Laukos
Graudkopība

Padoms zemniekam. Vermikomposta ietekme uz ziemas kviešiem 0

Foto – LETA

Ziemas kviešiem ekonomiski izdevīgas un kvalitatīvas ražas iegūšanai jānodrošina augsne, kurā pietiekamā daudzumā ir nepieciešamās augu barības vielas, kas ir vajadzīgas jau rudens periodā – augu augšanas sākumā – un arī vēlāk pavasarī, kad atjaunojas veģetācija. Bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā viens no veidiem, ka ielabot augsni un augus apgādāt ar barības vielām, ir vermikomposta lietošana.

Pētījumos konstatēts, ka vermikomposts ziemas kviešiem paaugstina ne tikai graudu ražu, bet sekmē arī augu augšanu, nodrošina labāku pārziemošanu, uzlabo ražas struktūr­elementu rādītājus un pats galvenais – var iegūt labu graudu kvalitāti.

Bioloģisko kviešu raža ir ievērojami mazāka
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības datu centra (LDC) informāciju 2017. gadā bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā graudaugu sējumu struktūrā kvieši (ziemas un vasaras) aizņēma 23%. Kā rāda iegūtā informācija no ZM LDC par 2006.–2015. gadu, no visām bioloģiski sertificētajām kviešu platībām ziemas kvieši aizņēma 42,7%. Tomēr bioloģiski apsaimniekotajās platībās faktiskā kviešu produktivitāte ir zema un atkarībā no sezonas kviešu graudu raža ir par 47–56% mazāka nekā vidēji no visām saimniecībām. Tas nozīmē, ka bioloģiskajā saimniekošanā ar valdošo uzskatu un EK Regulā nr. 889/2008 (no 5.09.2008.) minētajām norādēm par to, ka kultūraugu audzēšanā jābalstās uz augmaiņu un augsnes dabisko auglību, būs par maz, jo patiesībā ziemas kviešu audzēšanā ir nopietni jādomā arī par mēslojuma lietošanu, lai sasniegtu labākus saimniekošanas rezultātus. Realitātē daudzām saimniecībām faktiskā augsnes agroķīmiskā kvalitāte neatbilst optimālajiem kritērijiem, tādējādi cerēt uz augstākas ražas ieguvi būs pagrūti.

Izmēģinājuma nosacījumu raksturojums
Izmēģinājums ierīkots 2017. gadā ZS Pilsumi Alojas novada Alojas pagastā. Augsne – velēnu podzolaugsne (PVv) ar smilšmāla granulometrisko sastāvu. Augsnes reakcija bija vidēji skāba, organiskās vielas daudzums – vidējs, fosfora daudzums – ļoti mazs, kālija – vidējs. Sējas datums – 20. septembris. Pētījums veikts ar ziemas kviešu šķirnēm ‘Fredis’ un ‘Edvins’ (izcelsme: Latvija, AREI Stendes pētījumu centrs). Izsējas biezība bija 500 dīgstošu sēklu uz 1 m2. Izsējas norma ar atbilstošo sēklu sējīpašību kvalitāti ‘Fredim’ bija 219,5 kg/ha un ‘Edvinam’ – 185,9 kg/ha.

Ziemas kviešu mēslošanai vermikomposta devu noteica, pamatojoties uz pētījumu rezultātu gūtajām atziņām, pielīdzinot adekvātam liellopu pakaišu kūtsmēslu daudzumam. Vermikomposta devas lielumu plānotajam ziemas kviešu graudu ražas līmenim (3–5 t/ha) orientējoši aprēķināja pēc liellopu pakaišu kūtsmēslos esošā slāpekļa daudzuma, jo vermikomposts tāpat kā pakaišu kūtsmēsli pieder pie organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un uz 1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes ienestais slāpekļa daudzums nedrīkst pārsniegt 170 kg/ha. Pētījuma vajadzībām izvēlētā vermikomposta deva bija 4 t/ha. Vermikompostu izkliedēja ziemas kviešu sējas dienā un ierušināja augsnē reizē ar graudu sēju ne dziļāk par sēklu iestrādes dziļumu – līdz 5 cm.

Vermikomposta ietekme uz ražu
Pētījumā izmantots vermikomposts no kompostētiem liellopu kūtsmēsliem, tos pārstrādājot ar sliekām. Vermikomposta sastāvs: kopējais slāpeklis 0,9%, kopējais fosfors 0,8% P2O5, kopējais kālijs 1,2% K2O, organiskā viela – 20%, pH – 8,2, mitrums maksimāli 60%. Produkts pēc fizikālajām īpašībām bija pulverveida viela.

Neskatoties uz ziemāju skarbajiem ziemošanas apstākļiem 2017./2018. gada ziemā un vēlāk sekojošo sausumu 2018. gada pavasarī un vasarā, ziemas kviešu audzēšanā vermikomposts uzrādīja pozitīvu efektu graudu ražas iegūšanā. Salīdzinājumā ar kontroli vermikomposts ar devu 4 t/ha ziemas kviešu šķirnei ‘Fredis’ nodrošināja 2,3 reizes un šķirnei ‘Edvins’ 2,58 reizes lielāku graudu ražu un abām šķirnēm sasniedza plānotās ražas līmeni (sk. 2. att.).

Vermikomposts bija sekmējis labāku augu attīstību, ko apliecina tabulā apkopotie rezultāti par augu garumu, kopējo un produktīvo cerošanos. Vermikomposta ietekmē ziemas kviešu augu garums bija palielinājies par 26% (‘Fredis’) un līdz 29% (‘Edvins’).

Vermikomposts bija sekmējis arī augu cerošanos, turklāt no izmēģinātajām šķirnēm atsaucīgāka uz mēslojumu bija šķirne ‘Edvins’. Sausuma iespaidā produktīvo stieb­ru skaits attiecībā pret kopējo stiebru daudzumu kontroles variantā bija mazāks par 23% abām šķirnēm, bet vermikomposta variantā – mazāks par 21% šķirnei ‘Fredis’ un par 26% šķirnei ‘Edvins’.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops septembra numurā

LA.lv