Latvijā, Politika

Valsts Kontrolei nav pietiekamu pierādījumu par plūdu kompensāciju izmaksu atbilstību

Valsts Kontrole (VK) revīzijā nav varējusi iegūt pietiekamus pierādījumus, vai Zemkopības ministrijas (ZM) plūdu seku novēršanai izmaksātās kompensācijas izmaksātas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, teikts VK revīzijā par ZM 2017.gada pārskatu.

VK norāda – lai arī ZM norādīja, ka galvenais nosacījums kompensācijas saņemšanai ir pilnībā bojā gājusi sējuma platība, ZM nenoteica skaidri definētus kompensācijas piešķiršanas nosacījumus, ja kompensācijas saņēmējs izlemj ražu daļēji novākt, un kādas sankcijas piemēro, ja kompensācijas saņēmējs nebūs atsaucis pieteikumu. Iznāķumā kompensāciju piešķiršanas nosacījumi nebija izprotami ne kompensāciju saņēmējiem, ne Lauku atbalsta dienestam (LAD) un Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centram, kas veica pārbaudes pirms kompensāciju izmaksas.

Tāpat VK norāda, ka sākotnēji ZM nebija paredzējusi pēcpārbaudes, lai pārliecinātos par valsts budžeta līdzekļu izmantošanu atbilstoši mērķim. Pēcpārbaudes sākās tikai pērn decembrī, kad meteoroloģisko apstākļu dēļ nebija iespējams pārliecināties, vai iepriekšējā gada raža ir gājusi bojā. Tāpēc pēcpārbaudes nevarēja sniegt pārliecību, vai attiecīgajā gadījumā kompensāciju izmaksa bijusi pamatota.

VK ieskatā ir apšaubāma pēcpārbaudēm piemērotā metode, jo tā nebija balstīta uz risku izvērtējuma pamata. Pārbaudāmās platības tika izvēlētas ar nejaušu atlasi no lielākajiem kompensāciju saņēmējiem, jo normatīvajos aktos nav skaidri definēti nosacījumi un kritēriji atbalsta saņemšanai, kā arī netika paredzēti skaidri kontroles mehānismi. Līdz ar to pastāv risks, ka valsts budžeta finansējums arī turpmāk netiks izmantots atbilstoši paredzētajam mērķim. Tāpat revīzijā secināts, ka ZM kompensācijas izmaksāja trīs mēnešu laikā pārsteidzīgi un sasteigti, lai gan ZM ar Eiropas Komisiju (EK) saskaņotais atbalsta ilgums bija viens gads.

Tāpat VK konstatējusi, ka LAD pēc valdības akcepta kompensāciju izmaksai, atklājot un labojot neatbilstības kompensāciju aprēķiniem, trīs klientiem atbilstoši plūdu radītajiem zaudējumiem izmaksāja kompensācijās par 7335 eiro vairāk, savukārt sešiem lauksaimniekiem – par 14 198 eiro mazāk.

Papildus tam LAD iekšējo kontroles procedūru trūkuma rezultātā, kļūdaini ievadot datus, ir normatīvajiem aktiem neatbilstoši izmaksājis kompensāciju vismaz 148 824 eiro apmērā. LAD pārbaužu rezultātā konstatējis, ka kļūda ir radusies vienā pārvaldē, vienam darbiniekam nepareizi ievadot datus informācijas sistēmā. Kopējais neatbilstoši izmaksātais līdzekļu apjoms atbilstoši LAD veiktajām pārbaudēm ir 148 825 eiro, no kuriem LAD līdz šā gada 26.aprīlim atguvis 23 308 eiro.

Lai turpmāk novērstu nepamatotu valsts un Eiropas finanšu līdzekļu izmaksu ārkārtējās un citās iepriekš neparedzētās situācijās, ZM ir jāizvērtē nepieciešamību precizēt tiesību aktus, kas reglamentē izmaksas ārkārtējās un citās iepriekš neparedzētās situācijās, definējot skaidrus atbalsta izmaksas nosacījumus un izvērtēt, vai nosakot izmaksājamā atbalsta apjomu, nepastāv risks pārkāpt noteiktos atbalsta intensitātes kritērijus. VK iesaka LAD veikt nepieciešamās darbības, lai atgūtu normatīvajiem aktiem neatbilstoši izmaksātās kompensācijas.

Jau ziņpts, ka saskaņā ar Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” pērn novembra beigās vēstīto, daļa Latgales zemnieku varētu būt rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos cietušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult. identificēt.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

Pievienot komentāru