Tehnika, Tehnoloģijas

Vieta, kur vienmēr vasara. Gurķu audzēšanas tehnoloģija Mārupes siltumnīcās

Autore: Mārīte Gailīte





Mārupes siltumnīcas ir Latvijā pirmā saimniecība, kur gurķus audzē ar papildu apgaismojumu, tāpēc devos aprunāties ar saimniecības speciālistiem, kā jaunās tehnoloģijas strādā. 2016. gada sākumā SIA “Mārupes siltumnīcas” atklāta jauna 0,5 ha liela siltumnīca, kur gurķus audzē zem lampām. Pērn 1. novembrī tika iestādīti gurķu dēsti šīs siltumnīcas otrajā kārtā, gaismoto gurķu platībām sasniedzot 1 ha. 


Galvenais secinājums – jaunajā siltumnīcā ir ļoti labi apstākļi ne tikai gurķu augšanai, bet arī cilvēku darbam. Un tas atalgojas ar ražu, tā sasniedz 3,5–4 kg/m2 nedēļā, bet atsevišķos periodos pat 4–4,5 kg/m2 nedēļā. Tas ir fantastiski daudz!


Siltumnīca ir patiešām gaiša, jo augstspiediena nātrija spuldzes (600 W) nodrošina ļoti augstu gaismas intensitāti – 330 W/m2 vienā pushektārā un 320 W/m2 otrā. Tas ir ļoti daudz, tāpēc strādniekiem tiek izsniegtas speciālas saules brilles ar pārklājumu pret UV, lai aizsargātu redzi. Tiesa, gluži katru dienu visas lampas nedeg, vasarā iztiek ar dabisko gaismu un arī pavasarī un rudenī mēdz ieslēgt tikai daļu spuldžu atkarībā no saules gaismas intensitātes. Daļa spuldžu atrodas virs augu galotnēm, bet otrā daļa izvietota ejās starp augu rindām. Siltumnīca sastāv no sešām sekcijām, un katrā no tām spuldzes var pacelt augšā, lai netraucē darbam, vai nolaist nepieciešamā augstumā. Tas ļauj mazināt gaismas un temperatūras svārstības gaismas dienas laikā.


Gurķus audzē četrās apritēs, katra no tām ilgst 17 nedēļas. Trīs nedēļas paiet no dēstu izstādīšanas līdz ražas sākumam, tad 14 nedēļas vāc ražu, divarpus nedēļas pirms aprites beigām augiem izņem galotnes. Audzē ar tā saukto interplanting metodi. Tas nozīmē, ka jaunus gurķus stāda starp vecajiem ar aprēķinu, kamēr vecie noražos, tikmēr sāks ražot jaunie.


Kāpēc neaudzē ilgāk? Katru nedēļu gurķa augs veido septiņas lapas, tātad pastiepjas par aptuveni 50–70 cm. 17 nedēļās izveidojas 10–12 m gara vasa un saknēm kļūst grūti ūdeni ar barības elementiem sūknēt līdz lapām. Tāpat bieža augu nomaiņa neļauj izplatīties kaitēkļiem un slimībām. Vēl viens svarīgs apstāklis ir gadalaiku maiņa. Mainoties dabiskās gaismas dienas garumam, saules gaismas intensitātei un gaisa temperatūrai ārā, mainās arī mikroklimata apstākļi siltumnīcā. Šodien ir iespējams piemeklēt katram stādīšanas laikam īpaši piemērotu hibrīdu, arī tas veicina ražu.


Tā pērn secīgi audzēti hibrīdi ‘HiPower’, ‘TopLight’, ‘Cadence’. Tiesa, optimālas hibrīdu kombinācijas meklējumi vēl turpinās, jo ir svarīgi, lai preces kvalitāte visu gadu būtu nemainīgi augsta, bet gurķu garums būtu 28–30 cm, ne garāks un ne īsāks.


Otrā siltumnīcas daļā tiek izmēģināti firmas Grodan minerālvates bloki, tie ir tikai 50 cm gari, bet platāki un augstāki par tradicionālajiem. Katrā blokā iestādīti četri augi un substrāta apjoms ir tikai trīs litri uz augu, apmēram divas reizes mazāk nekā tradicionāli. Saimniecības speciālisti uzskata, ka augiem ar to pietiks. Starp īsākiem blokiem ir lielākas atstarpes nekā parasti, tās ir paredzētas nākamās aprites jauno augu piestādīšanai.


Dēstus piegādā Somijas audzētava SiggPlant, tas ir pārbaudīts sadarbības partneris, kas apgādā ar dēstiem visu Skandināviju un daudzas saimniecības Baltijā. Vasarā dēstus audzēja paši. Varētu domāt, ka, palielus dēstus vedot tik tālu ceļu, jārēķinās ar zudumiem. Rezerve katram gadījumam, protams, ir, bet neliela, jo augi ir izturīgi, labi iesaiņoti un praktiski nelūst stādīšanas laikā.
Gurķus audzē bez sānvasām un intensīvā apgaismojumā, tāpēc stāda biezāk nekā parasti, 3–3,1 augs/m2.


Audzēšana ar nolaišanas metodi

Siltumnīca ir augsta, tāpēc arī špaleras augstums ir 3,7 m. Atšķirībā no tradicionālās stieples šeit auklas spoles ir izvietotas uz caurules. Uzspiežot pogu, caurules vienā sekcijā pagriežas un auklas no spolēm attinas. Atliek tikai uztīt galotnes. Šāda metode būtiski samazina roku darbu salīdzinājumā ar tomātu nolaišanu. 


Pirms nolaišanas lapām jābūt izņemtām, vasas tukšo daļu ar rokām uztin uz āķiem zem renes. Nolaišanas pakāpi nosaka… paši gurķi. Ir svarīgi nolaist augu tik tālu, lai nākamajās trīs četrās dienās ražu būtu viegli novākt, stāvot uz grīdas, nevis uz ratiņiem. Ratiņus izmanto tikai ražas transportēšanai. Gurķus šķiro tieši vākšanas laikā, augšējā ratiņu plauktā noliek nestandarta augļus (to nav daudz), zemākā līmenī rindojas kastes ar pirmo šķiru. (Tas nekas, ka jau septiņus gadus gurķiem vairs nav specifisku tirdzniecības prasību, vecie standarti turpina darboties pēc noklusējuma).


Liela loma ražas veidošanā ir piebarošanai ar ogļskābo gāzi. Tās koncentrāciju siltumnīcas gaisā uztur 600–1000 ppm līmenī atkarībā no laika apstākļiem un augu stāvokļa. Ogļskābās gāzes sadalei zem augu renēm ir izvietotas speciālas šļūtenes no perforētas plēves.


Novērojumi – agronoma darba pamats

Lai augi spētu izmantot augstu apgaismojuma intensitāti, siltumnīcā uztur augstāku nekā parasti diennakts vidējo temperatūru 23–24 oC, daļa siltuma nāk arī no spuldzēm. Tāpat liela uzmanība jāveltī mēslošanai, lai augiem nekā netrūktu un visi barības elementi būtu pareizā proporcijā. Augu izskats un gurķu kvalitāte liecina, ka augi ir pilnībā apmierināti ar Sandras Ruskas izveidoto recepti bez paaugstinātas slāpekļa devas – faktiski uz 1 kg ražas tiek iztērēts pat mazāk mēslojuma, nekā audzējot tradicionāli. Kā tā? Mēslojums tiek patērēts racionāli, tieši nepieciešamo lapu, sakņu un ražas veidošanai, nevis sānvasām un kropliem augļiem.


Lai varētu precīzi vadīt gurķu augšanu un pieskaņot mikroklimata un laistīšanas režīmu augu vajadzībām, katrā jaunās siltumnīcas pusē ir iezīmēti 10 kontroles augi un agronome Daina Skrabovska katru nedēļu mēra, uzskaita un pieraksta fitomonitoringa datus, tostarp augu vasas pieaugumu, lapu skaitu, stublāja diametru, lapu garumu, to, cik gurķu ir novākts un cik aizmetņu nokaltuši… Pēc šo datu analīzes tiek izveidota ražas normēšanas un mikroklimata režīma stratēģija nākamajai nedēļai.


Līdzās kontroles augiem izvietoti arī svari un drenāžas mērtrauki, tie nepieciešami laistīšanas režīma kontrolei. Tepat arī mēraparāti, kas nosaka temperatūru, sāļu koncentrāciju (EC) un skābuma reakciju (pH) sakņu zonā. 


Tiek izmēģināta arī jaunākā kompānijas Grodan dakša. Šis aparāts mēra un ieraksta rādītājus, agronoms analizē to dinamiku savā datorā. Šādu pieeju dēvē par precīzu audzēšanu, un tā patiešām paver jaunas iespējas agronoma darbā, tāpēc arī var iegūt lielāku ražu, patērējot mazāk resursu.


Bioloģiskā augu aizsardzība

Katras dienas ražas vākšana padara neiespējamu ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Augu aizsardzībai pret kaitēkļiem izmanto biometodi, proti, lieto entomofāgus – plēsīgas ērces un kukaiņus, kas barojas ar kaitēkļiem. Sevišķi svarīgi ir nosargāt augus vēlu rudenī, kad laukā kļūst auksts un kaitēkļi tā vien lūko, kā tikt siltumnīcā. Tāpēc augu aizsardzības agronoms Edvīns Miņuks ne­­skopojas ar dzeltenajām līmlentēm un līmplāksnēm. Tās izliktas gar visu siltumnīcas perimetru un starp augiem, lai neielaistu iekšā baltblusiņas un trūdodiņus. Līdzko jaun­iestādītie augi paaugušies, tajos izlaiž plēsējērci Amlyseius swirskii, ko sarunvalodā dēvē vienkārši par svirski. Uz katra trešā auga galotnē izkar mazu paciņu ar plēsēju. No šīm paciņām ērces pakāpeniski nāk ārā vairāku nedēļu laikā un izplatās, meklējot barību – baltblusiņas un tripšus. Svarīgi, lai šis process ir ilgstošs, jo lapas regulāri izņem ar visiem kukaiņiem, gan labajiem, gan sliktajiem. Kad pienāk laiks izņemt lapu, uz kuras paciņa pakārta, paciņu pārvieto augstāk. Tāpat izlaiž arī SIA Ciklaneda pavairoto plēsējērci A.cucumeris, to izkaisa tieši uz substrāta virsmas. Vēlāk sezonā lieto arī citus entomofāgus atkarībā no mērķa auditorijas – kaitēkļu sugas.
Ļoti svarīga ir higiēnas prasību ievērošana. Ne tikai dezinfekcijas paklāji pie siltumnīcu durvīm, arī roku dezinfekcijas līdzekļa lietošana pirms darbu uzsākšanas. Arī kastu mazgāšana būtiski mazina risku ievazāt siltumnīcā slimību ierosinātājus un kaitēkļus.




Darba organizācija

Katrā pushektārā strādā septiņu cilvēku komanda. Laiki, kad strādniece ir atbildīga par noteiktu platību, aiziet pagātnē. Jaunās tehnoloģijas prasa komandas darbu un ātru darbu veikšanas tempu. To nosaka gurķu augšanas ātrums, un, kad augam ir iedots viss, tas aug ļoti strauji. Sešas reizes nedēļā tiek vākta raža. Kurš katrs tik ātru tempu nemaz nespēj izturēt. Ir vajadzīgs arī laiks, lai visi komandas locekļi sastrādātos (tas prasa vairākas nedēļas). Katrā siltumnīcas sekcijā ir septiņas augu rindas un tās ir sanumurētas no 1 līdz 7. Katrs strādnieks apkalpo savu numuru, šāds rindu sadalījums palīdz kontrolēt darbu izpildi un kvalitāti un paaugstina darbinieka atbildību. Strādnieki tieši apkalpo augus, novāc ražu, nogriež lapas, izņem visas sānvasas, vēl pirms tās pagūst attīstīties, normē augļaizmetņus, pietin un piestiprina ar gredzeniem galotnes, sakārto tās, lai visas rindā būtu vienā augstumā, uztin uz āķiem brīvo vasas daļu pēc nolaišanas, kā arī izlaiž entomofāgus. 

Darbu dažādība mazina nogurumu, parasti ražu novāc 1,5 h laikā un pēc tam dara citus darbus. Ja raža būtu jāvāc visu dienu un katru dienu, darbs ļoti ātri kļūtu fiziski un psiholoģiski smags. Lapas griež divas reizes nedēļā, vienu dienu noņem trīs lapas, otro reizi četras. Tāpat divas reizes nedēļā pietin galotnes. Vienlaikus ar lapu griešanu pārliek augstāk paciņas ar svirski. 


Protams, arī vismodernākajās siltumnīcās mēdz būt savas problēmas, jo daba ir daba, tomēr jaunas tehnoloģijas tik tiešām palīdz izaudzēt ražu ar mazāku resursu patēriņu un rada labu vidi gan augiem, gan cilvēkiem.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
AT_COVER_julijs

Pievienot komentāru