Bizness, Darbs un izglītība

Valsts kontrole: ZM finanšu vadības trūkumi ļauj “Bior” daļu budžeta līdzekļu izlietot neplānotiem mērķiem

Zemkopības ministrijas (ZM) īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj tās padotībā esošajam Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam “Bior” budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK norāda, ka ZM un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) plānos nav noteikts, kādi politikas mērķi jāsasniedz. Tāpat valstī nav noteikts, kādam jābūt kvalitatīvas pārtikas aprites un dzīvnieku veselības līmenim laboratorisko izmeklējumu jomā. ZM finansējumu laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām piešķir, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem. Savukārt finansējums tiek pieprasīts, nevērtējot, cik naudas faktiski nepieciešams.

Revīzijā atzīmēts, ka “Bior” laboratoriskajai kontrolei gadā tiek piešķirti vidēji 2,2 miljoni eiro, bet to, kā nosaka, cik un kādi izmeklējumi par šo finansējumu jāveic, nevar līdz galam izsekot.

VK revidenti konstatējuši, ka valsts finansēto izmeklējumu izmaksas nevar noteikt, jo skaidra regulējuma pašizmaksas rēķināšanai nav, bet “Bior” šāda metodika izstrādāta tikai 2016.gada beigās. “Bior” revīzijā varējusi iesniegt vieni 23 no kopumā 460 valsts oficiālās kontroles ietvaros veikto izmeklējumu pašizmaksas aprēķiniem.

Situācijas caurskatāmību negatīvi ietekmē arī tas, ka papildu valsts apmaksātajiem izmeklējumiem “Bior” sniedz arī maksas pakalpojumus, bet naudas plūsmas nenodala, tādējādi nevar izsekot, cik tērēts valsts pasūtījumiem un cik privātpersonu apmaksātajiem pakalpojumiem. Tā var veidoties situācijas, kad komercklienti sedz izdevumus, par kuriem valsts jau samaksājusi vai arī valsts maksā dubultā apmērā. Tādējādi atbilstoši VK secinātajam sabiedrība un “Bior” klienti nevar būt pārliecināti par “Bior” pakalpojumu maksas pamatotību.

VK revīzijā arī secinājusi, ka “Bior” pieprasa un saņem papildu līdzekļus, lai gan no jau piešķirtā finansējuma veidojas pārpalikums. Tostarp 430 000 eiro izlietoti ar laboratorisko kontroli un zivju resursu izpēti tieši nesaistītiem mērķiem, savukārt 83 000 eiro “Bior” projekta administratīviem izdevumiem saņēmis dubultā – gan no Eiropas Savienības (ES) fonda, gan valsts budžeta. Revīzijas laikā VK aicinājusi ZM rīkoties, lai šo summu valsts budžetā atgūtu.

Tāpat, pēc VK minētā, “Bior” ir izmantojis iespēju uzkrāt līdzekļus, kas pagājušā gada beigās bija 2,7 miljoni eiro, lai maksātu prēmijas un dotu atlaides par pakalpojumiem.

“Aicinām ZM revīzijas secinājumus izmantot kā instrumentu, lai panāktu, ka valsts budžeta līdzekļi tiek plānoti, piešķirti un izlietoti paredzētajām sabiedrības vajadzībām. “Bior” ir tikai viens, bet ļoti uzskatāms piemērs, kā varētu mazināt valsts budžeta līdzekļu tērēšanu, regulāri izvērtējot faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru un tik arī no valsts maciņa saņemot. Arī Finanšu ministrijai šis varētu kalpot par piemēru tam, ka budžeta līdzekļus var iegūt ne tikai meklējot papildu ieņēmumu iespējas, bet arī rūpīgi pārskatot jau piešķirto līdzekļu izlietošanu,” norādīja VK padomes locekle Ilonda Stepanova.

Vērtējot “Bior” izmeklējumu cenu pamatotību, VK revidenti konstatējuši, ka, nosakot laboratorisko izmeklējumu cenas atbilstoši faktiskajām izmaksām, institūts no laboratoriskajiem izmeklējumiem piešķirtā valsts finansējuma ik gadu varētu ietaupīt gandrīz 400 000 eiro. To, ka izmeklējumu izcenojumi ir jāpārvērtē, apliecinot arī fakts, ka “Bior” varējis izveidot būtisku naudas līdzekļu uzkrājumu Valsts kasē, kas 2017.gada beigās bija vairāk nekā 2,7 miljoni eiro.

Pēc VK ziņojumā minētā, ZM to nav ņēmusi vērā, piemēram, piešķirot finansējumu materiālās bāzes pilnveidošanai, kam 2016. un 2017.gadā no valsts budžeta piešķirti 1,4 miljoni eiro.

Tāpat VK norāda, ka 2015.gadā “Bior” noslēdza līgumu ar juridisku personu par laboratorisko izmeklējumu veikšanu, gūstot ieņēmumus gandrīz miljona eiro apmērā, bet tās kopējie ar laboratorijas darbību saistītie izdevumi būtiski nepalielinājās.

Pēc VK paustā, visi iepriekš minētie apstākļi norāda uz nepieciešamību pārskatīt “Bior” no valsts budžeta piešķiramo līdzekļu apmēru.

VK atzīmē, ka “Bior” saimniecības nesakārtotība parādās, arī pētot valsts finansējumu zivju resursu ilgtspējas nodrošināšanai, kas ir vēl viena institūtam deleģētā valsts funkcija.

VK revidentu ieskatā būtu nopietni jāizvērtē, vai zivju resursu izpētei un atražošanai no valsts budžeta netiek piešķirti nepamatoti lieli līdzekļi. Pašlaik šai funkcijai no valsts budžeta gadā tiek atvēlēts aptuveni miljons eiro, bet arī šajā jomā nav skaidrības par pakalpojumu izcenojumiem. “Bior” vispirms pieprasījis valsts budžeta finansējumu un tikai pēc tam sagatavojis pašizmaksas aprēķinus, tos pilnībā pakārtojot piešķirtajam naudas apmēram. Zivju resursu izpētes pašizmaksā iekļauti nepamatoti izdevumi vismaz 90 000 eiro apmērā.

Par trūkumiem finanšu plānošanā, pēc VK minētā, liecina arī tas, ka no zivju resursu izpētei paredzētajiem līdzekļiem tiek finansēti arī citi projekti – triju gadu laikā vairāk nekā 200 000 eiro izlietoti citiem projektiem, no kuriem līdz 2016.gada beigām vismaz 90 000 eiro vēl nebija atgriezti zivju resursu izpētes kontā.

Revīzijas rezultātā VK ir sniegusi kopumā 20 ieteikumu, kurus ZM un padotības iestādes ir sākušas ieviest.

Tostarp VK iesaka definēt skaidru politiku pārtikas aprites un veterinārās uzraudzības jomā. Tāpat jāpārskata faktiski nepieciešamais finansējums, precīzi jāaprēķina katra pakalpojuma pašizmaksa, kā arī jānosaka, kam, cik un par ko ir jāmaksā. Savukārt dubulti saņemtā summa jāatdod valsts budžetā.

Pievienot komentāru