Latvijā, Politika

Vējonis neizsludina grozījumos likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, jo tajā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

“Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,” uzsver Vējonis.

Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Likumā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī ir pretrunā prasībai spēt valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu un atbildēt uz pašvaldības komisijas locekļu jautājumiem, norāda Vējonis. Likuma izpildei nepieciešamais valsts valodas prasmju līmenis ir augstāks nekā tajā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanu līmeni.

Savukārt likumā ietvertā prasība, kas paredz personas pienākumu spēt prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, ir pretrunā citai šajā likumā ietvertajai prasībai rakstveidā apliecināt zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā, skaidro prezidents. Tāpat likuma teksts nedod skaidrību par personas pienākumiem, apsaimniekojot lauksaimniecības zemi.

“Spēkā esošais regulējums neuzliek personai pienākumu lauksaimniecības zemi tikai un vienīgi izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā. Tāpēc nav pamata spēju prezentēt lauksaimniecības zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā izvirzīt kā nosacījumu, no kā būtu atkarīgas tiesības lauksaimniecības zemi iegūt īpašumā,” uzsver Vējonis.

No likuma teksta arī netop skaidrs, uz kādiem pamatiem privātpersonām tiks liegtas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Tāpat likumā pašvaldības komisijām piešķirtā rīcības brīvība lemt par darījumu ar lauksaimniecības zemēm pieļaujamību ir ārkārtīga liela, atzīmē Vējonis.

“Likuma regulējums nedrīkst būt tik neskaidrs, ka tas ne tikai apdraud tiesību normu precīzas piemērošanas iespējas, bet arī rada patvaļas un pat korupcijas riskus gadījumos, kad normas to neprecizitātes dēļ var tikt piemērotas ļaunprātīgi, vai kādu atsevišķu personu interesēs,” uzsver prezidents, norādot, ka likuma nepilnības ir tik būtiskas, ka tās būtu novēršamas pirms likuma izsludināšanas.

Jau vēstīts, ka Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, paredzot atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā. Šādu priekšlikumu iepriekš atbalstīja arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Savukārt pretēji komisijas lēmumam deputāti atbalstīja vēl vienu ierosinājumu papildināt kritējus cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties lauksaimniecības zemi. Proti, paredzot, ka to varēs iegādāties personas, kas ir spējīgas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā un atbildēt uz pašvaldības komisijas locekļu jautājumiem.

Likuma grozījumi tika atbalstīti ar 67 balsīm par. 20 deputāti balsoja pret tiem, bet viens atturējās.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izpilddirektors Guntis Vilnītis aģentūrai LETA pēc grozījumu pieņemšanas sacīja, ka tie vērtējami pozitīvi, jo atvieglos zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem.

Viņš sacīja, ka grozījumi vienkāršo zemes iegādes procedūru vietējiem lauksaimniekiem, un “paplašina iespējas saimniekot savā zemē”. To nodrošina likumā paredzētā reversā noma, kura lauksaimniekiem, kuriem nepieciešams stabilizēt naudas plūsmu, dod iespēju pārdot savu īpašumu “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” Zemes fondam, no kura zemi nomājot, turpināt lietot ražošanu.

Kopumā grozījumi vērtējami pozitīvi, pauda Vilnītis. “Visus iepriekšējos ierobežojumus ārvalstu investori, ārvalstu lauksaimniecības zemes uzpircēji veiksmīgi “apgāja”, pieaicinot mūsu pašu cilvēkus un izveidojot dažādas juridiskas formas. Tādā veidā joprojām turpinājās lauksaimnieciskās zemes izpirkšana,” sacīja Vilnītis.

Pievienot komentāru