Meži, Mežsaimniecība

Valstiskā mērogā mēģinās cīnīties ar ozoliem ļoti bīstamo kaiti

Izstrādāts rīcības plāns ozolu akūtās kalšanas slimības izplatības ierobežošanai, informē Zemkopības ministrijā.

Ministrijā norisinājusies sanāksme un diskusija, kurā piedalījās Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD), Valsts meža dienesta (VMD) un sabiedrības “Latvijas valsts meži” speciālisti, Latvijas mežzinātnes institūta “Silava” zinātnieki un Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvji, lai lemtu par turpmāko rīcību saistībā ar Latvijā pirmo reizi konstatēto bīstamo ozolu slimību – akūto ozolu kalšanu (Acute oak decline).

Slimību Talsu pauguraines dabas parka teritorijā noņemtajos paraugos konstatēja VAAD eksperti pēc Valsts meža dienesta informācijas par kalstošiem ozoliem šajā parkā. Slimība īpaši izplatīta Lielbritānijā, kur patlaban notiek intensīva tās pētīšana.

VAAD Nacionālās fitosanitārās laboratorijas vadītāja Gunita Bokuma diskusijā sniedza informāciju par slimību un jau paveikto tās izpētē. VAAD eksperti jau sākuši sadarbību ar britu zinātniekiem. Savukārt VMD un Meža pētīšanas stacijas darbinieki informēja par konstatētajiem slimajiem ozoliem Latvijas teritorijā.

Pēc diskusijas sanāksmes dalībnieki izstrādāja turpmāko rīcības plānu.

Plānots, ka tiks sagatavots informatīvais materiāls un meža īpašnieku apsekošanas anketa, lai informētu sabiedrību un apzinātu slimības izplatību.

Tāpat tiks rīkota VAAD speciālistu apmācības paraugu noņemšanai no slimajiem ozoliem un tālākai to testēšanai, kā arī ierīkots izpētes parauglaukums. Eksperti arī sagatavos rekomendācijas slimības ierobežošanai un apkarošanai.

Pašlaik pieejamo informāciju par ozolu kalšanas slimību var izlasīt VAAD tīmekļvietnē (Latvijā pirmo reizi konstatēta baktērija, kas izraisa akūto ozolu kalšanu) un VMD tīmekļvietnē (Latvijā konstatēta jauna ozolu slimība).

Jau ziņots, ka jaunajai ozolu slimībai var izšķirt trīs galvenos simptomus. Svarīgākā pazīme ir tāda, ka no inficētā koka stumbra tek tumšs, lipīgs šķidrums jeb eksudāts, kas izdalās pa mazām, vertikālām plaisām. Sākumā eksudāta izdalīšanās vērojama vienu līdz divus metrus virs zemes, bet pēc tam tā var būt novērojama arī koka lapotnē. Tumšā šķidruma izdalīšanās parasti novērojama pavasarī – no marta līdz jūnijam – un rudenī – no oktobrim līdz novembrim. Spēcīgs lietus tumšo šķidrumu var nomazgāt, tāpēc bojātie ozoli pēc lietus var nebūt tik labi pamanāmi.

Tāpat ar bīstamo ozolu slimību inficētajiem kokiem, noplēšot ārējo mizu, var redzēt tumšus, slapjus, neregulāras formas ievainojumus, kuri mēdz izplatīties dziļāk aplievas koksnē, neskarot kodolkoksni. Inficētajos kokos gandrīz vienmēr konstatējama šaurspārnu krāšņvabole. Zem ārējās mizas novērojamas vaboles kāpurejas, savukārt stumbra sulošanās vietu tiešā tuvumā redzami pieaugušo vaboļu radītie D-formas izskrejas caurumi.

Kā liecina novērojumi, reizēm inficētie ozoli daļēji paši atkopjas no slimības, tomēr vairumā gadījumu tie samērā ātri – parasti trīs līdz piecu gadu laikā kopš simptomu parādīšanās – aiziet bojā.

Ppagaidām slimība vēl ir pārāk maz izpētīta, lai varētu sniegt kādus konkrētus ieteikumus tās apkarošanai, līdz ar to VMD aicina iespējams inficētos kokus neaiztikt, bet ziņot dienestam par konkrētiem ozoliem ar slimības simptomiem.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

1 komentārs

Pievienot komentāru