Laukos
Graudkopība

Vasaras kviešu šķirņu salīdzinājums0

Foto no autoru arhīva

Vija Strazdiņa, Valentīna Fetere, AREI Stendes pētniecības centrs

Latvijas augu šķirņu katalogā 2019. gadam ir reģistrētas 13 vasaras kviešu šķirnes. Divas no tām – ‘Uffo’ un ‘Robijs’ – ir izveidotas Latvijā, bet pārējās ārzemju selekcijas un sēklkopības kompānijās Vācijā, Nīderlandē, Polijā, Francijā un Lielbritānijā. Pēc sēklaudzēšanas lauku apskates rezultātiem, 2018. gadā sertificēti 2835 ha vasaras kviešu, kopskaitā 24 šķirnes. Lielākās sertificētās sēklu lauku platības bija šķirnei ‘Taifun’ (DE) – 548 ha, ‘Uffo’ (LV) – 292 ha, ‘Happy’ (DE) – 244 ha, ‘Matthus’ (DE) – 233 ha, ‘Hamlet’ (NL) – 232 ha, ‘Robijs’ (LV) – 196 ha (VAAD dati).

Vasaras kviešu šķirņu salīdzinājums Stendē

Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Stendes pētniecības centrā (PC) tāpat kā iepriekšējos gados konvencionālā lauka selekcijas augu sekā iekārtoja Latvijā populārāko vasaras kviešu šķirņu salīdzinājumu ar mērķi izvērtēt šķirņu graudu ražu un tās kvalitāti.

Izmēģinājuma vietas raksturojums: vāji skāba velēnu podzolēta mS (mālsmilts) augsne, pH KCL – 5,8, K2O – 148 mg/kg, P2O5 – 191 mg/kg. Pirmssējas kultivācijā iestrādāja minerālmēslojumu NPK 15:15:15+S 500 kg/ha. Sēja veikta 24.04.2018., izmantojot ar Maxim Star 0,25 1,5 L/ha kodinātu sēklu; izsējas norma – 500 dīgtspējīgu graudu uz m2. Priekšaugs – sarkanais āboliņš. Nezāļu ierobežošanai lietoti herbicīdi Sekator OD 0,1 L/ha un Estet 0,5 L/ha, bet graudaugu kaitēkļu ierobežošanai – insekticīdi Decis Mega 0,15 L/ha un Proteus OD 0,6 L/ha. Lai labāk varētu izvērtēt šķirņu izturību pret veldri un slimībām, augu augšanas regulatorus un fungicīdus izmēģinājumā nelietoja.

Stendē aprīlī un maija pirmajā dekādē nokrišņu daudzums un gaisa temperatūra bija tuvu ilggadīgajiem vidējiem rādītājiem, tādējādi vasaras kviešu sējumi sadīga un attīstījās vienmērīgi.

Sausums un karstums – pārbaudījums laukaugu sugām un šķirnēm

Lietainais rudens 2017. gadā un applūdušie ziemāju lauki neliecināja, ka 2018. gadā gaidāma karsta un sausa vasara. Stendē maija otrajā un trešajā dekādē, kā arī jūnija pirmajā dekādē nokrišņu faktiski nebija. Mitruma deficīts augsnē un gaisa temperatūra dienā >25 °C vasaras kviešiem radīja stresu, neļāva pietiekamā daudzumā uzņemt barības vielas no augsnes, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot augu attīstību.

Stendē vairāk lietaino dienu bija jūnija trešajā dekādē, un, pateicoties tam, sausuma novārdzinātie augi nedaudz atdzīvojās. Vasaras kvieši savārpoja un ziedēja divas nedēļas agrāk nekā parasti.

Jūlijs atkal bija sauss un karsts, vidējā gaisa temperatūra bija 19,8 °C. Karstākais laiks bija, sākot ar jūlija 2. un 3. dekādi, kad temperatūra dienā pakāpās virs 25 °C. Nokrišņi jūlijā bija tikai 37,5% no normas, tāpēc vasaras kvieši strauji nogatavojās un graudu kulšanu varēja uzsākt jau augusta pirmajā nedēļā.

Graudu raža – indikators stresa izturībai

Līdz šim bija pierasts, ka kviešu šķirņu sausumizturība ir viena no svarīgākajām īpašībām karstajā klimata zonā dienvidu rajonos. Tagad klimata izmaiņas arī mums liek meklēt šķirnes, kas būtu izturīgas pret apkārtējās vides radīto stresu – pārlieku augsnes mitrumu vai mitruma deficītu – sausumu.

Stendes PC 2018. gadā pirmo reizi, kopš atsākta vasaras kviešu selekcija, bija iespējams laukā izvērtēt kviešu šķirnes augsnes mitruma deficīta un paaugstinātas gaisa temperatūras apstākļos. Iegūtā graudu raža divos krasi atšķirīgos gados raksturoja šķirņu spēju pielāgoties stresa apstākļiem. Vidējā graudu raža vasaras kviešu šķirņu salīdzinājumā bija iegūta 3,44 t/ha vai 67,3% no vidējās graudu ražas 2017. gadā. Tā variēja robežās no 1,05 līdz 5,36 t/ha.

Izvērtējot šķirņu salīdzinājumā kopumā 25 Latvijā populārākās vasaras kviešu šķirnes, trīs no tām – ‘Granny’, ‘Fasan’ un ‘Granary’ – uzrādīja tādu pašu graudu ražas līmeni kā 2017. gadā vai pat nedaudz augstāku (vidēji 4,05 t/ha). Šīs šķirnes Latvijā audzē vairāk nekā piecus gadus, tās ir vidēji intensīvas, ar labu graudu kvalitāti, vidēji agrīnas un, pēc 2018. gada datiem, arī pietiekami sausumizturīgas.

Pārējām šķirnēm bija konstatēts graudu ražas samazinājums, salīdzinot ar 2017. gadu, no 4 līdz 48%. Četras no pārbaudītajām šķirnēm uzrādīja pietiekami stabilu ražu abos gados un izturību arī 2018. gada stresa apstākļos. Latvijas šķirnei ‘Robijs’ abos gados iegūtā graudu raža bija >5 t/ha , šķirnei ‘KWS Collada’, ‘Amaretto’ un ‘Nawra’ >4 t/ha (1. att.).

Piecām šķirnēm – ‘Uffo’, ‘Seance’, ‘Cornetto’, ‘Triso’ un ‘Sorbas’ – graudu raža 2018. gadā bija robežās no 3,34 (‘Triso’) līdz 4,34 t/ha (‘Sorbas’). Šķirne ‘Sorbas’ ir intensīva tipa šķirne, un, nodrošinot optimālus augšanas apstākļus, tās graudu ražas līmenis var sasniegt >6 t/ha. Ekstremālie 2018. gada laika apstākļi graudu ražu šai šķirnei samazināja par 27%, salīdzinot ar 2017. gadu. Ar pietiekami labu izturību augsnes mitruma deficīta apstākļos raksturojās arī otra Latvijā izveidotā šķirne – ‘Uffo’.

Mitruma deficīts augsnē un tāpēc nespēja uzņemt barības vielas visvairāk ietekmēja intensīvās augstražīgās šķirnes. Šķirnei ‘Calixo’, ‘Licamero’, ‘Sonett’ un ‘Hamlet’ graudu raža 2017. gadā bija vidēji 6 t/ha, bet 2018. gadā par 31–36% mazāka – robežās no 3,22 līdz 4,13 t/ha.

Vislielākais graudu ražas samazinājums 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, bija augstražīgajām šķirnēm ‘Quintus’ (49%), ‘Arabella’ un ‘Harenda’ (47%). Šķirņu ražība 2017. gadā sasniedza 7 t/ha, bet 2018. gadā tā bija tikai nedaudz virs 3 t/ha.

Ekstremālos apstākļos parādās šķirņu spēja pielāgoties apkārtējai videi, bet nav iespējams noteikt patieso ražības potenciālu. Tikai sabalansējot augšanas apstākļus, atbilstošu audzēšanas tehnoloģiju un šķirnes ģenētiski noteiktās īpašības, iespējams iegūt augstas un kvalitatīvas graudu ražas.

Graudu kvalitāte

Vasaras kviešu šķirņu graudu kvalitāte – 1000 graudu masa (TGM) un proteīna daudzums – 2018. gadā gandrīz visām šķirnēm bija augstāka, salīdzinot ar 2017. gadu. Kā redzams 1. tabulā, 2017. gadā TGM bija vidēji 41,84 g – robežās no 35,06 līdz 49,47 g, bet 2018. gadā vidēji 43,91 g – robežās no 38,38 līdz 51,64 g. Vislielākā TGM >50 g bija šķirnei ‘KW Jetstream’ un ‘Cornetto’. Abos gados rupji graudi (>40 g) bija arī šķirnei ‘Collada’, ‘Nawra’, ‘Licamero’, ‘Taifun’ un ‘Hamlet’.

Lai gan laika apstākļi veģetācijas periodā bija krasi atšķirīgi, šķirnei ‘Granary’, ‘Collada, ‘Sonett’ un ‘Cornetto’ abos gados TGM masa gandrīz nemainījās, bet šķirne ‘Disket’, ‘Harenda’, ‘Quarna’ un ‘Quintus’ reaģēja uz nepietiekamo mitruma daudzumu augsnē un 2018. gadā veidoja sīkākus graudus, salīdzinot ar 2017. gadu (tabula).

Proteīna daudzums vasaras kviešu graudos 2017. gadā vidēji bija 12,60%, bet 2018. gadā 16,10% – robežās no 14,09 līdz 17,68%. Lielākais proteīna daudzums abos gados – atbilstošs pārtikas graudu prasībām – bija šķirnei ‘Collada’, ‘Granary’, ‘Cornetto’, ‘Disket’, ‘Granny’, ‘Licamero’, ‘Taifun’ un ‘Specific’.

Sausums un karstums vasaras kviešu veģetācijas perioda laikā neļāva attīstīties bīstamākajām lapu slimībām – dzeltenajai un brūnajai rūsai. Nedaudz bija atzīmēta vasaras kviešu inficēšanās ar miltrasu (0–3 balles) un lapu dzeltenplankumainību (1–5 balles).

Plašāks materiāls un tabulas žurnāla Agro Tops marta numurā

LA.lv