Laukos
Graudkopība

Kad nelīdz pat glifosāts. Kā tikt galā ar pārbaudījumu zemnieku pacietībai – vējauzām 0

Vējauzas labi izmanto situāciju – sadīgstot no kviešiem brīvajās vietās un efektīvi izmantojot kviešiem doto mēslojumu. Foto: Sanita Zute

Sanita Zute,, Dr.agr., AREI Stendes pētniecības centrs

Vējauzas ir attālas radinieces parastajām sējas auzām, kas atceļojušas no dienvidu reģioniem un labi pielāgojušās dzīvei arī mūsu apstākļos. Lai gan pēdējos gados arvien biežāk ir pieejamas gan publikācijas, gan informatīvie materiāli lauksaimniekiem par vējauzu identificēšanu un ierobežošanu, šīs nezāles izplatība valstī kopumā ir augusi. Veicot vējauzu un citu viendīgļlapju nezāļu – lāčauzu, parastās gaiļsāres un rudzu smilgu – izplatības monitoringu no 2013. līdz 2017. gadam, esam konstatējuši, ka, piemēram, Zemgalē un Kurzemē pēdējos gados retāk ir sastopami sējumi, kur visu lauku klāj milzīgas vējauzu audzes, jo nav veikti nekādi ierobežojoši pasākumi. Bet vienlaikus ievērojami vairāk ir platību, kur vējauzas redzamas lauka malā, ap stabiem vai meliorācijas akām, vai pa retam augam visā laukā, turklāt arī to pagastu teritorijās, kur iepriekš vējauzas netika konstatētas. Lai arī šķiet, ka kopumā saimniecības cenšas vējauzas ierobežot ar herbicīdiem un dara to pat regulāri, lauku malās, izžuvušās lāmās un pat tehnoloģisko sliežu pēdās redzama vējauzu otrā un trešā paaudze, kas rada jaunus sēklu krājumus augsnē.

Izplatībai ir objektīvs pamats
Mūsdienās vējauzu izplatības pieaugumam Latvijā ir objektīvs pamats. Tas nav saistīts tikai ar vējauzu dabiskās izplatības cēloņiem – palu ūdeņiem, putnu vai vēja atnesto no kaimiņu laukiem. Mūsu saimniekošana vairs nav tikai lokāla darbošanās. Ražas novākšanā daudzas saimniecības izmanto tehnikas un kalšu servisa pakalpojumus, kur kopīgā saimniekošana dažreiz rada arī kopīgas problēmas.

Lauksaimnieki izmanto sēklas materiālu, kas atceļo no dažādiem, pat tāliem reģioniem, turklāt bieži vien sējai izmanto nesertificētu, tātad nekontrolētas kvalitātes sēklas materiālu. Daudzu Eiropas valstu ziņojumos par vējauzu izplatību tiek atzīts, ka tieši netīrs sēklas materiāls ir galvenais iemesls vējauzu izplatībai no reģiona uz reģionu. Baltijas un Skandināvijas valstīs likumdošanā ir noteikta tā sauktā vējauzu nulles deklarācija, kas nosaka, ka sertificētā sēklas materiālā vējauzu klātbūtne nav pieļaujama. Pieaugot vējauzu izplatībai Latvijā, daudzām saimniecībām bieži vien nav viegli izpildīt šo sēklu kontroles prasību. Dažādu valstu pētnieki vienoti uzskata, ka visvairāk piesārņots ir tieši pašražotās sēklas materiāls, kur nav veikta pienācīga sēklu lauku kopšana, tostarp vējauzu ravēšana, un sagatavoto sēklas partiju tīrības kontrole. Rūpīgi sekot līdzi, cik tīrs sēklas materiāls tiek izmantots sējai, ir viens no pirmajiem un galvenajiem pašaizsardzības pasākumiem saimniecībās.

Jūnijā konstatējama visvieglāk
Jūnijs ir laiks, kad vējauzu esamību sējumā ir visvieglāk konstatēt, jo to garais stiebrs izspraucas virs kultūrauga un jau ap Jāņiem būs redzamas arī pirmās skaras. Jūnijs ir arī pēdējais laiks, kad labību sējumos vējauzu ierobežošanai palīgā var ņemt specializētos, tieši viendīgļlapjiem domātos herbicīdus. Taču tas nav vienkāršs uzdevums, jo vējauzas tāpat kā visas labības pieder pie graudzāļu dzimtas. Efektīvas un vienlaikus selektīvas iedarbības darbīgās vielas, kas kaitētu tieši vējauzām, ir tikai dažas. Vēlīnās kultūraugu attīstības stadijās (līdz karoglapas attīstībai) Latvijā šobrīd reģistrēts tiek tikai viens produkts – Axial 50EC. Ja ar vējauzu piesārņotā laukā iesētas auzas, herbicīdus nav iespējams izmantot, jo auzas un vējauzas ir vienlīdz jutīgas pret to darbīgajām vielām.

Veido rezistentas augu kopas
Pēc dažādu valstu datiem, vējauzas ir viena no nezāļu sugām, kas ir parādījusi savu spēju veidot pret noteiktām herbicīdu darbīgām vielām rezistentas augu kopas. Galvenais iemesls šādu izturīgu vējauzu augu attīstībai ir vienveidīgu (ar vienādu iedarbības mehānismu uz augu) darbīgo vielu saturošu herbicīdu atkārtota lietošana vienā laukā. Tā kā vējauzām nav atrasti daudzi selektīvai ierobežošanai piemēroti ķīmiskie savienojumi, šā produktu vienveidība arī rada lielāku risku izveidoties izturīgām nezālēm, kas šo izturību nodod arī saviem pēcnācējiem. Lauksaimniekiem šie riski jāizprot un vējauzu ierobežošanai iespēju robežās jālieto pēc darbīgās vielas dažādi herbicīdi un vienlaikus jāveic arī citi agrotehniskie pasākumi. Pretējā gadījumā arī Latvijā drīz vien var tikt konstatēts, ka herbicīds nav nostrādājis.

Galerijas nosaukums

Glifosāts nederēs
Šajā pavasarī Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā vējauzu ierobežošanai gan tiek norādītas 42 herbicīdu preču zīmes, bet no tām tikai trīs ir selektīvi, tieši pret viendīgļlapju nezālēm iedarbīgi produkti. Pārējo pamatdarbīgā viela ir glifosāts, tie ir vispārējas iedarbības herbicīdi un lietojami rugainēs. Lai mazinātu ilūzijas par šo produktu piemērotību vējauzu ierobežošanā, minēšu tikai vienu faktu no pētījumiem – pēc ražas novākšanas rudens periodā sadīgst tikai ap 15% izbirušo vējauzu sēklu. Pati daba palīdz vējauzām ieiet miera periodā un saglabāt dīgtspējīgās sēklas augsnē vismaz 3–5 vai dziļākos augsnes slāņos pat 10–15 gadus (vējauzu sēkla ir salīdzinoši rupja, segta ar koksnainu plēksni, kas augsnē sadalās ļoti lēni). Vējauzas ir viengadīgas vasaras nezāles, un augi no rudenī sadīgušajām sēklām ziemā aiziet bojā. Tāpēc glifosātu saturošu produktu lietošana vējauzu ierobežošanai lietderīga var būt tikai pavasara/vasaras papuvēs. Bet arī šeit jāuzmanās, lai smidzinājums rugainē tiktu veikts laikus – līdz vējauzu ziedēšanai. Vējauzu skaras ziedēšana var ilgt pat vairākas nedēļas. Bieži vien pirmās sēklas jau sasniegušas dīgtspēju un gatavas izbirt, kamēr pārējā skara šķiet vēl sulīga.

Herbicīdu smidzināšana ir visbiežāk lietotais pasākums tradicionālā lauksaimniecībā. Bet vējauzu gadījumā herbicīdu lietošana ne vienmēr dod gaidīto rezultātu. Dažreiz vējauzu augi pēc smidzinājuma neaiziet pilnībā bojā, bet ataug un cenšas izveidot produktīvas skaras. Šādi vējauzu augi gan parasti ir neliela auguma, un arī skara ir niecīgāka, tos ir grūtāk pamanīt sējumā, bet savu uzdevumu vējauzas augs ir izpildījis – sēklas nākamai paaudzei ir radītas. Tieši šā iemesla dēļ Somijā sēklu laukos vējauzu ierobežošanai nav atļauta herbicīdu lietošana, bet vējauzām jābūt labi pamanāmām, lai tās no sējuma rūpīgi izrautu ar visu sakni. Lauka atbrīvošana no vējauzām ir vairāku gadu mērķtiecīgs darbs. Līdzās herbicīdu lietošanai svarīgi īstenot arī citus agrotehniskos pasākumus.

Vējauzu dīgšana var turpināties arī pēc Jāņiem
Šā gada straujais, siltais pavasaris ir labvēlīgs vējauzu sēklu aktīvai attīstībai. Vējauzas impulsu dīgšanai saņem gan no gaismas, apvēršot augsni, gan mitruma, tāpēc to sadīgšana uz lauka var nebūt vienmērīga, bet teju pēc katra spēcīgāka lietus var veidoties jauna vējauzu paaudze. Retākos laukaugu sējumos un labvēlīgos apstākļos vējauzu dīgšana var turpināties pat pēc Jāņiem, un arī šie augi paspēj saražot dīgtspējīgas sēklas līdz ražas novākšanai. Tas arī ir iemesls, kāpēc dažreiz herbicīda lietošana agrīnās kultūrauga attīstības stadijās šķiet neefektīva.

Ja vējauzu plaukšanas stadijā tiek konstatēts, ka lauks ir ļoti piesārņots ar vējauzām, varbūt ir vērts pieņemt lēmumu visu kultūr­augu un vējauzu masu novākt kā zaļmasu, ieskābējot lopbarībai vai citiem mērķiem, bet neļaujot izbirt jaunajai nezāļu sēklu ražai. Arī tā ir viena no metodēm, kā mazināt augsnē esošos vējauzu sēklu krājumus.

Vācijā veiktos pētījumos ir novērtēts, ka līdz labību ražas novākšanai izbiruši ir aptuveni 60–70% vējauzu sēklu. Kulšanas laikā nokuļ ap 20% sēklu, no kurām ap 10% sēklu nonāk ražas masā un vēl 10% izbirst pelavās aiz kombaina. Anglijā lauksaimniekiem tiek rekomendēts rudenī ilgstoši atstāt rugaines neuzartas, jo konstatēts, ka augsnes virs­kārtā saules gaismas ietekmē vējauzu sēklas iziet pēcbriedi ātrāk, nekā ieartas augsnē. Tādā veidā ir izdevies izprovocēt ap 60% dzīvotspējīgo sēklu sadīgšanu. Tāpat tiek minēts, ka rugaines apsmidzināšana ar amonija jonu saturošu barības šķīdumu plus saules ultravioletais starojums pozitīvi ietekmē vējauzu sēklu miera perioda pārtraukšanu un dīgšanu. Vai šāda veida sēklu provocēšana rudens periodā varētu būt efektīva Latvijas apstākļos, nav pārbaudīts, bet šaubas rada mūsu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kur ultravioletais starojums īsās dienas apstākļos ir ļoti niecīgs. Vējauzu sēklas dīgtspējību saglabās ilgāk vieglāka mehāniskā sastāva smilšainās augsnēs, kur mazs organiskās vielas daudzums un tādējādi lēnāk notiek vējauzu biezā sēklas apvalka sadalīšanās.

Saimniekošanas mērķim būtu jābūt lauku pilnīgai atbrīvošanai no vējauzu invāzijas. Vējauzu konkurētspēja, īpaši ar vasarāju labībām, ir ļoti augsta, tās spēj barības vielas uzņemt daudz efektīvāk nekā kultūraugi, un daudzu pētījumu rezultāti skaitliski pierāda, cik lielus ražas zudumus vējauzas spēj radīt pamatkultūraugam. Vējauzu ierobežošana ir pacietību prasošs un arī finansiāli dārgs pasākumu komplekss. Tāpēc nav lietderīgi paļauties tikai uz herbicīdu spēku, katru gadu tikai daļēji ierobežojot šo dzīvelīgo nezāli. Jo ātrāk un mērķtiecīgāk atbrīvos laukus no vējauzas, jo efektīvāka būs saimniekošana turpmāk.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta

LA.lv