Ganāmpulka veselība, Piens

Vai briest iejaukšanās mājlopu ciltsdarba biznesā? Eksperti par jauno ES regulu

Autore: Anita Pirktiņa

Žurnāla Agro Tops marta numurā varējāt lasīt interviju ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lopkopības un ciltsdarba nodaļas vadītāju Gitu Jansoni, kura stāstīja par jauno Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2016/1012 ar garu skaidrojošu nosaukumu – Par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Eiropas Savienībā un ievešanai tajā. Tā kā regula vistiešākajā veidā attiecas uz šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijām, uz sarunu aicinājām Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības (LŠDZAS) valdes priekšsēdētāju Maiju Brunovsku. Sarunā piedalījās arī LŠDZAS ciltsdarba speciālisti – Māris Līdaks un Agnese Purmale.

Šobrīd LŠDZAS nodrošina darbību četrās ciltsdarba programmās: Ciltsdarba programma sarkano šķirņu govju selekcijā; Latvijas Holšteinas šķirnes govju ciltsdarba programma; Gaļas šķirņu govju ciltsdarba programma; Latvijas brūnās šķirnes govju saglabāšanas programma.

Vai jūsu klienti, ganāmpulku īpašnieki, jau iepazinušies ar jauno regulu? Kāda ir pirmā reakcija no viņu puses?
Maija Brunovska: – Regula ir gara, uz vairākiem desmitiem lappušu, ganāmpulku īpašniekiem nav īsti laika to lasīt un tajā iedziļināties. Bet, protams, viņi par šādu regulu zina. Kāda reakcija? Kā allaž – atkal lauksaimniekiem tiks uzlikts kāds nevajadzīgs slogs, papildu kontroles un papīru formalitātes…

Es gribu vērst uzmanību – šī regula ganāmpulku īpašniekiem neuzliek pilnīgi nekādu papildu slogu. Tā vairāk attiecas uz mums – dzīvnieku audzētāju organizācijām, kas īstenos ciltsdarba programmas un sekos līdzi to izpildei. Saskaņā ar regulu. Un tieši šādā pašā veidā ar šo regulu strādās visas ES dalībvalstis. Iepriekš attiecībā uz ciltsdarbu un vaislas dzīvnieku tirdzniecību kopējā ES tirgū pastāvēja atšķirīgu interpretāciju iespējas no dalībvalstu puses, bet regulas uzdevums ir šīs brīvās interpretācijas izskaust un radīt vienotus noteikumus un prasības visām dalībvalstīm.

– Līdz šim ciltsdarba veikšana netika kontrolēta Eiropas līmenī. Daudzi lopkopji to uzskata par nevajadzīgu iejaukšanos viņu biznesā. Sak, šķirnes suņu un kaķu tirgū taču neviens no augšas īpaši nejaucas!

Māris Līdaks: – Vispirms jātiek skaidrībā, ko mēs saprotam ar kontrolēm un kontrolētājiem. Šīs kontroles nenozīmē, ka tagad tiks dibinātas kādas jaunas iestādes, kas brauks uz saimniecībām, pētīs un pārbaudīs. Nekādas jaunas kontroles, kas līdz šim nebūtu bijušas, nav īpaši paredzētas. Vispirms – virspārraudzība, kas vienmēr ir bijusi; otrs – dzīvnieku audzētāju organizāciju paškontroles par ciltsgrāmatā ierakstāmo dzīvnieku izcelsmi. Tas ir – DNS paraugu ņemšana, lai tos salīdzinātu ar datu bāzē reģistrētajiem datiem par dzīvnieka ciltskoku – vecākiem un vecvecākiem.

M. B.: – Piemēram, piena lopkopībā ir divas organizācijas, kas atzītas ciltsdarba programmu īstenošanai – LŠDZAS un Holšteinas šķirnes dzīvnieku audzētāju asociācija, kas no Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības atšķiras ar to, ka to vada un tajā darbojas cilvēki, kuriem pašiem ir ganāmpulki. Mūsu organizācijas speciālistiem pašiem nepieder neviens ganāmpulks, tāpēc iespējamās kontroles mūs nebiedē. Bet tiem, kuriem pašiem ir ganāmpulki, acīmredzot šīs kontroles rada bažas. Lai gan mums šķiet – tām nav īsti pamata. Uzsveru – kontroles pirmām kārtām attieksies uz dzīvnieku audzētāju organizācijām, nevis ganāmpulku īpašniekiem! Regulā teikts, ka ES dalībvalstīs jāsakārto tirdzniecība, ka jāievieš vienoti noteikumi dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ka dzīvnieku audzētāju organizācijām jāizstrādā šķirnes dzīvnieku audzēšanas programmas. Savukārt ganāmpulku īpašniekiem ir tiesības pieteikties izvēlētās programmas realizācijai.

Tas nozīmē, ka ganāmpulka īpašniekam jātiek skaidrībā ar to, kādas šķirnes dzīvniekus viņš grib audzēt?
Tieši tā. Bet, kad viena no programmām ir izvēlēta, tā ir jāīsteno. Tad vairs nevarēs tā – šodien gribu audzēt Holšteinas melnraibās govis, bet rīt patrāpīsies labs sarkanās šķirnes vaislinieks un apsēklošu govis ar to. Lopkopis var audzēt gan melnraibās, gan sarkanās šķirnes govis, t. i., īstenot abas ciltsdarba programmas, taču viņš nedrīkst šīs govis krustot savā starpā.

M. L.: – Programmas ir publiski pieejamas, katrs var iepazīties ar to, kas tajās rakstīts. Ja saimniekam programma ir saprotama un pieņemama, viņš pēc savas brīvas gribas var tai pieteikties. Jāteic, šīs programmas jau darbojas un arī pēc regulas stāšanās spēkā pēc būtības tajās nekas nemainīsies.

Agnese Purmale: – Cilvēkus parasti biedē vārds – regula. Tas viņiem liek iespringt – atkal būs kaut kādas kontroles, kaut ko aizliegs, kaut ko liks darīt obligāti, par kaut ko sodīs…

– Vai jūsu organizācijai turpmākie spēles noteikumi ir pilnīgi skaidri?
M. L.: – Patlaban tiek izstrādāts Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums, kas pamatojas uz regulu. Līdzko tas būs apstiprināts, būs skaidri zināmi principi un kritēriji, ar kuriem jārēķinās. Tad sekos attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, kas procesu izklāstīs sīkāk. Un tam visam jābūt gatavam līdz šāgada 1. novembrim.

– Vai tas ir pieņemami, ka šie spēles noteikumi kļūst skaidri tikai brīdī, kad regula jau stājas spēkā
?
M. B.: – Mūsu lielākas bažas ir par to, vai pagūsim līdz 1. novembrim ierakstīt ciltsgrāmatā dzīvniekus. Jo, pēc regulas definīcijas, par šķirnes dzīvnieku tiek uzskatīts tikai tāds dzīvnieks, kas ierakstīts ciltsgrāmatas galvenajā A sadaļā. Un tikai ar šiem dzīvniekiem turpmāk varēs rēķināties kā ar tīršķirnes dzīvniekiem. Tikai šiem dzīvniekiem, tos tirgojot, rakstīs zootehnisko sertifikātu. Līdz šim tādu rakstījām arī krustojuma dzīvniekiem. Ja līdz 1. novembrim dzīvniekus nevaram ierakstīt ciltsgrāmatas A sadaļā, tad pēc 1. novembra, kad regula Latvijā stāsies spēkā, mēs to vairs izdarīt nevarēsim.

– Kur ir problēma?
– Daudzi dzīvnieku īpašnieki līdz šim teikuši – kāpēc man dzīvnieks jāieraksta ciltsgrāmatā, ja man kā īpašniekam no tā nav nekāda labuma?

– Vai, saskaņā ar jauno regulu īstenojot kādu no ciltsdarba programmām, dzīvnieku īpašnieki jutīs kādu labumu?

– Ja valsts nostāja arī turpmāk būs tāda pati, ka atbalstīts tiek jebkurš dzīvnieks, tad, protams, nekāda jūtama labuma nav. Tad sanāk, ka vienīgais ieguvums ir drošība vaislas dzīvnieku tirgū. Mēs domājam – ja reiz atbalsta nauda paredzēta ciltsdarbam, tad tā arī jādod tieši tīršķirnes dzīvniekiem, nevis visiem.

– Līdz šim visi bija tie, kas veica ganāmpulka pārraudzību, bet ciltsdarbu varēja arī neveikt. Turpmāk ciltsdarbs no pārraudzības nebūs atdalāms. Tātad neizbēgami veidosies atbalstāmie un neatbalstāmie ganāmpulki?

– No pārraudzības nevienam nebūs jāizstājas. Vienkārši šķirnes dzīvniekiem ir padziļinātāka viņu sniegumu pārbaude, kas krustojumiem nav nepieciešama. Vai turpmāk tāpat kā līdz šim atbalstīs visus pārraudzībā esošos ganāmpulkus vai tikai tīršķirnes – tas atkarīgs gan no pieejamās naudas daudzuma, gan politiskās gribas. Ko valsts vēlas atbalstīt – ciltsdarbu vai tikai produkcijas ražošanu? Protams, nacionālais atbalsts ciltsdarbam paliks.

M. L.: – Jau nosaukums Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums liecina, ka tas sastāv no divām daļām – no ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas. Dzīvnieku audzēšana attiecas uz dzīvniekiem, kas tiek audzēti produkcijas – piena vai gaļas – ražošanai, un te valsts atbalsts varētu būt paredzēts pārraudzības analīžu veikšanai un datu apstrādei. Tas arī viss. Ja tiek veikts arī ciltsdarbs, tad pārraudzībai klāt nāk arī dzīvnieku vērtēšana, ciltsvērtības noteikšana, papildu datu uzskaitīšana, kas ir ievērojami lielāks darbs, un par to arī būtu loģiski maksāt palielinātu atbalstu.< Tātad likums noteiks, kas un kā darāms tikai produkcijas ražotājiem un kas – tīršķirnes dzīvnieku audzētājiem, kas veic mērķtiecīgu ciltsdarbu. Arī līdz šim gan pārraudzība, gan ciltsdarbs un dzīvnieku vērtēšana Latvijā ir veikta atbilstoši starptautiskiem standartiem un metodikām. Ja šķirnes dzīvnieku ganāmpulka īpašnieks izvēlēsies turpināt to, ko viņš jau šobrīd dara, viņš faktiski jau automātiski ir visā šajā procesā iekšā. (Turpinājums nākamajā lapā)

Pievienot komentāru