Meži, Mežizstrāde

Vides organizācijas aicina parakstīt petīciju saistībā ar strīdīgajiem grozījumiem meža ciršanas noteikumos

Latvijas Dabas fonds (LDF) kopā ar citām Latvijas vides organizācijām aicina Ministru kabinetu (MK) nepieņemt grozījumus noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, savukārt iedzīvotāji tiek aicināti parakstīt iniciatīvu “100 kailcirtes Latvijas simtgadei”, informēja fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

Viņa sacīja, ka trešdien, 22.novembrī Zemkopības ministrija (ZM) nevalstiskajām organizācijām nosūtīja starpministriju sanāksmē precizētos grozījumus MK noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, kura saskaņošanai atvēlētas piecas dienas.

“Pēc būtības tas nozīmē, ka grozījumi vairs netiks apspriesti darba grupās, bet tiks virzīti izskatīšanai MK. Grozījumi paredz atļaut kailcirtes priežu audzēs piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, kā arī samazināt cērtamo koku caurmēru visā valstī priežu, egļu un bērzu audzēs, tātad būs iespējams cirst tievākus un jaunākus kokus,” skaidroja Brizga-Kalniņa.

Vides organizācijas kopš šī gada pavasara piedalījušās grozījumu apspriešanā, iesniegušas un pamatojušas iebildumus, kā arī aicinājušas grozījumu virzītājus izvērtēt noteikumu maiņas ietekmi uz vidi, kā arī izmaiņu ietekmi uz sabiedrību.

“Meža stāvoklis ietekmē arī citas ekosistēmas un vidi pāri īpašumu robežām, tāpēc tā izmantošanas veids, it īpaši kailcirtes, skar būtiskas sabiedrības un valsts intereses,” LDF paziņojumā masu medijiem pauž tās padomes loceklis Jānis Priednieks.

Pēc LDF pārstāvju domām, lai gan kopš pavasara šo grozījumu sakarā notikušas vairāk nekā 20 sanāksmes, patiesa, demokrātiska un neatkarīgi koordinēta diskusija par meža apsaimniekošanu, iekļaujot ekonomiskos un sociālos un aspektus, nav bijusi.

Brizga-Kalniņa uzskata, ka grozījumu gala versijā iebildumi un dabas intereses kompensējošie pasākumi teju nemaz nav ņemti vērā, un minimālās izmaiņas, kas tajos ieviestas, noteikti nelīdzsvaro to, kādu ietekmi uz vidi tie radīs. Savukārt grozījumu virzīšanas un apspriešanas process, pēc LDF pārstāvju domām, bija orientēts uz vienas šauras privāto interešu grupas mērķu sasniegšanu.

Līdz ar to, vides organizācijas iestājas pret plānotajiem MK noteikumu grozījumiem un aicina valdību tos nepieņemt.

Iedzīvotāji arī tiek aicināti parakstīt petīciju “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” pret iepriekšminēto MK grozījumu pieņemšanu. Petīciju iespējams parakstīt interneta vietnē “www.100kailcirteslatvijai.lv”.

Kā ziņots, grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Grozījumi paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem.

ZM ir sagatavojusi arī grozījumu projektu MK noteikumos “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”. Tie uzliek par pienākumu pēc kailcirtes priežu mežu atjaunot, sējot vai stādot trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada. Mežs būs jāatjauno, stādot augstvērtīgu reproduktīvo materiālu.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

6 Komentāri

  1. Mūsu Latvijas zeme ir ļoti daudzveidīga. Sausākās un smilšainākās vietās labāk augs priedes, kuras pilsētu tuvumā varētu audzēt daudz ilgāk cilvēku priekam. Mitrākās vietās labāk augs bērzi un egles, kuras tāpat varētu ļaut augt ilgāk, bet ražojošās plantācijās cirst tad, kad tas ir ekonomiski izdevīgi. Man galīgi nav saprotama koku tīša atstāšana mežā sapūšanai sakot, ka nu tas esot biotops. Kāpēc nevar ļaut cilvēkiem nokaltušos kokus izmatot malkā. Prasīt par nokaltušu un jau trūdēt sākušu koku 10 E par kub.m celma naudas ir savu cilvēku aplupīšana.

    1. īstenībā pirmais komentārs ko redzu kur ir pateikts ekonomiskais pamatojums. Par to koku atstāšanu es arī agrāk domāju tāpat kā Tu. Bet aizdomājies par to, kad tavā piepilsētas mežā nebūs sapuvušu koku kur dzīvot tārpiem un visādiem parazītiem… Viņi pārcelsies uz tavu augļudārzu, tāpat kā visi putni un zvēri, kas tos ēd. Malku var dabūt izdevīgāk, nekā no biotopiem vilkt ārā, kaut nopērkot no tā paša lvm ar visu piegādi.

  2. Varbūt izsklausās ciniski pret dabu, bet kamēr mūsu pensionāri ir uz nabadzības robežas un mūsu dzīves līmenis ir tālu zem vidējā Eiropā, tikmēr es nevaru visu savu meža īpašumu pasludināt par biotopu kā to prasa “zaļie”. Man ir tomēr arī jābaro ģimene un ir pilnīgi absurds aizliegt koku ciršanu vai novilcināt to tik ilgi, kamēr koki mežā sapūst, kā to paredz esošiem likumi. Ir jāatbalsta likumu grozījumi, ja gribam Latvijā dzīvot vēl kādu laiku.

  3. Neviens neprasa visā Latvijā aizliegt ciršanu, prasīts tiek tikai saglabāt esošo ciršanas apjomu un nosacījumus, nesākt cirst jaunus vēl nepieaugušus kokus galvenajā cirtē.
    Priedes līdz 101 gadam var augt un augt, nu nav jāizcērt priežu mežus 60-70 gadu vecumā…

Pievienot komentāru