Laukos
Dārzeņi un augļi

Labāk agrāk nekā vēlāk. Kā nenokavēt ķiploku un sīpolu novākšanas laiku 0

Foto-pokku/Shutterstock

Dārzeņu audzētājs Nikolajs Maikūns no Vecsaules pagasta jau sācis vākt ķiplokus. Tik agri tas tiek darīts pirmoreiz. Arī mazdārziņu saimniekiem jāuzmana savi augi, jo labākā novākšanas fāze ķiplokam ir aptuveni piecas dienas pēc gatavības sasniegšanas. Sīpoliem sācies īstais briešanas laiks un vajadzīgs mitrums.

Lai ķiploki labi glabātos un būtu vesels stādmateriāls, nedrīkst nokavēt ķiploku vākšanu. Labāk tos noraut par agru nekā par vēlu. Agro šķirņu ķiploki jau tagad gatavi, lai gan parasti tie rokami jūnija beigās, jūlija sākumā. Nedrīkst darbos sekot kalendāra datumiem, jo raža jāvāc, kad augs ir nobriedis. Šogad, nosakot ķiploku gatavību, lapu kalšanai nevar uzticēties.

!!! Ķiploku ziedkātus nogriež vai nolauž, nevis izrauj no zemes. Izraujot kāta vietā paliks atvere, pa kuru galviņā iekļūs mitrums.

Ķiploku gatavību nosaka pēc galviņas apvalka, lakstiem un ziediem. Pirmā pazīme ir tā, ka laksti sāk kalst (20% no lakstu masas, pirmās divas no apakšas pavisam nokaltušas, trešā līdz pusei). Ik pa laikam var izraut pa galviņai un pārbaudīt – ja miziņa sāk krāsoties, ķiploks gatavs. Drošības labad paārda galviņu un pārbauda, vai arī katrai daiviņai ir nobriedis apvalciņš. Šķirnēm, kuras neveido ziedkātus, šī ir vienīgā gatavības noteikšanas metode.

Šķirnēm, kuras veido ziedkātus, atstāj dažus ziedkātus nenogrieztus. Ķiploks jāizrok, kad zieda apvalks piebriedis un gatavojas sprāgt pušu.

Ir vērts gaidīt gatavības brīdi, jo pēdējās dienās līdz tam ķiploki strauji pieņemas lielumā.

!!! Ja nokavē norakšanu un ķiploka galviņa jau sairusi (apvalks bojāts, klāts ar tādu kā kraupīti), tā slikti glabāsies, jo viegli var iekļūt infekcija, arī atstādīšanai ķiploks nederēs.

Par vēlu noraktos ķiplokus izmanto ātrai apēšanai. Sairušās daiviņas grūti zemē atrast.

Jo agrāk ziemas ķiplokus norok, jo agrāk tie jāstāda. Piemēram, tagad vāktos stādīs jau septembra vidū.

Sīpoli vācami, kad laksti nokrīt un guļas uz vagas, – tad sīpols viegli nāk no zemes, jo saknes ir daļēji atmirušas, sīpols nobriedis. Ja stingri turas zemē, vēl mazliet pagaida. Pēc izraušanas sīpolus (arī ķiplokus) atstāj kādu laiciņu uz vagas saulītē apžūt. Saule dezinficēs dažādas mazās traumiņas, un sīpoli labāk glabāsies.

Ķiploki un sīpoli spēj izturēt bez laistīšanas gandrīz mēnesi. Ja sausums pārāk ieildzis, arī tos sāk laistīt. Sausā laikā sīpoliem un ķiplokiem ūdeni lej nelielos daudzumos, tos nevajag pludināt.

Vienīgais sausuma labums – tas nav labvēlīgs sēņu ierosinātām slimībām. Piemēram, sīpoliem nav postīgās miltrasas.

Sīpoliem vēlams dot papildmēslojumu. Vislabāk mazdārziņos lietot kompleksos minerālmēslus šķidrā veidā. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ augi pilnībā nespēj izmantot tās barības vielas, kas iestrādātas augsnē vai tiek uzlietas ar vircām. Augi izmanto ķīmiskos elementus, nevis kūtsmēslus. Bet karstumā pārstrādāt organiku vajadzīgajos elementos tiem nav spēka. Augu zaļā fabrika buksē!

Novāktajiem sīpoliem un ķiplokiem neapgriež bārdas un lakstus (ķiplokiem atstāj ap 20 cm garus stublājus). Visam ļauj nokalst dabīgi, tad saknes un laksti būs viegli noraujami. Tādā veidā augi tiks pasargāti no infekcijām.

Vietā, no kurienes aug saknes, ķiplokiem un sīpoliem ir svarīgākā daļa, smadzenes, tādēļ to nedrīkst traumēt.

LA.lv