam pat samazinājuši. Daudzviet Eiropā piena produktiem tiek piemērota samazinātā PVN likme, kas būtiski ietekmē arī preču cenas veikala plauktos, Latvijā šobrīd PVN pārtikas produktiem veido vairāk nekā piekto daļu no kopējās cenas. Ja sviesta paciņa maksā mazliet virs diviem eiro, aptuveni 50 centi no tās pirkuma nonāk valsts kasē kā PVN,” saka tīkla pārstāve.

“Maxima Latvija” Korporatīvo attiecību departamenta direktors Ivars Svilāns arī aicina samazināt PVN pārtikas produktiem, jo tādējādi šīs preces būtu pieejamākas Latvijas iedzīvotājiem un palielinātu to noietu. “Rietumeiropas valstu prakse pierāda, ka šādas samazinātās likmes sevi attaisno,” piebilst I. Svilāns.

Lietuvā tāpat kā Latvijā PVN pārtikas produktiem ir 21%, Igaunijā – 20%, bet Vācijā – tikai 7%, kas ir samazinātā likme visu veidu pārtikai salīdzinājumā ar 19% visai pārējai precei.

Tirgotāji izvairīgi

sviests rimi 3 SAIMN

Sociālo tīklu lietotāji konstatējuši, ka, piemēram, “Rimi Basic” sviesta paciņas cena Latvijā ir par 84 centiem augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā. “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite sviesta cenas kāpumā vaino ražotājus, jo “cenu izmaiņas tiek ieviestas, tikai reaģējot uz piegādātāju cenu pacēluma pieprasījumu. Atsevišķos gadījumos cenu izmaiņas ir no dažiem procentiem līdz apmēram 40%”. Uz konkrētu jautājumu, kāpēc viena tīkla ietvaros tādas cenu atšķirības, “Rimi” atbild izvairīgi. “Lai gan katrā valstī ir atšķirīga tirgus situācija un cenas, katru nedēļu sadarbībā ar piegādātājiem pircējiem piedāvājam iespējami izdevīgāko piedāvājumu katrā kategorijā, piemēram, šonedēļ piedāvājam “Rimi Basic” sviestu par akcijas cenu 1,49 eiro.”

“Maxima Latvija” Korporatīvo attiecību departamenta direktors Ivars Svilāns par sviesta paciņas ceļu no rūpnīcas līdz plauktam saka – kad ražotājs vai piegādātājs ir nogādājis līdz “Maxima Latvija” loģistikas centram, tās tiek komplektētas uz kādu no 153 tīkla veikaliem. Pēc tam tās tiek nogādātas un izvietotas konkrētajā veikalā. Līdz ar to tās ir gan darbinieku, gan loģistikas centra, gan transporta izmaksas, kas tad arī veido tirgotāja uzcenojumu. “Cik liels ir uzcenojums katram konkrētam produktam, diemžēl nevaram atklāt, jo tas ir komercnoslēpums. Cenšamies, lai cenu izmaiņas pircējus ietekmētu iespējami maz, un akcijās iedzīvotāji varētu nopirkt produktus ar labām atlaidēm,” saka I. Svilāns.

“Maxima” tīkla privātās preču zīmes 82% sviests “Farm Milk” 180 g iepakojumā ir nopērkams Latvijas un Lietuvas veikalos. Šobrīd Latvijā sviestam “Farm Milk” ir akcijas cena, un tas maksā 1,29 eiro, savukārt Lietuvā “Maxima” veikalos šī sviesta cena ir 1,05 eiro. “Maxima” pārstāvji sviesta cenu atšķirības savos tīklos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā skaidro šādi: “Šī konkrētā sviesta izcelsmes valsts ir Lietuva, tas nozīmē, ka sadārdzinājumu Latvijā veido loģistikas un citas izmaksas. Tāpat jāņem vērā, ka “Maxima” uzņēmumam Lietuvā ir lielāki pārdošanas apjomi, kas arī ietekmē produkta gala cenu. “Maxima Latvija” regulāri iedzīvotājiem piedāvā dažādas akcijas, kad šo sviestu var iegādāties pat ar 35% atlaidi, bet Lietuvā konkrētajam sviestam šādu akciju nav, tādēļ mēneša griezumā nav tik būtisku atšķirību.”

Ražotāji piesauc komercnoslēpumu

Tikmēr sviestu ražojošie uzņēmumi vispār nevēlas komentēt jebkāda produkta, tajā skaitā sviesta, veidošanās cenu, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Arī Latvijas Piensaimnieku centrālai Savienībai (LPCS) nav pieejami katra uzņēmuma, kurš ražo sviestu, dati par to ražošanas izmaksām. Šāda informācija netiek apkopota, jo minētās izmaksas ir ļoti atšķirīgas, saka organizācijas vadītājs Jānis Šolks. Viņš uzsver – jāņem vērā, ka Latvijas svaigpienā piena tauki vidēji ir 3,98 %. Līdz ar to vienas šādas relatīvi nelielas piena sastāvdaļas izmantošana sviesta, biezpiena, krējuma, jogurtu un visu citu produktu ražošanā katram uzņēmumam ir atšķirīga un nepastāv objektīva iespēja veikt aprēķinus ražošanas izmaksām, neņemot vērā pārējo 96,02% svaigpiena apjomu.
“Tāpēc ir saprotams, ka svaigpiena iepirkuma cenu būtiski nevar ietekmēt piena tauku tālākās izmantošanas iespējas. Ja ņem vērā, ka pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījušās siera cenas, šobrīd ir zema (tuva iepirkuma cenai intervencē) sausā vājpiena cena, tad svaigpiena iepirkuma cena attiecībā pret dažādu produktu cenām šobrīd ir aptuvenā līdzsvarā. Pārstrādes uzņēmumi svaigpienu iepērk par tirgus cenu, kas Latvijā un Baltijas reģionā vidēji ir 0.30 eiro par litru. Sviesta iznākums pret iepirkto svaigpiena daudzumu ir neliels, jo pamatprodukti ir biezpiens, krējums, dažāda veida sieri, jogurts utt., tāpēc ir jārēķinās, ka viena sviesta cenas kāpums pasaules tirgos, arī Latvijas tirgos, būtiski nevar ietekmēt piena iepirkuma cenu. Gadījumā, ja pārējo produktu cenas nemainās, bet sviesta cena samazinās, var rasties situācija, kad svaigpiena iepirkuma cena var samazināties, neatkarīgi no mūsu vēlmēm un rīcības,” skaidro Šolks.

Kooperatīva “Straupe” vadītājs Imants Balodis saka, ka sviestu pārdod par tādu pašu cenu kā pirms piena krīzes 2014. gadā. Ja ir iespēja pārdot izdevīgāk, tas ir jādara, lai zemniekiem, kooperatīva biedriem, var vairāk samaksāt par piegādāto pienu. Vienlaikus sviesta ražotājam patlaban ir grūti pārdot vājpienu – sviesta ražošanas blakusproduktu. Gatavot no tā pulveri patlaban nav izdevīgi. “Vasarā parasti veidojām sviesta uzkrājumus, šā produkta pārdošana nenotika tik intensīvi kā, piemēram, ziemā. Patlaban redzam, ka krājumi ir būtiski mazāki nekā citus gadus,” atklāj I. Balodis. Viņš aicina pievērst uzmanību tirgotāju liktajam uzcenojumam par sviestu, “Straupes” veikalos tas esot mazāks. “Straupe” savos veikalos liek līdz 20% lielu uzcenojumu, bet “Straupes” sviestam lielveikalos ir 40 – 50% uzcenojums.

Sviesta cenu ietekmējot arī saldā krējuma cenas kāpums. Aizvien ir spēkā un tiek pildīti noslēgtie līgumi par sviesta piegādi par zemām cenām ar valsts un pašvaldību ie­stādēm. Patlaban piena iepirkuma vidējā cena ir 32 centi, pirms krīzes tā bijusi 36 centi, tātad sviesta cena vēl varētu kāpt. “Kooperatīva mērķis ir celt cenu, lai iespējami vairāk par pienu maksātu zemniekiem. Patlaban piena izejvielas cena nav sasniegusi pirmskrīzes līmeni. Sviestam cena kāpj, tomēr krīt blakusprodukta – vājpiena – cena. Gada sākumā tā bija 17 centi/kg, patlaban 14 centi/kg. Neesam nekādi lielie ieguvēji, mazāk pērk biezpienu un sieru,” teic I. Balodis.

AS “Tukuma piens” mārketinga direktora Armanda Artihoviča vērtējums ir strikts: “Ja pasaules biržā sviesta kluči maksā 8,10 – 8,20 eiro par kilogramu, ko gaidām Latvijā? Piena izejvielas cena nav augusi, augusi vien piena tauku cena. Pasaulē ir ir izveidojies sviesta, saldā krējuma deficīts, nu jau sāk nepietikt arī skābā krējuma.”

Konkurences uzraugi gatavi pārbaudēm

Sviesta tirgū vērojamo cenu kāpums pievērsis arī Konkurences padomes (KP) uzmanību. Bažas radot sviesta cenu pieauguma apmērs Latvijas mazumtirdzniecībā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un citur Eiropā. “Konkurences iestādes nav cenu regulatori, uzņēmējiem ir tiesības pieņemt individuālus lēmumus par cenu izmaiņām. Taču ir aizliegts vienoties ar citiem uzņēmējiem par šo cenu celšanu,” tirgotājiem atgādina Konkurences padomes loceklis Jānis Račko.

Tirgū – lētāk

Rīgas Centrāltirgū sviests ir lētāks nekā Latvijas pārtikas veikalos. Tirgotāji neslēpj, ka sviestu sākuši pirkt ievērojami vairāk, īpaši pēdējās nedēļās.

Lētākais Latvijā ražotais nefasētais sviests Centrāltirgū maksā 8,05 eiro/kg. “Nepriecājieties tik ļoti par lēto sviestu. Šī ir pēdējā partija, nākamā būs jau dārgāka. Tirgus neatšķiras no pārtikas veikaliem, tādēļ arī pie mums turpmāk sviests būs dārgāks,” norāda kāda tirgotāja. Krāslavā un Lietuvā ražotā sviesta cena ir līdz 8,60 eiro/kg. Dārgāks ir Straupes sviests – 9,90 eiro/kg. Pārdevēja zina teikt, ka leišu sviests ir lēts un labs, bet, piemēram, “Talsu” sviestu neizvēlas tirgot, jo ražotāja cena kilogramā jau ir sasniegusi 13 eiro robežu.

SIA “Lauku piens” pārstāvji norāda, ka vēl pirms neilga laika sviesta iepirkuma cena bijusi 6,05 eiro, šobrīd tā ir kāpusi līdz 6,20 eiro par kilogramu.

Tirgū satikts pircējs Ivars Cišs saka: “Vēl pirms vairākiem mēnešiem šeit sviests maksāja 6 eiro/kg, tad vienā dienā cena uzlēca līdz 8 eiro/kg. Steidzu pēc pirkuma uz “Maxima”, kur cena bija 12 eiro/kg. Biju spiests atgriezties Centrāltirgū.”

“Food Union”: trūkst saldā krējuma!

* Normunds Staņēvičs, Rīgas piena kombināta (“Food Union grupa”) valdes priekšsēdētājs:

“Eiropas Savienībā vidējā sviesta cena ir sasniegusi visu laiku augstāko punktu jeb rekordcenu pēdējo 18 gadu laikā, cenai pārsniedzot 6000 eiro/tonnā salīdzinājumā ar 2014. gada otro pusi, kad sviesta cena bija 3000 eiro/tonnā, ir pieaugusi tieši divas reizes. Arī saldā krējuma cena visos galvenajos Eiropas tirgos (Vācijā, Nīderlandē, Itālijā) ir sasniegusi 3000 eiro/tonnā.

Pašlaik Latvijā ir saldā krējuma deficīts, tādēļ mēs piepērkam trūkstošo saldo krējumu sviesta ražošanai Eiropas atvērtajā tirgū par biržas cenām. Līdz ar to saldā krējuma augošā cenu dinamika atspoguļojas gala produktu cenās Latvijā, ko var novērot veikalos. Gala produktu cenas plauktos vienmēr nosaka mazumtirgotājs, nevis ražotājs.”

sveiests_8

22 Komentāri

  1. SLIMA SUŅA MURGI! – Latvijā vienmēr atsaucas uz ES – kaut gan gan Lietuva ,gan Igaunija arī ir tur ,bet cenas pilnīgi citas|!|
    Tukuma pienam – kas tie par komentāriem, jau gadus 5 vienu un to pašu maļ! Varbūtu jaatceras ko paši saka, te jau jāsmejas – trūkst – viņiem vienmēr trūkst – te piens, te kefīŗs, te krējums ,te sviest – VARBŪT JAŠAK PLANOT?
    Pašlaik Latvijā ir saldā krējuma deficīts – /../ atkal tas pats,palasiet paši savus rakstu gadu vai 2 atpakaļ , katru reizi viens un tas pats ,bet cieš patērētājs!

  2. Viss ir loģiski. Lietuvas tirgotājs (Maxima) atbalsta Lietuvas ekonomiku. Jo augstāka preces cena, jo mazāk to pērk, un tādēļ tiek izvēlēta Lietuvas prece. Lielāks apgrozījums, lielāki ienākumi. Bet Latvijas bizness man nekad nav bijis saprotams, jo augstās cenas Latvijas precēm negarantē augstus ienākumus. Ļoti grūti būt patriotam, pērkot tikai Latvijas preces, ja maciņš ir pustukšs.

  3. kas tā par sistēmu, kur viss ir noslēpums, neko nedrīkst izpaust, bla, bla, bla… Ja no manis prasa šādu cenu par sviestu’, tad kāpēc nedrīkstu zināt, kāpēc tieši tik un ne mazāk? Tātad ražotājs prasa cik grib, un nevienam nav tiesību uzzināt, nu kurienes šādas cenas? Tā ir cūcība

  4. Aiz deguna mūs vazā daudzi – sākot ar sviesta, elektroenerģijas un pretsēnīšu preparātu tirgoņiem un beidzot ar pašu valdību. Un ja vazā, tad jau šiem tas iet labumā …

      1. tu slimniek,pasaki kā tā tava izejviela kļūst tik dārga,par katra piena litra transportēšanu,analīžu noņemšanu maksājam mēs,pie tam piena cena ir 22,6centi,atradies pāķis

  5. Kur Latvijas ekonomikas ministrs – laikam Arvils Ašeradens no Vienotības – skatās Āboltiņai mutē un kongresā grib tikt amatā – bet jāstrādā jau savā ministrijā – nepadarītais – sviesta cenas…Un tāds grib vadīt partiju – padari savu un tad uz citiem amatiem. Te nekā un arī tad tur būs ar nekā…

  6. Karteļvienošanās.Ko dara Konkurences dienesta ierēdņi? Čuč?
    Nav valstī prātīga ekonomista, kas spētu šo ,,sarežģīto” lietu izskaidrot, nu nav. Žurnālistu analītiķu arī nav? Viens vienīgs plāpūdens…

  7. viena birokrātijai piekritīga dāmīte TV1 skaidroja, ka pie vainas sviesta cenas celšanai esot………pašu saceltā ažiotāža

  8. Tukuma pienam pirms kokomentēt ir verts sakartot savu razotni,lai veikalā nav jāpērk piens Baltais ar kūtsmēslu smaku un pretīgu garšu!!!!!!

  9. Jā, zemnieki ar pienu var dzirdināt teļus un pasniegt saldo krējumu tiem launagā, bet, redz, vasaras laikā pie zāļainām ganībām- mums trūkst piena tauku??? kad vasaras piens ir tik biezs, ka ar nazi var griezt?? Vispār vajadzētu boikotēt Maxima un Rimi pirkt sviestu- var taču nopirkt lētāk un citur. Nu jāpārmāca tie alkatīgie kampēji!

  10. Interesanti, ka tirgotāji piena cenu parasti pamato ar iepirkuma cenu. Tikai tiek noklusēts, ka tirgotais piens ir 2%, bet iepriktais ir lauku piens. Un tiek noklusēts par “ražošanas blakusproduktiem” – sviestu, krējumu.

Pievienot komentāru