Laukos
Piensaimniecība

Padoms zemniekam. Vakcinācijas programma ganāmpulkam0

Foto no Agro Tops arhīva

Parasti jautājums par vakcināciju kļūst aktuāls, kad masveidā sāk slimot dzīvnieki. Akūtos gadījumos novērojama strauja dzīvnieku produktivitātes samazināšanās, nopietni traucēta dzīvnieku labsajūta un nav izslēgta arī dzīvnieku nobeigšanās.

Kad vakcinācija kļūst prioritāra

Klasisks piemērs ir koronavīrusa izraisīta infekcija jeb tā sauktā ziemas dizentērija govju ganāmpulkos. Dzīvniekiem parādās izteikta caureja, parasti ar asins piejaukumu, straujš izslaukuma samazinājums, strauja novājēšana. Nereti pievienojas arī pneimonija jeb plaušu iekaisums. Šādos krīzes brīžos gandrīz ikviens saimnieks vēlas nekavējoties uzsākt dzīvnieku vakcināciju, jo skats uz ganāmpulku nav iepriecinošs. Taču pēc 7–10 dienām, kad ganāmpulks ir pārslimojis šo slimību un situācija normalizējusies, jautājums par vakcināciju nav vairs prioritāšu sarakstā, līdz aizmirstas pavisam.

Hronisku infekciju gadījumā parasti situācija nav tik stresaina, jo saslimšanas pazīmes nav izteiktas, bet nepatīkami pārsteigumi var atklāties, ja sāk veikt datu analīzi. Piemēram, nākas secināt, ka ir pasliktinājušies atražošanas rādītāji vai ir pieaugusi saslimstība ar elpceļu slimībām jaundzīvniekiem, vai aizkavēta to attīstība. Kā viens no piemēriem šeit var būt infekciozā rinotraheīta klātbūtne ganāmpulkā. Vēlams lēmumu par dzīvnieku vakcināciju pieņemt laikus, jo stresa brīžos pieņemti lēmumi var būt līdz galam nepārdomāti.

Katram ganāmpulkam vajadzīga sava vakcinācijas programma

Jāņem vērā, ka vakcinācija prasa arī izmaksas, tātad ir jāsalāgo ieguvumi ar zaudējumiem. Vai jāvakcinē pret visām slimībām, kas ienāk prātā, vai tikai pret tām, kas apdraud dzīvnieku veselību un dzīvību? Ar ko konsultēties par atbilstošas vakcinācijas programmas izvēli? Manuprāt, optimālā izvēle būtu izstrādāt vakcinācijas programmu kopā ar veterinārārstu. Taču ir pārsteidzoši redzēt, ka par galvenajām autoritātēm saistībā ar vakcināciju kļūst citi fermeri vai kaimiņi, lopbarības ražotāji, dzīvnieku tirgotāji, nagu aprūpes speciālisti vai ikviens satikts cilvēks, kuram ir viedoklis par šo jautājumu.

Tāpat liels var būt kārdinājums nopirkt kādu lētu vakcīnu no personas, kura uzdodas par izcilu ekspertu un ir gatava šo preparātu pārdot uzreiz, izņemot no somas, kur tā atradusies blakus sviestmaizēm. Vēlos uzsvērt, ka tik nopietnā jautājumā kā dzīvnieku vakcinācija ir nepieciešama rūpīga sagatavošanās un bez veterinārārsta iztikt nevar. Pretējā gadījumā risks, ka dzīvnieku vakcinācija būs neefektīva, ir pārāk augsts. Būs ne tikai nelietderīgi iztērēti līdzekļi, bet var tikt nodarīts arī neatgriezenisks kaitējums dzīvniekiem. Jāatceras, ka jūsu saimniecība ir unikāla gan ar saimniekošanas modeli, gan dzīvnieku labturību, gan dzīvnieku vispārējo veselību un to imunitātes stāvokli. Ja vēlaties vispiemērotāko vakcinācijas programmu savam ganāmpulkam, tad tas jāņem vērā. Nav divu pilnīgi vienādu ganāmpulku, un, visticamāk, viena vakcinācijas shēma visiem nederēs.

Ja paplašina ganāmpulku ar iepirktiem dzīvniekiem

Atsaucot atmiņā konkrētus gadījumus no savas ikdienas prakses, aprakstīšu dažas situācijas. Viens no gadījumiem – saimnieks vēlējās paplašināt ganāmpulku, iepērkot dzīvniekus no citām saimniecībām, tostarp ārzemēs. Radās jautājums – kā rīkoties, lai neievestu slimības, un vai ir nepieciešams vakcinēt ievestos dzīvniekus vai saimnieka govju ganāmpulku? Vienojāmies, ka vispirms jānoskaidro, kādu slimību klātbūtne ir esošajā ganāmpulkā. Pārrunājām, kāda ir epizootiskā situācija Latvijā un kādu slimību riski pastāv konkrētajā apkaimē. Sarunas laikā izkristalizējās, ka galvenā uzmanība tiks pievērsta govju virusālai diarejai un infekciozam rinotraheītam. Pārbaudot esošā ganāmpulka koppienu, antivielu klātbūtni pret minētajām slimībām neatrada. Tātad saimnieka ganāmpulkā šo slimību nav, tādējādi pastāv ievērojams risks, ka, saskaroties ar inficētiem dzīvniekiem, esošais ganāmpulks saslims. Tātad iepirktie dzīvnieki pirms pievienošanas ganāmpulkam jāpārbauda, vai tie nav slimi ar govju virusālo diareju un infekciozo rinotraheītu. Tā kā saimniekam bija plāns iepirkt tikai iepriekš pārbaudītus veselus dzīvniekus no saimniecībām, kur šo slimību nav, tad tika pieņemts lēmums esošo ganāmpulku nevakcinēt.

Katrā ganāmpulkā ir slimību ierosinātāji

Saimnieku informēju arī par to, ka katrā ganāmpulkā ir slimību ierosinātāji, ar kuru izraisītām slimībām tur esošie dzīvnieki klīniski neslimo, jo tie šīs slimības ir pārslimojuši, bet var būt šo slimību pārnēsātāji un, nonākot saskarē ar citu ganāmpulku dzīvniekiem, var tos inficēt. Tāda situācija var būt ar paragripu, mikoplazmozi, govju sincitiālo vīrusu, pasterelozi jeb mannheimiozi un histofilozi, un citām slimībām. Turklāt ierosinātājiem var būt dažādi serotipi un dažādos ganāmpulkos tie var atšķirties.

Gan pasterelozes, gan histofilozes ierosinātāji ir klātesoši gandrīz ikvienā dzīvniekā, taču, dzīvniekiem nonākot stresa situācijā, šie ierosinātāji aktivizējas, sāk strauji vairoties un izraisa dzīvnieku saslimšanu. Šāda ierosinātāju apmaiņa notiek starp dzīvniekiem, kuri tiek savienoti no dažādiem ganāmpulkiem. Vakcinācija var šo saslimšanu mazināt, bet ne izslēgt pilnībā. Izvērtējot riskus, izmaksas un ņemot vērā arī to, ka saimniekam piederošais ganāmpulks šīs slimības ir izslimojis, tika pieņemts lēmums dzīvniekus nevakcinēt, bet rūpēties, lai dzīvniekiem būtu izcila imunitāte un aprūpes apstākļi, lai tie varētu pretoties šīm slimībām.

Gan vakcinētos, gan nevakcinētos ganāmpulkos savienojot dzīvniekus no dažādām vietām, ir veicama pastiprināta dzīvnieku uzraudzība vismaz pirmās trīs nedēļas, lai laikus atklātu slimos dzīvniekus, tos ārstētu un, ja nepieciešams, arī izolētu. Izņēmums nebija arī šis ganāmpulks, jo, pievienojot iepirktos dzīvniekus, daži dzīvnieki saslima ar pneimoniju un bija jāārstē. Atgādināšu, ka pēc iepirkšanas dzīvnieki atradās atsevišķā novietnē, taču tas neiznīcina dzīvniekos esošos slimību ierosinātājus.

Skaidrības labad gan vēlos uzsvērt, ka dažos ganāmpulkos vakcinācija pret respiratorām slimībām ir nepieciešama un dod labus rezultātus. Īpaši nozīmīga loma vakcinācijai var būt, ja dzīvniekus no citām saimniecībām iepērk regulāri. Tāpat ir jāsastopas ar gadījumiem, ka vakcinācija jūtamu uzlabojumu nedod.

Svarīgs ir dzīvnieku vispārējais veselības stāvoklis un turēšanas apstākļi

Jāņem vērā, ka iepirktie dzīvnieki var inficēties arī no esošā ganāmpulka dzīvniekiem. Rodas jautājums – kāpēc tā notiek? Izšķiroša loma ir dzīvnieku vispārējam veselības stāvoklim. Vai tie vispār būs spējīgi izstrādāt antivielas pēc vakcinācijas? Vai tiem ir atbilstošs racions jeb ēdienkarte, kur vajadzīgā daudzumā ir barības vielas, ieskaitot vitamīnus, mikroelementus un makroelementus? Atcerēsimies, ka normālai imūnsistēmas darbībai ir nepieciešamas arī olbaltumvielas, to trūkums var būtiski ietekmēt vakcinācijas rezultātu.

Ne mazāk svarīga loma ir dzīvnieku turēšanas apstākļiem, ūdens un barības kvalitātei, īpašu uzmanību vēršot, vai tā nav piesārņota un vai nesatur toksīnus, kas rada imūnsistēmas pārslodzi, kā dēļ izstrādāt antivielas pēc vakcinācijas būs apgrūtinoši. Jānovērtē, vai dzīvnieki necieš no stresa faktoriem: aukstuma, karstuma, sociālā stresa dzīvnieku paaugstināta blīvuma gadījumā. Tāpēc vēlams pirms vakcinācijas uzsākšanas izvērtēt, kāda ir situācija ganāmpulkā.

Praksē vairākkārt ir nācies informēt saimnieku, ka ganāmpulkā uzsākt vakcināciju nav vēlams, jo ir netīras dzirdnes, kas kalpo kā toksīnu avots un tādējādi traucēs vakcīnas darbībai. Vai jaundzīvnieki, īpaši teļi, cieš no bada un ir novājināti. Šādos gadījumos, lai akcentētu situācijas nopietnību, tā arī jāsaka – labāk šo vakcīnu tieši ielaist kanalizācijā, nevis injicēt dzīvniekam, jo pozitīva efekta no vakcinācijas nebūs, tikai nodarīs ciešanas dzīvniekam un paātrinās tā nobeigšanos.

Īpaši piesardzīgiem jābūt, lietojot vakcīnas pret gramnegatīvo baktēriju izraisītām slimībām, kas satur šo baktēriju endotoksīnus. Piemēram, pret E.coli, salmonelozi, leptospirozi. Jāizvairās no šo vakcīnu lietošanas karstuma stresa apstākļos vai tad, ja ganāmpulks konkrētajā brīdī slimo ar kādu citu infekcijas slimību vai atrodas kāda cita nopietna stresa faktora ietekmē. Šādos gadījumos ievadīta vakcīna var izraisīt dzīvībai bīstamu organisma atbildes reakciju, šoku un pat dzīvnieka nāvi. Turklāt tas var notikt ātri – dažu stundu laikā pēc vakcinācijas.

Pieņemot lēmumu par dzīvnieku vakcināciju, jābūt pārliecībai, ka pietiek resursu, lai to varētu veikt regulāri, pareizos termiņos, ieskaitot revakcināciju. Ja tas netiek izdarīts, kā paredzēts, vakcinācija būs neefektīva un būs jāsāk viss process no jauna.

Vakcīnas piegāde,uzglabāšana un veikšana

Ļoti svarīgs posms ir vakcīnas piegāde un uzglabāšana. Uzglabāšanas, transportēšanas temperatūra ir kritiski svarīga. Parasti tā ir 2–8 oC robežās. Jāizvēlas vakcīnu piegādātājs, kam ir ledusskapis vai aprīkota aukstuma soma. Ja ir gadījies, ka vakcīna aizmirsta mašīnā un aukstuma elements savu darbību ir beidzis, tad šādas vakcīnas lietošana var nedot nekādu pozitīvu efektu. Ledusskapim, kurā uzglabāsiet vakcīnu, ir jāpārbauda temperatūras režīms, ievietojot tur termometru. Dažreiz nākas secināt, ka temperatūras režīms nav atbilstošs, īpaši vasarā vai tad, ja vienlaikus tiek ievietots daudz jaunu produktu.

Jāpārliecinās, vai cilvēki, kuri veiks vakcināciju, ir sapratuši, kādā devā vakcīna ir jālieto, kāds ir ievadīšanas veids, kā atzīmēs vakcinētos dzīvniekus vai kā nodrošināt, lai tiktu vakcinēti visi dzīvnieki un lai dažiem netiktu ievadīta vakcīna vairākkārt. Tāpat jāpārliecinās, vai ir tīri instrumenti un adatas. Ja lieto šļirces dozatorus, jāpārbauda, vai iepriekš tās ir iztīrītas un dezinficētas, lai nav atliekvielu no iepriekšējās vakcinācijas. Tāpat jābūt skaidrībai, kādas vakcīnas var lietot vienlaikus un kuras drīkst jaukt vienā šļircē. Ne mazāk svarīgi ir lietot tikai tās vakcīnas, kurām nav beidzies derīguma termiņš. Jānoskaidro, cik ilgā laikā no flakona atvēršanas brīža vakcīna ir jāizlieto. Nedurt flakonā adatu vakcīnas ievilkšanai, ja tā jau tikusi lietota dzīvniekam.

Kā redzams, ir daudz blakusfaktoru, kas jāņem vērā, lai vakcinācija būtu efektīva. Plānojiet vakcināciju laikus, lai dzīvniekiem paspētu iestāties imunitāte, pirms būs saskare ar stresa faktoriem, piemēram, pārgrupēšanu, atnešanos, apsēklošanu vai atšķiršanu.

Pareizi izvēlēta vakcinācijas programma un adekvāta tās lietošana ir nosacīti lēts un efektīvs veids, kā pasargāt ganāmpulku no nevajadzīgas saslimšanas vai palīdzēt tam atveseļoties no jau esošajām infekcijas slimībām.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops janvāra numurā

LA.lv