Laukos
Atpūta

Valsts gādā par atpūtu mežā1


Rūķu pilsēta Čiekure joprojām top – šobrīd var aplūkot 40 rūķu namiņus. Šogad pievienojušies Pinēju un Dziednieku kvartāli. Vēl tikai jāuzbūvē Rūķu pils un Vecpilsēta.
Rūķu pilsēta Čiekure joprojām top – šobrīd var aplūkot 40 rūķu namiņus. Šogad pievienojušies Pinēju un Dziednieku kvartāli. Vēl tikai jāuzbūvē Rūķu pils un Vecpilsēta.
Foto: Aldis Sāvičs

Latvija ar savām izejām uz jūru un ģeogrāfisko atrašanās vietu tirdzniecības ceļu krustpunktā jau izsenis kaimiņos esošajām lielvarām bijusi gluži kā zemeņoga uz biskvītu tortes. Tās attīstību ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par Latviju šķērsojošo tirdzniecības ceļu kontroli. Bet vislielāko un melnāko punktu uz “i” uzlika PSRS okupācija, it īpaši sagandējot vidi.

Lai dziedētu dabai cirstās brūces, ierobežotu antropogēno un pārējo negatīvo faktoru ietekmi uz dabu, saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu un nodrošinātu mūsu pēctečiem iespēju relaksēties un atpūsties dabā, iepazīt to tādā veidolā, kādā to radījusi māte Daba, kā arī nodrošinātu sabiedrības izglītošanu un audzināšanu, zinātnisku pētījumu iespējamību, floras un faunas aizsardzību, ir izveidotas šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Latvijā ir astoņas aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas, kas atšķiras ar teritorijas izveidošanas mērķiem, platībām un dažādu aizsardzības pakāpi – atļautajām un aizliegtajām darbībām, tāpat Latvijā ir arī mikroliegumi un “Natura 2000” teritorijas. Kopējā platība apmēram 12% no valsts teritorijas (neskaitot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un septiņas aizsargājamās jūras teritorijas).

 

Zaļā skola

Mežs aizņem apmēram pusi no Latvijas teritorijas, un meža ekosistēmas pakalpojumi mūsu dzīvē ir neaizvietojami. Mežs mums dod pārtiku (rieksti, ogas, sēnes, dzīvnieki, putni), ir enerģijas avots (malka, šķelda), celtniecības, mēbeļu ražošanas, ceļu un taku būves materiālus (koksne), izejvielas papīra ražošanai.

Mežs darbojas kā dabisko procesu regulators (aizsargā augsni no izskalošanas, mitruma regulators, neļauj augsnei pārpurvoties) un visbeidzot, kas ir ļoti svarīgi, mežs darbojas kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes rezultātā koki piesaista ogļskābo gāzi no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Lai izprastu, mācītos par mežu, izzinātu un saudzētu to, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” (“LVM”) apsaimnieko gandrīz pusi no mūsu mežiem. Iecienītākās atpūtas vietas ir dabas parks Tērvetē, Kalsnavas arborētums, Pokaiņu mežs, kā arī Vijciema čiekurkalte. Tālab izstrādāta programmu “Izzini mežu”. Sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru ik gadu “LVM” aicina skolas mācīties no dabas. Sākot ar pirmsskolu ķipariem un beidzot ar augstskolu studentiem un pedagogiem – ikvienam ir iespēja doties valsts mežu takās un stiprināt skolā iegūtās zināšanas ar praktiskiem uzdevumiem dabā!

Katru gadu vairāk nekā 20 000 bērnu, jauniešu un skolotāju izzina mežu daudzveidīgajās “LVM” skolu programmās. “LVM” vides izglītību Latvijas skolās īsteno kopš 2005. gada, balstoties uz Starptautisko vides izglītības programmu “Izzini mežu”, kas darbojas vairāk nekā 20 pasaules valstīs.

 

Kas prot, tas atrod

ĪAD teritorijās noteikts dažāds režīms – no visstingrākā, kur ieeja atļauta ar īpašām dabas aizsardzības pētniecības nolūkam izsniegtām atļaujām, līdz vismaigākajam. Tomēr katrs, kurš prot un māk saskatīt sev piemērotu veidu uzņēmējdarbībai, to var darīt (izņemot pirmajā), saskaņojot ar Dabas aizsardzības pārvaldi un nepārkāpjot katras konkrētas teritorijas individuālos apsaimniekošanas noteikumus.

Telekanāls “CNN” šogad Jūrkalnes stāvkrastu ierindojis starp divdesmit Eiropas visskaistākajām vietām, kuras vērts apmeklēt. Arvien pieaug Latvijas popularitāte tūrisma jomā, un to veiksmīgi izmanto vietējie ļaudis, lai sniegtu savus pakalpojumus Latvijas skaistumu aplūkot alkstošajiem tūristiem ne tikai no Eiropas, bet visas pasaules, arvien biežāk pie mums ierodas viesi no tādām tālām zemēm kā Japāna, Ķīna, Vjetnama, Kanāda.

 

Klusais tūrisms Košragā

Foto: Aldis Sāvičs

Stāsta Signe Dišlere no Košraga “Pītagiem”: “Kad pirms divpadsmit gadiem kopā ar vīru pārcēlāmies uz dzīvi Košragā, jau zinājām, ka nodarbosimies ar tūristu izmitināšanas pakalpojumiem. Lēnām un pamazām, bet rūpīgi un apdomīgi būvējām viesu mājas. Tās taisītas ar tādu aprēķinu, lai nelielajā teritorijā dzīvojošie tūristi viens otram netraucētu un pat nemanītu citu cilvēku klātbūtni. Mēs esam tā sauktās klusās atpūtas cienītāji un nepieļaujam vēla vakara un nakts stundās skaļu mūziku, kliegšanu un ālēšanos, bet izskatās, ka tas ir tieši tas, kas vajadzīgs saspringta darba veicējiem, kuri atgūst garīgo līdzsvaru piejūras klusumā un mierā, staigājot pa pastaigu takām, vērojot vietējo dabu un putnus.

Tie, kuri pie mums atbrauc pirmo reizi, parasti kļūst par mūsu pastāvīgajiem apmeklētājiem, jau tagad esam rezervēti gadu uz priekšu. Slīteres nacionālā parka administrācija tūrismu atbalsta un palīdz mums. Pati jūtos piederīga dabai un arī saimniekot cenšos saskaņā ar dabas likumiem. Reiz paliku dusmīga uz viesiem, kuri ne­izēsto, lietošanai nederīgo, zupu izgāza tualetes podā – vīrs gan mani mierināja, nu kā gan rīdzinieks no pilsētas dzīvokļa varot zināt, ka zupa jālej pie pārtikas atkritumiem, kuri vēlāk dodas uz komposta kaudzi. Arī pārējie atkritumi tiek šķiroti un vesti uz Talsiem, jo atkritumu savākšanas mašīna šeit neiegriežas.”

Par lielāko vērtību Signe uzskata jūru, kāpas un šīs vietas kultūrvēsturisko mantojumu – kādreiz šeit dzīvojuši lībieši. Saimniekot palīdzot talismans – zilā govs, kuru, kā vēsta sena teika, govju gane iedāvinājusi kādam saimniekam, kura pļavās iemaldījies viņas pārzināmais, no jūras iznākušais ganāmpulks.

Tūristi, vietējie iedzīvotāji un vasarnieki bieži iegriežas “Pie Andra Pitragā”, lai degustētu un iegādātos viņa kūpinātās, tik ļoti gardās butes. Arī ­An­d­­­ris ir īstens savas dzimtās vietas patriots, un, lai arī viņa dzimtā lībiešu saknes neiesniedzas, viņš lībiešu vēsturisko mantojumu tur lielā cieņā un godā.

 

Pie Rāznas

MK “Murmastiene” mednieku māja “Trīzelnieku Ignatiņi”.
Foto: Aldis Sāvičs

 

Zaļā dzīvošana un saimniekošana kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu visā Latvijā. Par to kārtējo reizi pārliecinos pa ceļam uz Rāznas nacionālo parku, iegriežoties Murmastienes “Trīzelnieku Ignatiņos”, kur medību klubs “Murmastiene”, sava vadītāja Daiņa Tuča ideju un darba iedvesmots, iekārtojis mednieku māju. Šeit izmanto zaļo enerģiju, strāvu nodrošina divi saules bateriju bloki, kuriem palīdz vēja ģenerators, pagalmā ierīkota aka, tiek veikta bioloģiskā attīrīšana.

Dainis strādā par Dabas aizsardzības vecāko inspektoru, viņa pārziņā un uzraudzībā Latgales reģions no Pļaviņām līdz Daugavpilij. Viņš ir gandarīts, ka viņa veiktais darbs nesis augļus, trīs gadu laikā no Lubāna ezera izcelti 58 kilometri nelegālo tīklu, tagad šī sodība iet mazumā.

Kaunatē, kas atrodas Rāznas nacionālajā parkā, dzīvojošā Ērika Ruhmana aizraušanās, kas pārtapusi nelielā uzņēmējdarbībā, ir dabīgo koka liekumu, dobumu, zaru saglabāšana. Ar viņa rokām top soli ar zaru kājām, galdiņi, trauciņi, pakaramie un dažādi suvenīri. Lai nopirktu viņa darinājumus, pie viņa iegriežas tūristi.

 

Rekreācija un atpūta dabā

Rāznas novada 2018. gada labākais jaunais uzņēmējs Juris Brolišs (no kreisās) ar draugu Jāni pie Rāznas brekšu kūpinātavas.
Foto: Aldis Sāvičs

Netālu esošajā laivu bāzē “Rāznas brekši” saimniekojošais Jānis Kupra izgatavo vēl interesantākus suvenīrus, kuriem var būt arī praktisks lietojums, tie ir no Rāznas ezera niedrēm gatavoti pludiņi. Uzņēmīgi jaunieši nodarbojas ar niedru pļaušanu un Rāznas brekšu kūpināšanu tūrisma sezonas laikā, viens no viņiem Andris Brolišs pagājušajā gadā saņēmis Rāznas novada pašvaldības atzinības rakstu kā jaunais, perspektīvais uzņēmējs.

Bet koka daudzpusējo izmantošanu ļoti uzskatāmi nodemonstrēja ģitāru izgatavošanas meistars Jānis Kuzminskis. Spēlēdams teju vai mūziku uz izmēros vienādiem koka klucīšiem, viņš parādīja, ka ne tikai dažādi koki skan citādi, bet arī dažādos apstākļos augušu divu ozolu klucīši katrs skan citādi. Jānis ar lepnumu stāstīja, ka viņa darinātos instrumentus pasūta ne tikai mūziķi Latvijā, bet tālo ceļu uz Sietlu esot mērojusi ģitāra, kuru ciemošanās laikā Latvijā pasūtījis kāds amerikāņu mūziķis.

Bite ir vienīgais kukainis, kura produkciju cilvēks izmanto uzturā, šajā jomā savu izpausmi atradis Māris Igavens, netālu no Kaunates bijušajā pusmuižas ēkā viņš iekārtojis bišu muižu.

Namatēvs mums piedāvā nogaršot dīvainu uzlējumu, kurš pagatavots, aplejot vaska kodi un tās pārstrādes produktus ar spirtoto. Vaska kode esot vienīgais dabiskais organisms, kurš spējot sašķelt vaska molekulu, šim uzlējumam jau no seniem laikiem piedēvētas īpašas spējas tuberkulozes ārstēšanā. Šeit katrs interesents var ne tikai iegādāties bioloģisko medu, bet sezonas laikā vērot bišu rosīšanos caur stiklu, kulminācija šādam apmeklējumam esot tad, ja izdodas ieraudzīt spieta izlidošanu, diemžēl bišu sezona mūsu platuma grādos esot samērā īsa.

 

345 atpūtas vietas dabā

Lielākie atpūtas vietu ierīkotāji Latvijā ir jau pieminētie VAS “Latvijas Valsts meži”, šīs organizācijas stratēģiskajā plānā ir noteikts uzturēt un atjaunot apmēram 345 bezmaksas atpūtas vietas Latvijā, uzbūvēti un tiek uzturēti seši lielie skatu torņi, viens desmit metrus augsts putnu vērošanas tornis Papē, atpūtas vietas un torņus ierīko arī Dabas aizsardzības pārvalde un nedaudz privāto zemju īpašnieki. Putnu vērošana Latvijā kļūst arvien populārāka, putnu un dzīvnieku vērošanai var izmantot medību torņus, to iepriekš saskaņojot ar medību tiesību lietotāju. Pat tad, kad agrās rīta stundās un vakaros izdodas pamanīt putnus vai zvērus, iegūt kvalitatīvus attēlus ar dzīvniekiem ir grūti.

Latvijas Valsts mežu dabas parks Tērvetē ir lielākais un populārākais “LVM” objekts. Iecienītākās parka vietas, kuru apskatei nepieciešamas vismaz trīs stundas, ir Pasaku mežs, Atrakciju laukums un Rūķīšu mežs. Ziemā Rūķīšu mežā atvērta Rūķu sēta – guļbaļķu ēka ar trim apsildāmām telpām. Te var ne tikai apsildīties, bet kopā ar Rūķu saimes pārstāvi padarboties – uzmeistarot mazo koka meistarstiķi, pārbaudīt savas prasmes meža gudrībās vai paklausīties Rūķu māmiņas aizraujošos stāstus.

Pirmsskolas un skolēnu grupām no novembra līdz aprīlim, iepriekš piesakoties, atvērtas daudzveidīgas radošās darbnīcas. Mārtiņdienas piedzīvojums mežā, Latvijas dzimšanas dienas svinības, Ziemassvētku smaržu un sajūtu varā, kā arī lasīt dabas vēstules vai pavasarī savām rokām uzmeistarot putnu būrīti – tik dažāds ir piedāvājums.

Tā kā visa “LVM” infrastruktūra atpūtas vietās ir zem klajas debess un tiek gatavota no koka, tad arī kalpošanas ilgums ir atkarībā no elementa novietojuma un izpildījuma. Pēc pieredzes, kapitālais remonts vai nomaiņa jāveic ik pēc pieciem, septiņiem gadiem. Tā, piemēram, Tērvetē atjaunotas skulptūras Meža ķēniņa sargs un Saules pulkstenis. Rūķīšu mežā saimnieko par diviem koka rūķiem vairāk – tie savās ķerrās ved vasarā ziedošās puķu kompozīcijas. “LVM” šogad bezmaksas atpūtas vietu uzturēšanai un infrastruktūras remontam atvēlējis vairāk nekā 370 tūkstošus eiro.

Īpašu atdzimšanu un uzplaukumu Tērvetes dabas parkā šobrīd piedzīvo Rūķīšu mežs, kas sākas ar iespaidīgu koka Sēņu mežu, turpinās ar apsildāmu guļbaļķu ēku, Rūķu ciemu, ko noslēdz topošā iespaidīgā pilsēta – Čiekure. Šobrīd Rūķu pilsētā kopumā var aplūkot 40 rūķu namiņus. Krāsainajām, tematiskajām mājiņām, nojumēm un rotaļu istabām šogad pievienojušies divi jauni kvartāli – Pinēju un Dziednieku. Vēl tikai jāuzbūvē Rūķu pils un vecpilsēta, lai plašā Rūķu saime svinīgi var atklāt savu pilsētu.

LA.lv