Graudaugi, Tīrums

Vidējā saimniecība Latgalē – 18 hektāri

Laikā no 2014. līdz 2020. gadam Latgalei dažādos atbalsta pasākumos lauksaimniecības, attīstības, mežu un zivsaimniecības nozarēs izmaksāti 266,3 miljoni eiro, kas ir 22% no valstī kopumā izmaksātā, secināts informatīvajā ziņojumā, kas vakar skatīts valdības izbraukuma sēdē Daugavpilī.

No šīs naudas lielāko daļu – 88,5% – veido platību maksājumi, savukārt projekti jeb investīciju pasākumi – tikai 11,5%. Taču ilgākā laika posmā – no 2002. gada – kopējais piešķīrums lauku, mežu un zivsaimniecības nozarei Latgalē sasniedzis 1,12 miljardus eiro, kas ir 20% no kopējām izmaksātajām subsīdijām valstī. Arī šeit kopējā aina liecina, ka lielākā daļa jeb 76% izmaksāts kā atbalsts par apsaimniekoto platību.

Mazais projektu skaits skaidrots ar dominējošo mazo saimniecību skaitu, kā arī ar grūtībām saņemt kredītus saimniecību attīstībai. Lai gan reģionā vidējā zemes platība saimniecībā pieaugusi no 11 hektāriem 2004. gadā līdz 18 hektāriem 2016. gadā, tā joprojām ir 64% no vidējās saimniecību apsaimniekotās platības valstī kopumā. Līdz ar to joprojām dominē mazās saimniecības vai tādas, kas produkciju saražo pašpatēriņam. Ziņojumā arī teikts, ka Latgales mazajām saimniecībām ir ierobežotas iespējas graudkopībā konkurēt ar lielsaimniecībām no reģioniem, kur ir auglīgākas augsnes un plaši tīrumi. Tomēr arī Latgalē ir veiksmīgas gan lielās saimniecības, kas apsaimnieko vairāk nekā 1000 hektārus, gan mazās saimniecības. Lai šādas saimniecības nekonkurētu savstarpēji par subsīdijām, investīciju atbalstā modernizācijai noteikts atsevišķs finansējums, kas pieejams saimniecībām ar apgrozījumu vien līdz 70 000 eiro gadā, kā arī atsevišķi – lielajām saimniecībām. Pieteikumu skaita un pieprasītā finansējuma ziņā starp ieguldījumiem modernizācijā dominē investīcijas graudkopībā, kam seko ieguldījumi piena lopkopībā. Kopumā, izsakot saņemto atbalstu par vienu hektāru, Latgales reģions saņem 773 eiro par vienu hektāru, kas ir 90% no valstī izmaksātā atbalsta.

Lai gan paugurainā reljefa, trūcīgās augsnes un paskarbā klimata dēļ ne visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes der graudkopībai, tomēr graudiem atvēlētā zeme Latgalē aizņem 45,1% no kopējās šā reģiona lauksaimniecības zemes, secināts ziņojumā. Statistikas dati par sējumu platībām norāda, ka Latgalē vairāk nekā puse sējumu ir vasaras mieži, to iespaido lielais naturālo saimniecību īpatsvars, kurās ziemas kviešus audzē lopbarībai.

Otra nozīmīgākā lauksaimniecības nozare reģionā ir piena lopkopība. Latgalē ir nozīmīgs bioloģisko lauksaimnieku skaits, kas apsaimnieko vairāk nekā trešo daļu no kopējās bioloģiskās lauksaimniecības apsaimniekotās platības Latvijā. Vārkavas novadā pat 40% no visiem ir bioloģiskie zemnieki.

Tikmēr zivsaimnieki un ūdeņu tūrismā iesaistītie dažādos projektos šajā plānošanas periodā no Zivju fonda līdzekļiem saņēmuši 262 554,55 eiro kopumā 80 projektiem. Arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” Latgales reģionam 2014. – 2016. gadā sniedzis atbalstu, valstij piederošajās Latgales publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs ielaižot 550 000 līdaciņu un 25 000 ezera sīgu, kā arī izstrādājot zivsaimniecības ekspluatācijas noteikumus 30 Latgales upēm un ezeriem. Turklāt fonds ir atbalstījis arī dažādus televīzijas raidījumus ar apraidi visā Latvijā, kuros tika stāstīts arī par zivsaimniecības un makšķerēšanas aktualitātēm Latgalē.

 

20170517202909_4523

Pievienot komentāru