Bizness, Graudu pārstrāde

Nozare, kur konkurence “mazāk asiņaina”

Vienu no Baltijas valstu lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem – AS “Rīgas dzirnavnieks” – kopš aizvadītā gada decembra vada Anita Skudra. Viņas iepriekšējā darba vieta bija Latvijas piena ražotājiem piederošā SIA “Latvijas piens”, kas patlaban piesaistījusi vācu investorus. Intervijā žurnālistiem Ivaram Bušmanim un Uldim Graudiņam ANITA SKUDRA vērtē tendences graudu ražošanā un pārstrādē.

Divarpus gadus vadījāt tolaik daudziem simtiem Latvijas piena ražotāju piederošo piena pārstrādes uzņēmumu “Latvijas piens”. Kāpēc to atstājāt?

Es jau 2016. gada maijā sapratu, ka “Latvijas pienā” nebūšu. Tolaik bijām Vācijā skatīties Vācijas investoram piederošās rūpnīcas. Tādas amata pozīcijas kā man nebija nevienā rūpnīcā. Visaugstākais amats bija pārvaldnieks, kas prata izrakstīt pavadzīmi, parasti viņš bija vīrietis, jo varēja iecelt mašīnā sieru un braukt ar iekrāvēju. Viņiem darba devēju konfederācija neinteresē – vāciešus interesē maksimāli efektīva rūpnīca ar minimālu cilvēku skaitu, kas var iespējami vairāk fiziski izdarīt, tostarp iekraut un izkraut.

“Latvijas pienā” gūtā pieredze ir neizmērojama un neaizvietojama. Domāju, ka šā iemesla dēļ patlaban esmu šeit tik droša. Atnākot uz “Rīgas dzirnavnieku”, man vissvarīgākais bija piestrādāt pie ražošanas efektivitātes – man ir ražotāja izglītība –, paskatīties uz tirgu citām acīm – man ir arī pārdevēja pieredze –, sakārtot procesus un ieviest sāktos projektus efektivitātes uzlabošanai.

Redzam, ka ar nedaudzajām graudu pārstrādes ražotnēm Latvijā pilnīgi pietiek. Vai tikpat vajadzētu būt arī piena pārstrādes uzņēmumiem?

Būtu pilnīgi pietiekami. Lai gan zinām, ka viena Igaunijas “Tere” rūpnīca var nodrošināt plaša patēriņa produktu tirgu visām Baltijas valstīm. Graudu pārstrādē patlaban ir izveidots optimāls jaudu daudzums. Tāpēc graudu pārstrādes nozarē, manuprāt, konkurence nav tik “asiņaina” kā piena pārstrādē.

Vai vienīgā cīņa notiek par zemnieku, par izejvielas piegādātāju?

Pat arī šajā virzienā nenotiek. Katram uzņēmumam ir sava programma. Piemēram, mēs esam izveidojuši savu auzu audzēšanas programmu mūsu zemniekiem. Četru gadu laikā mums ir izveidojusies sadarbība ar vairākām zemnieku saimniecībām, kas audzē noteiktas šķirnes, no kurām tiek iegūtas augstas kvalitātes auzas pārtikai. Mēs vairāk uztraucamies par rudziem, kuru iepirktais daudzums ir pat divas reizes mazāks nekā agrāk. Aizvadītā gada lietavas, rudens sējumu slīkšana varētu slikti atsaukties uz rudzu ražu.

Pērn mūsu sadarbības partneri auzas audzēja 3200 hektāru platībā. Programmas ietvaros mēs zemniekus nodrošinām ar sēklu un garantējam graudu pirkšanu rudenī par agrāk līgumā fiksētu cenu. Šai sezonai līgumus slēdzam martā un aprīlī. Vēl svarīgi, ka mēs pērkam arī netīrītus un nekaltētus graudus.

Kaut gan auzas vienmēr nosacīti bija “Rīgas dzirnavnieka” monopols, arī “Dobeles dzirnavnieks” iegāja šajā nišā un sāka gatavot auzu pārslas. Vai šā produkta ražošanā Zemgales uzņēmums nav jau jūs apsteidzis?

Nē, mēs atrodamies stabili priekšā. Konkurence ar “Dobeles dzirnavnieku” ir. Zemniekiem auzu audzēšana vēl pavisam nesen nelikās interesanta. Agrāk visiem šķita, ka ir jāaudzē tikai kvieši un rapši. Tagad pieaug zemnieku interese par auzām. Bet auzu pietiek mums un arīdzan citiem.

Mums ir tradicionālais produktu grozs ar auzu pārslu produktiem “Herkuless”, ko atpazīst un novērtē vairākās paaudzēs nu jau vairāk nekā sešdesmit gadus. Starp iecienītākajiem produktiem ir visu veidu auzu pārslas – parastās, ātri vārāmās, pilngraudu, kā arī bioloģiskās. Tāpat auzu pārslas ir viena no sastāvdaļām piecu graudu un septiņgraudu pārslās. Vienlaikus mēs ejam līdzi pasaules tendencēm un nesen sākām ražot auzu miltus un auzu makaronus. Jau daudzus gadus mūsu lepnums ir “Herkulesa” auzu pārslu batoniņi.

Tāpat esam veiksmīgi attīstījuši arī ātri pagatavojamās biezputras “Herkuless” porcijas iepakojumos ar dažādām garšām, piemēram, ogu, augļu un šokolādes, kas garšo bērniem. Līdzīgas jau gatavas biezputras piedāvājam arī trauciņos, kurus ir ērti lietot ārpus mājas – tikai jāuzlej ūdens un jāsamaisa ar jau pievienotu karotīti. Šiem produktiem izaicinājums ir cukura īpatsvara samazināšana.

Vai tikai iedomas par cukura kaitīgumu neizies to pašu nolieguma un atzīšanas apli, kādu izgāja sviests?

Piekrītu, bet mums jārēķinās ar pieprasījumu. “Rīgas dzirnavnieks” izmainījis sastāvu atsevišķām ātri pagatavojamām biezputrām ar ogām vai augļiem, tādā veidā būtiski samazinot cukura īpatsvaru tajās, pat par trešdaļu. Ātri pagatavojamās biezputras ir dabiskas un tiek ražotas jau gatavas ar dažādām garšām. Galvenokārt bagātinātas ar ogām un augļiem, kas dod patīkamu garšu un paši satur daudz dabiskos cukurus jeb fruktozi. Mainot sastāvu, bija svarīgi saglabāt biezputru līdzšinējās garšas īpašības.

Jau piecus gadus skolās kopā ar Veselības ministriju, Valsts izglītības satura centru, Slimību profilakses un kontroles centru rīkojam “Putras programmu” – notiek izglītojoši pasākumi par putru veselīgumu un aicinām bērnus pašus tās pagatavot. Šī programma arī mūs pamudināja pārskatīt receptūru gatavajās biezputrās ar dažādām garšām.

Kāpēc graudu cenas izmaiņas neietekmē graudu pārstrādes produktu cenu?

Graudu pārstrādes produktiem nav sezonāla rakstura. Iemesls – mēs graudus pērkam visam gadam, no ražas līdz ražai. Graudu cena tiek noteikta pēc biržas cenas, kas ir kā virziena rādītājs, bet mēdz būt atšķirības, kā tas bija šajā sezonā, kad Baltijas valstīs, it sevišķi Latvijā, noslīka raža. Līdz ar to mēs Baltijas valstīs zemniekam maksājam vairāk nekā ir biržas cena.

Es nevaru patlaban solīt, ka auzu pārslu cena veikalā nemainīsies pēc gada. Varu solīt, ka cena nemainīsies līdz šā gada beigām. Mūsu miltu “Hercogs” cena nav mainīta pēdējos astoņus gadus. Graudu vidējā iepirkuma cena kāpa. Ar dažādu efektivitātes pasākumu īstenošanu nodrošinām stabilu produktu cenu. Šajā gadā sadārdzinājuma noteikti nebūs.

Latvijā pusi no graudiem eksportē.

Visiem uzņēmumiem galvenā prioritāte ir eksports. Pērn “Rīgas dzirnavnieks” eksportēja gandrīz 40% no ražotajiem produktiem. Pārējie 60% produktu dalās šādi – 30% starp vietējo tirgu un atlikušie 30% starp tā saucamajiem “business to business” klientiem, starp maizes ceptuvēm, starp industriālajiem klientiem Baltijā, ko mēs uzskatām par vietējo tirgu. Ar eksportu saprotam valstis, kas ir ārpus Baltijas.

Kā izpētāt, kādu jaunu produktu vērts piedāvāt?

Pētniecība ir nākamais solis, ko vēlos attīstīt. Mūsu mērķis ir radīt produktu, kad tas ir nepieciešams un kad ir zināma stratēģija, nevis tikai tāpēc, lai izmantotu ES fondu naudu. “Rīgas dzirnavnieka” izaugsme nebūs balstīta uz ES fondiem. Mana pieredze rāda, ka labāk izaugsmi tomēr balstīt uz sava uzņēmuma investīcijām. ES naudas izmantošana nozīmē milzīgu atbildību, finanšu un birokrātisku slogu un spiedienu.

Katrā no grupas četrām rūpnīcām ir Jauno produktu attīstības nodaļa. Katrā rūpnīcā tajā darbojas divi trīs darbinieki. Vērtējam, kādus produktus Baltijas tirgū varam piedāvāt.

Mums ir svarīga sadarbība ar augstskolām. Esam sākuši sarunas ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), kurā pati savulaik studēju. Esam ar Pārtikas tehnoloģijas fakultāti un Lauksaimniecības fakultāti pārrunājuši sadarbību un to, ka vēlamies ieviest stipendijas studentiem, motivējot viņus pievērsties ražošanai.

Stipendija jau ir rūpe par nākotnes darbiniekiem.

Mums nebūs uzstādījuma, ka studentam ir jānostrādā noteikts gadu skaits pie stipendijas maksātāja. Mēs patlaban esam atvēruši prakses vietas gan nākamajiem pārtikas tehnologiem, gan arī agronomiem, kas līdz šim “Rīgas dzirnavniekā” nebija.

Nākamais posms ir sadarbība ar Lauksaimniecības universitātes zinātniekiem par šķirņu selekciju un analīzi. Esam iecerējuši šajā virzienā parakstīt sadarbības memorandu ar LLU. Visticamāk, tas notiks nedēļā, kad Pārtikas tehnoloģijas fakultāte atzīmēs savu apaļo gadskārtu. Prakses vieta ir svarīga studentam, tā ir pirmā darba vieta, kur darba devējs noskata nākamo speciālistu un var iemācīt nepieciešamo – ar nosacījumu, ka viņš sekmīgi turpina mācības augstskolā. Ja pie mums praksē bijušais students būs mums interesants, mēs viņam pēc augstskolas beigšanas piedāvāsim darbu. Sadarbība, mūsuprāt, ir iespējama tikai uz abpusējas intereses pamata.

>Visu interviju ar Anitu Skudru lasiet žurnāla “Agro Tops” marta numurā.

Pievienot komentāru