Lauku sēta, Tūrisms

Vieta, kur Krievijas imperators staltbriedi nošāvis. Kalētu “Priediena” parka skulptūru šarms

Priekules novada Kalētu pagasts lepojas ar to, ka savulaik tagadējā pamatskola bijusi baronu fon Noldu dzimtas īpašums. Turpat centrā tagad izveidotais “Priediena” parks senos laikos kalpojis kā baronu medību vieta – tajā mituši staltbrieži. Tas toreiz bijis briežu dārzs. „Baronu laikā te audzēja staltbriežus. Liepājas pusē tie bija visstaltākie, visvarenākie brieži, kuri tika ievesti no Vācijas. Kāpēc „Priediens”? No veciem nostāstiem – tāpēc, ka šeit augušas ļoti daudz priedes. Pāri gāja kara laiki, daudz ko nopostīja, un šī vieta cieta. Tagad ir tikai dažas priedes saglabājušās. Parka kopējā teritorija ir ap 90 hektāru, bet mēs visu no tā neizmantojam. Projekta ELFLA LEADER ietvaros koktēknieki izveidojuši divdesmit trīs skulptūras – lielākoties dzīvniekus,” stāsta gide, Kalētu Mūzikas un mākslas skolotāja Arta Troika. Viņa posusies lāča kostīmā, jo kur mežs – tur bez dzīvniekiem neiztikt.


Ar koktēliem iepazīst dzīvniekus

No šā gada oktobra Kalētu mežaparks “Priediens’’ ir vietējāspašvaldības īpašums- pirms tam piederējis uzņēmumam „Latvijas valsts meži”. Sākot no 2011. gada gan pašvaldība jau rakstījusi projektus, lai parku uzpostu. Ir izveidotas Augu taka, Dzīvnieku taka un Sēņu taka. Dzīvnieku taka ir sarkanā krāsā, Sēņu taka – dzeltenā, bet Augu taka – zaļā krāsā. Dzīvnieku takā, piemēram, dzīvo pūce, un Arta liekot bērniem pieskarties galviņai, jo tas ir gudrības simbols un bērniem gudrības nekad nevar būt par daudz. Mežacūkas dzīvo – lielais tētis Ferdinands, un gide uzdodot mazajiem parka apmeklētājiem izdomāt vārdus cūkas bērniņiem. Ieliek vārdus un kļūst par krustvecākiem – kad atkal brauks, ciemosies pie savas Anniņas vai Līzītes. Ferdinandam vārdu izdomāja mākslinieks Ģirts Burvis, kurš to veidojis.Ir apskatāma arī zaļā varde, lūsis, bebrs. “Sākam ar pūci un beidzam ar ūpi. Meklējam, kas abiem atšķirīgs. Kad izstaigājam takas, apsēžamies un izrunājam, ko visu esam redzējuši, ko jaunu iemācījušies. Kādi bijuši dzīvnieki, kādu koku lapas esam redzējuši ,” stāsta skolotāja.


Dabu atstāj neskartu

Iekārtots arī aktivitāšu laukums, kurā bērni var izpriecāties. Parka teritorijā notiek arī krosi, velomaratoni, decembra beigās paredzēts skrējiens pretim Jaunajam gadam. Pērn tas noticis pirmoreiz, bet kalētnieki cer, ka tā kļūs par tradīciju. Ja šoziem būšot sniegs, braukšot arī ar ragavām. Jau sešus gadus septembra pirmajā nedēļā „Priedienā” notiek sporta aktivitātes, kurās iesaistās gan vietējie skolēni, gan pedagogi. Dažreiz uzaicinot arī viesus – pamatskolai ir laba sadarbība ar jaunsargiem. Pasākumus cenšoties veidot tā, lai visiem būtu interesanti. Notiekot arī skolēnu talkas, bet nekas netiekot mainīts no parka vizuālā izskata – katrā kokā dzīvo kāds kukainītis, kāds dzīvnieciņš. Te mīt visi putni – nav tāda, kura te nebūtu. Kalētnieki cenšas, lai daba parkā paliek neskarta.

Foto Jānis Vecbrālis

Brauc arī brāļi lietuvieši

“Skulptūras tapa par projekta naudu – toreiz saņēmām ap 25 tūkstošu latu.Tolaik tapa arī parka soliņi, lapene, iegādājāmies arī slēpes, mums ir traktoriņš, ar kuru var izvest sakritušos kokus, žagarus, lai var pa takām brīvi staigāt. Nokritušās lapas pilnībā nesavācam, jo esam lauku parks. Kad rudenī iet pa teritoriju, ir patīkama lapu čaboņa,” skaidro skolotāja un pastāsta, ka soliņus, lapeni veidojis vaiņodnieks, cilvēks ar zelta rokām Ilmārs Ķempis.

Pagastā no baronu laikiem vēl saglabājusies liepu aleja, bet tā ir kritiskā stāvoklī – kad pūš stiprāks vējš, zari var nolūzt un nodarīt kādu postu. Taču “Priedienā” aug ļoti daudz skābaržu, ir viens dižskābardis, kurš diemžēl savu laiku jau nokalpojis. Tas nolūzis, bet celms vēl palicis. Aug krūmiņi – dižskābaržu atvases, izsējušies no sēkliņām.

“Ciemiņi lielākoties brauc sestdienās un svētdienās, jo esam pierobežas teritorija. Pavisam tuvu Lietuva, ierodas ekskursanti no šīs valsts. Pēc pastaigas pa parku viņiem piedāvājam arī siltu zupu, kuru vārījusi skolas saimniece. Viena no visiecienītākajām ir skābeņu zupa,” stāsta „Priediena” gide. Parkam ir sava viesu grāmata koka vākos. Ja pie vietējiem ciemojas ārzemju radi, noteikti apmeklējot „Priedienu”. Tas ir kā likums, kā pienākums, ja atbrauc pie vecākiem vai vecvecākiem. Kalētnieki arī labprāt apciemo savu parku.


Krievijas imperators nošauj briedi

Nostāsti vēsta, ka savulaik uz medībām parkā reiz viesojies pats Krievijas imperators Aleksandrs III, kurš šeit nošāvis staltbriedi. Ciemiņam par godu parkā ir izveidots akmens. Savulaik arī plāksnīte bijusi, bet tā pazudusi. Akmens nodēvēts par „Ķeizara akmeni”. Ap 1940. gadu staltbrieži vēl parkā mituši, bet pēc tam izzuduši.

Seni nostāsti zināmi arī par pēdējo baronu fon Noldu dzimtas pārstāvi. Viņš bijis ļoti interesants un izskatīgs cilvēks, taču sievietes vienkārši neievērojis. Tādēļ ir „Skumjo meiteņu lapene” – sievietes nākušas turp un bēdājušās, ka barons viņas neievēro. Augstais kungs esot staigājis ar spieķīti un nometis zemē naudas gabalus – zemnieku bērni salasīja un baronam par to liels prieks. Devīgs pēc rakstura, bet īpatnis. 1919. gadā viņš aizbrauca no Kalētiem uz Vāciju. Parkā it kā ir baronu kapi – kādreiz bijis krusts un vārtiņi, tagad maz kas palicis pāri.

“Mēs lepojamies ar šo parku – tajā valda klusums, miers un laba aura. Ziemā, sniegā, ir īpaši jauki. Ja vēl padomā par visu, kas šeit noticis. Vēsturei ir arī sava nozīme. Tas ir arī dendroloģisks parks – mēs daudz ko nedrīkstam tajā darīt, jo jāsaglabā tāds, kāds tas ir. Cenšamies tikai, lai vizuāli takas būtu sakoptas. Zināms, ka parkā augošās koku sugas vēl tiks pētītas,” atklāj gide un stāsts, ka Kalētu vietējās iniciatīvas grupa aktīvi rakstot projektus un, piemēram, no projekta naudas iegādājušies arī nūjas. Nūjot pa „Priedienu” esot vienkārši bauda. Daba tajā visos gadalaikos skaista. Arī ziemā, kad kalētnieki parkā rīko dažādas aktivitātes skolēniem. Jebkuros laika apstākļos notiek pasākumi, bet dabai pāri netiek darīts, jo Kalētu parks ir tā vieta, kur visiem patīk iejusties.

Pievienot komentāru