Laukos
Mežsaimniecība

Meža īpašnieki: Par dabas skaitīšanu vēlamies konstruktīvu dialogu0


Arnis Muižnieks: “Kad būs zināmi dabas skaitīšanas dati, mēs ļoti ceram uz konstruktīvu diskusiju. Ja visus biotopus, kas ir atrasti, neskatoties uz to kvalitāti un to, ka tie izveidojušies, cilvēkam saimniekojot, mēs gribam aprobežot, varam pieņemt, ka dabas aizsargājamās teritorijas palielināsies vismaz par 200 000 ha.”
Arnis Muižnieks: “Kad būs zināmi dabas skaitīšanas dati, mēs ļoti ceram uz konstruktīvu diskusiju. Ja visus biotopus, kas ir atrasti, neskatoties uz to kvalitāti un to, ka tie izveidojušies, cilvēkam saimniekojot, mēs gribam aprobežot, varam pieņemt, ka dabas aizsargājamās teritorijas palielināsies vismaz par 200 000 ha.”
Foto: Valdis Semjonovs

Latvijas Meža īpašnieku biedrībā nu jau iestājušies vairāk nekā četri simti meža īpašnieku. Organizācijas ilggadējais darbs, vērsts uz meža īpašnieku interešu aizstāvību, novērtēts augstu – Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks pērn tika apbalvots ar Atzinības krustu. Viņš arī stāsta par šā gada aktualitātēm.

Šobrīd prioritāte – mizgrauža apkarošana

Arnis Muižnieks: Iepriekšējo gadu klimata ekstrēmi – sausums un lietus, vētras Eiropā – noveduši pie tā, ka gandrīz visā Rietumeiropā mežos ir daudz bojātas koksnes, kas lielos apjomos ienāk tirgū. Tāpēc arī visi ir sajutuši koksnes cenu kritumu. Ir pat sortimenti, kam cena nokritusies vairāk nekā par 30%. Traucē arī neskaidrība par to, kā beigsies breksits, jo Lielbritānijā Latvijas koksnei ir liels tirgus. Šobrīd britu uzņēmēji, nezinot, kas notiks tālāk, ir izveidojuši uzkrājumus.

Tā kā cenas ir nokritušās, protams, meža īpašnieki domā – vai nepieciešamība pēc ieņēmumiem ir tāda, ka tiešām jāiet tai mežā, varbūt kāds laiciņš tomēr jāpagaida? Diemžēl prognozes liecina, ka arī nākamā gada pirmais pusgads no tirgus viedokļa necik labvēlīgs nebūs.

Ir bažas par mizgrauža izplatību arī Latvijā. Pirms kāda laika par šīm problēmām noorganizējām diskusiju Gaujas Nacionālajā parkā, kur šie postījumi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem gājuši uz priekšu.

Diemžēl pašlaik parka teritorijā nav iespējams operatīvi veikt darbus, lai mazinātu turpmāko mizgrauža izplatību. Aizsargājamas teritorijas mizgraužu darbības dēļ var zaudēt savas rekreatīvās vērtības un arī apdraudēt blakus esošās egļu mežaudzes. Mūsuprāt, tā nav saprātīga pieeja, jo nepieciešams reaģēt ātri un ļaut meža īpašniekiem pēc Valsts meža dienesta darbinieka sagatavota sanitārā atzinuma saņemšanas cirst kokus arī tajās zonās, kur vajadzīgs meža apsaimniekošanas plāns. Jo jāņem vērā – kamēr to sagatavo, tikmēr mizgrauzis turpina savu uzvaras gājienu. Mūsuprāt, šobrīd prioritātei jābūt mizgrauža apkarošanai.

Turklāt ir situācijas, kad visi vajadzīgie dokumenti ir un varētu cirst, taču atrasts Eiropas nozīmes biotops, kas tagad gan ir nokaltis, taču meža īpašnieks nevar novākt šos nokaltušos kokus vairāku hektāru platībā. Par to mēs turpināsim diskutēt. Jo negribētos, lai arī Latvijā izveidojas tāds stāvoklis kā daļā Zviedrijas un Vācijas, kur šobrīd visi spēki koncentrēti tikai un vienīgi uz to, lai cirstu bojātos kokus, par nebojātu mežu izstrādi tur pašlaik neviens pat nedomā.

Mikroliegumu platība pieaugs

Daudz laika šogad veltīts jautājumiem, kas saistīti ar dabas aizsardzību.

Neejam pareizajā virzienā tāpēc, ka joprojām dabas aizsardzība kādā noteiktā teritorijā tiek traktēta kā pilnīgs aizliegums apsaimniekot mežu. Turpretim Meža īpašnieku biedrība aizstāv viedokli, ka jāatrod kompromiss, kā meža īpašnieks, veicot konkrēto biotopu saudzējošas darbības, tomēr varētu saimniekot.

Pašlaik vietās, kur atrastas dabas vērtības, saimnieciskā darbība tiek pilnībā aizliegta. Diemžēl darba grupā par sugas aizsardzības plānu mazajam ērglim nav ņemti vērā izrunātie priekšlikumi par to, ka visur nevajadzētu veidot mikroliegumu, bet būtu iespējams vienoties ar meža īpašnieku par konkrētiem darbiem, ko viņš ziemā drīkstētu veikt.

Kā jaunākais ir parādījies pūču aizsardzības plāns, kur tiek runāts par ļoti būtisku – pat pieckārtīgu – viena mikrolieguma platības pieaugumu. Lai nodrošinātu pūču aizsardzības plāna īstenošanu, līdztekus tiem, kas jau ir, ar dabas liegumiem vajadzēs pārklāt vēl 16% Latvijas mežu, un vienam mikroliegumam, kurā mitinās pūces, tiek paredzēti pat līdz 500 ha.

Mēs piedalījāmies un iesniedzām priekšlikumus mazā ērgļa aizsardzības plāna realizēšanā. Tā ir suga, kam nupat aktīvi tiek veidoti mikroliegumi. Izskatās, ka mērķis, kas tiek izvirzīts Eiropas finansētā projektā par mazā ērgļa ligzdu apzināšanu, tiks sasniegts un 500 jauni mikroliegumi arī tiks izveidoti.

Mums ir mazā ērgļa aizsardzības plāns, mums ir pūču aizsardzības plāns un mums ir mežirbes aizsardzības plāns. Ja tā turpināsies, tad ar šiem mikroliegumiem tiks nosegti visi meži. Vai tas vedīs pie dabas aizsardzības mērķu sasniegšanas, domāju, ka ne, kamēr nebūs dialoga ar meža īpašniekiem par apsaimniekošanas režīma izvēli un taisnīgas kompensācijas par aprobežojumiem. Īpašnieku pamatotā un pieaugošā neapmierinātība par saimniekošanas iespēju atņemšanu neveicinās mērķu sasniegšanu. Galu galā ir jāapzinās, no kā mēs Latvijā iztiekam un uz ko savu attīstību varam balstīt. Jau esmu teicis vairākkārt – vērtības rodas strādājot, nevis neko nedarot.

Kompensācijai jābūt atbilstošai

Ir izveidota darba grupa, kurā tiek meklēti risinājumi, lai meža īpašnieki par dabas liegumiem saņemtu atbilstošu kompensāciju. Meža īpašnieku biedrība arī piedalās šīs darba grupas sanāksmēs. Mūsu priekšlikums – ir jākompensē pilna mežaudzes vērtība pēc tirgus cenām, nevis tā, kā tas ir pašlaik, kad meža īpašnieks atkarībā no aprobežojuma saņem 45–160 eiro/ha. Citādi sanāk tā, ka meža īpašnieki, plānojot ģimenes budžetu, mežu, kura vērtība ir vairāki desmiti tūkstoši eiro, pietaupījuši, bet, kad tas pārtapis par dabas aizsardzības teritoriju, kompensācijā gadā saņem 300 eiro.

Nezinām, kā beigsies diskusija par “Natura 2000” kompensācijām, bet būtu sāpīgi pazaudēt šo ikgadējo, kaut arī nelielo maksājumu no Eiropas, kas mums jau ir.

Vai biotopu vērtējums ir objektīvs

Mēs piedalāmies biotopu kartēšanas uzraudzībā un gaidām informāciju par to, kādi ir pēdējie rezultāti un cik Eiropas nozīmes biotopu atklāts ārpus aizsargājamajām teritorijām.

Ir tapis jauns ziņojums par Eiropas nozīmes biotopu stāvokli. Atkal ir tā, ka, salīdzinot ar Igauniju, kurā mežus apsaimnieko vēl intensīvāk nekā Latvijā, mēs esam sliktākā stāvoklī. Jājautā – vai pastāv vienota metodika, pēc kuras tiek sagatavots vērtējums, un vai tiešām Latvijā biotopi ir sliktākā stāvoklī? Vai arī kādam ir izdevīgi stāstīt, cik pie mums viss slikti. Jo tad ir iemesls rak­stīt jaunus projektus un saņemt finansējumu.

Jāvienojas par medījamo dzīvnieku skaitu

Strādājam arī pie medījamo dzīvnieku populācijas lieluma regulācijas jautājumiem. Pagājušā gada beigās bijām pieredzes apmaiņā Somijā. Somi savā medību muzejā ir izvietojuši informāciju, ka mednieki un zemju īpašnieki panākuši vienošanos, cik daudz medījamiem meža dzīvniekiem vajadzētu atrasties noteiktā platībā. Par to būtu jāvienojas arī mums.

Diemžēl pārnadžu mežam nodarītie bojājumi pēdējos gados ir strauji palielinājušies gan valsts, gan privātajos mežos.

Arī pie mums jāiet uz to, ka mednieki un zemes īpašnieki vienojas, cik konkrētajā gadā vajadzētu medīt. Un dzīvnieku uzskaitei vajadzētu izmantot modernākus rīkus – mobilo lietotni, kurās mednieki, zemes īpašnieki, Valsts meža dienesta darbinieki varētu ziņot par redzētajiem dzīvniekiem, postījumiem, medību sekmēm.

Citādi ir tā, kā šogad sanācis kādam medību kolektīvam Rēzeknes pusē. Viņiem sezonai izdotas 18 licences aļņu medībām, bet jau pirmajās medībās nošauti 16 aļņi. Tas vien liecina, cik lielas ir šīs populācijas.

Zināšanu dienas, “Sakoptākais mežs”

Pavasarī zināšanu dienas organizējām pie viena no mūsu biedriem – Jāņa Ģipšļa Ziemeļvidzemē – un apskatījām arī objektus Kalsnavā, Meža pētīšanas stacijas mežos, kur vēlreiz uzskatāmi varēja redzēt, ka uz hektāra var stādīt mazāku kociņu skaitu un kopt intensīvāk.

Saistītie raksti

Šogad jau trešo reizi organizējām konkursu “Sakoptākais mežs”, kurā, apmeklējot meža īpašniekus, guvām apstiprinājumu, ka šāds konkurss ir ļoti lietderīgs. Jo tā ir iespēja iegūt informāciju par tiem meža īpašniekiem, kas saimnieko tā, ka viņu koptie meži var kalpot kā labi piemēri. Ir interesanti redzēt šo meža īpašnieku dažādību. Un katram no viņiem ir sava doma un pamatojums, kāpēc viņi dara tieši tā.

Nu jau ceturto gadu sūtām vienu jauno speciālistu stažēties uz Briseli. Šogad stažēšanās vieta ir Eiropas Zemes īpašnieku organizācija, jo ļoti būtiski, lai jaunais speciālists saņemtu plašāku ieskatu visā, kas saistībā ar mežsaimniecību un īpašuma tiesībām notiek Eiropas Savienībā.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

LA.lv
LA
Laukos.lv
Laukos
PVD atgādina par nepieciešamību vakcinēt mājdzīvniekus pret trakumsērgu
2 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
“Jaunpils pienotavas” valdi atstāj Raimonds Misa
2 dienas
LA
Laukos.lv
Laukos
Apbalvoti konkursa “Sakoptākais mežs” uzvarētāji
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Latvijā
FOTO, VIDEO: Atvadās no akadēmiķa Jāņa Stradiņa 1
5 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Mati ceļas stāvus, uzzinot, ka emigrējuši jau esot 600 tūkstoši… 3
3 stundas
LE
LETA
Dabā
Svētdien Latvijā būs gaišāks laiks: jaunākā prognoze
6 stundas
LE
LETA
Sports
Ankipāns: Par vēlu atradām savu spēli
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Britu ministrei bažas par Krievijas mēģinājumiem ietekmēt priekšvēlēšanu kampaņu
4 stundas