Augļkopībai, Tehnika

“Gudrās” ogas augstajos tuneļos: Tukumnieku pieredze vēlo aveņu audzēšanā

Ar pirmajā darbības gadā gūtajiem 70 000 eiro ienāķumiem, audzējot vēlās avenes augstajos tuneļos aptuveno pushektāra platībā, SIA “Skoru dārzi” pierādīja Latvijas lauksaimniecības aizvien neizmantotās iespējas apvienojumā ar latviešu uzņēmību, zināšanām un ES fondu naudu. “Skoru dārzi” patlaban ir vienīgā saimniecība, kas vēlās avenes augstajos tuneļos audzē tik lielā platībā.
Par “gudro” vēlo aveņu šķirņu audzēšanu stāsta “Skoru dārzu” saimnieki9 Inese Limdermane-Dirvēna un Aivo Dirvēns.

Kā nonācāt līdz lēmumam par vēlo aveņu audzēšanu, turklāt augstajos tuneļos?

Mums pie Tukuma, Tumes pagastā, pieder aptuveni 70 ha zemes. Vēlējāmies darīt ko vairāk, nevis tikai nopļaut. Vispirms bija iecere par zemeņu audzēšanu. Tad atradām ogu audzēšanas ekspertu Aldi Vīksni, sākām runāt un izšķīrāmies par aveņu audzēšanu. ES projektu uzrakstījām 2015. gadā, pērn vācām pirmo ražu. Ogas tik lielas kā pasakā! Mums ir trīs pieauguši bērni – divi dēli un meita. Viņiem ir vēl otras puses. Palīdz arī 12 un 15 gadu vecās mazmeitas. Visi darbojamies. Esam aizņemti citā pamatdarbā, bet aveņu bizness dod papildu naudas ienākumus.

Kādas šķirnes izvēlējāties?

Ar rokām iestādījām četru Nīderlandes šķirņu ‘Polka’, ‘Kvanza’, ‘Kveli’ un ‘Imara’ stādus. Kopumā 5100 stādu. Tie bija sērkociņu kastītes lielumā. Agrāk nodarbojāmies ar slieku audzēšanu, tāpēc varējām katrai vadziņai 95 metru garumā apakšā ielikt vienu tonnu biohumusa. Attālums starp stādiem ir 36 cm, starp rindām aptuveni divi metri. Pilienveida laistīšanas izveidei padziļinājām dīķi. Visas ir deserta šķirnes. Ja ogas audzētu pārstrādei, vajag atšķirīgas plantācijas. Mums ir gan skaistas, gan garšīgas ogas. Avenes tuneļos tikpat kā neslimo. Protams, ir jāskatās, kas notiek ar lapām, ar augsni.

Cik lieli kapitālieguldījumi ir vajadzīgi šādas uzņēmējdarbības sākšanai?

Ļoti lieli kapitālieguldījumi. Mēs īstenojām 150 000 eiro vērtu ES projektu, tam 40% izmaksu kompensēja. Naudu esam aizņēmušies bankā, biznesa plāns ir uz pieciem gadiem. Bet ko nozīmē atpelnīt ieguldījumu? Tas atkarīgs no aizņemtās naudas lieluma, no ogu pārdošanas iespējām un no citiem nosacījumiem. Pērn ogas pārdevām vidēji par 14 eiro/kg. Galvenokārt tās realizējām Rimi, Stockmann un Prisma veikalos, nelielu daļu arī tirgū. Pārdošanā ļoti svarīga ir atrašanās vieta, atrodamies pie Tukuma, tepat ir Jūrmala un Rīga. Rimi loģistikas centrs no saimniecības atrodas 11 km attālumā.

Rudens ogas mums pērn sākās diezgan agri – jūlija beigās. 6. novembrī lasījām pēdējās ogas. Aizvadītā gada rudens bija ļoti auksts. Ja rudens būtu bijis siltāks, būtu novākuši daudz lielāku ražu, uz lauka palika aptuveni 2 tonnas ogu. Novācām aptuveni 5 tonnas ogu. Ja nebūtu plēves, tad beigtu vākt septembra beigās. Kāda būtu aveņu kvalitāte? Kad lietus uzlīst, no ogas pāri paliek vien piektā daļa. Ražas ienākšanās ir atkarīga no izmantotās plēves. Proti, no tā, cik daudz tā laiž cauri ultravioleto starojumu. Vasarā vajag, lai šo starojumu cauri laiž mazāk, ziemā – vairāk.

Ogas ir jāvāc ļoti uzmanīgi. Nevar vākt spainītī. Vācam tās mazos trauciņos pa 125 gramiem vai pa 0,5 kg. Avenes dalām četrās kategorijās: ideālās, ideālās nr. 2, ideālās nr. 3 un ceturtā kategorija, kas nav nekas.

Aveņu stādi ir jāretina, mēs pērn atstājām mazliet par daudz. Mums teica, ka jābūt 8–12 dzinumiem uz vienu metru. ‘Polkai’ mēs atstājām četrus dzinumus, kas ir ik pēc 36 cm. Pārējiem bija trīs dzinumi vienā caurumā. Pērn vienu reizi izretinājām – kā jau pirmajā gadā, bet, izrādās, tas ir jādara ik pa laikam, jo sabiezināti dzinumi noņem augam spēku. Uz trim četriem dzinumiem ogas būtu krietni kvalitatīvākas nekā uz astoņiem stādiem. Šogad ceram, ka būs labāk.

Kādas ir aveņu audzēšanas tuneļos priekšrocības?

Mēs diemžēl dzīvojam klimata joslā un dabas apstākļos, kur soft fruit (mīksto augļu un ogu) industrijai ir nelabvēlīgi nosacījumi. Mums ir aukstas ziemas, dažkārt atkušņi, ziemcietības problēma. Mums ir samērā īsas vasaras. Varam audzēt šķirnes ar diezgan īsu veģetācijas periodu. Vēl problēma – ja līst lietus un ogas aug atklātā laukā, tad lasīt varēs tad, kad Svētais Pēteris to atļaus, nevis tad, kad ogas ir jālasa. Pasaulē neko jaunu neizgudrosim. Varam paņemt labāko pasaules pieredzi un mēģināt piemērot mūsu dabas apstākļiem.

Audzēšanai segtajās platībās, tostarp augstajos tuneļos, ir vesela virkne priekšrocību pretstatā izmaksām. Pirmām kārtām veģetācijas periods ir vismaz par diviem mēnešiem garāks. Vienu mēnesi dabū klāt pavasarī, vienu – rudenī. Uz lauka avenes beidzas līdz ar pirmo salnu. Mūsu pašu zinātnieki teic, ka, audzējot ogas zem jumtiņa, faktiski iegūst 100% ražas. Ar nosacījumu, ja pēkšņi neuznāk arktiska gaisa temperatūra kā pirms vairākiem gadiem oktobra sākumā.

Tuneļos nav problēmu ar slimībām. Vairākums slimību izplatās ar ūdens pilieniņiem, tostarp dažādas puves. Ja ir mitra vide, ogas ir slapjas un tās nevar vākt, tad ogas pūst. Mitrums ietekmē arī ogu glabāšanu. Proti, ja tās ir jau inficētas uz lauka un vēl pastāv trauciņā, tad otrā rītā jau redzamas pelējuma pūkas. Protams, ja neesat bijis kārtīgs zemnieks un ar mega ķīmiju visu apstrādājis. Es pats ēdu savas ogas, arī mani bērni, cenšos no šīm lietām izvairīties.

Segtajās platībās ogas var vākt tad, kad tās ir gatavas. Kad uzspīd saulīte. Atklātajās platībās tā nav, tur ir pavisam cita darba organizācija. Arī mikroklimats ir pavisam atšķirīgs, temperatūra ir augstāka.

Ja vēl pastrādā ar mēslojuma receptūru, tad jāteic, ka šī ir pavisam cita audzēšanas tehnoloģija nekā uz lauka. Komercstādījumā cenšas kontrolēt visus nosacījumus salīdzinājumā ar audzēšanu zālītē, kur vienkārši kaut ko uzber. Tuneļus var vēdināt, var aizvērt, temperatūras un mitruma režīmu var kontrolēt. Ja vairāk izdodas kontrolēt šos procesus, ir lielākas cerības iegūt maksimālo ražas potenciālu. Jo mazāk atstāj Sv. Pētera rokās, jo rezultāts ar lielāku garantiju.

Kā “Skoru dārzi” varētu augt tālāk?

Nākamais līmenis ir aveņu audzēšana substrātu sistēmās. Tās aizvien vairāk attīsta citās valstīs. Pirmām kārtām tāpēc, ka rietumvalstīs dažādu iemeslu dēļ ir problēmas ar zemi. Nīderlandē, Lielbritānijā nav audzēšanai derīgas augsnes. Iemesli ir vairāki, tostarp arī savulaik īstenotā ķīmiķošana uz nebēdu. Substrātu sistēmas ir daudz intensīvākas nekā atklātā lauka sistēmas. To var salīdzināt kā darbošanos ar lāpstu un mikroķirurģiju…

Vairāk žurnāla Agrotops šā gada jūlija numurā

8 Komentāri

    1. Te nav nekā ne ģeniāla ne vienkārša.1.Aveņu audzēšana tuneļos nav nekas jauns.2.Paņem bankā ,pastrādā,tad manīsi,cik tas vienkārši.Vienkārsi ir tupēt pie datora un muldēt par lietām,no kurām nav nekādas sajēgas

Pievienot komentāru