Augļkopība, Dārzeņi un augļi

Vietējie dārzeņi šoruden būšot padārgi

Šogad Eiropas lauksaimnieki sastopas ar dabas anomālijām – ja citvien ir neierasti karsts laiks, Latvijā vasara ir lielākoties vēsa un lietaina. Kas patlaban notiek dažādās lauksaimniecības nozarēs Latvijā un kāda gaidāma jaunā raža, komentē biedrības “Zemnieku saeima” vadība un biedri.

Biedrības valdes locekle un kooperatīva ” Mūsmāju dārzeņi” priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa atzina, ka vēsā vasara iespaidos dārzeņu ražu un vietējie kartupeļi, sīpoli un citi labumi būs dārgāki.

“Šogad bija ļoti vēls pavasaris un arī vasara ir aizkavējusies. Kartupeļi ziedēja aptuveni trīs nedēļas vēlāk nekā ierasts, un pie šī lietus un aukstuma arī neizskatās, ka tie pietiekami nobriedīs. Kartupeļu raža būs mēnesi vēlāk. Līdzīga situācija ir ķiplokiem un sīpoliem. Ja iepriekšējā gadā izžāvētus ķiplokus un sīpolus sākām tirgot jūlija pirmajā pusē, šogad būs tikai augusta sākums. Vietējo dārzeņu trūkumu nokompensē cenas, kas ir gandrīdz līdzvērtīgas pavasara un vasaras sākuma cenām. Šogad aukstuma ietekmē Latvijas produkts būs dārgāks, jo vienkārši neaug, nīkuļo, nopūst. Tajā pašā laikā masveidā tiek importēti dārzeņi, sajaukti ar vietējiem un rezultātā pircējam uzdoti par pašmāju audzēto. Esam kopējā Eiropas Savienības tirgū un ir jānotirgo visa saražotā produkcija, tomēr nedrīkst samaisīt dažādu valstu produktus un uzdot par vietējo,’ sacīja Strazdiņa.

Viņa arī norādīja, ka zemnieki joprojām cer uz samazināto PVN augļiem un dārzeņiem.
“Jautājums par samazināto PVN augļiem un dārzeņiem regulāri tiek atlikts, jo nav politiskās gribas to ieviest! Tāpat ļoti ceram uz vienādiem spēles noteikumiem visiem, jo šobrīd tiem, kas strādā pēc noteikumiem un cenšas nodokļus gan aprēķināt, gan samaksāt, skābeklis arvien vairāk tiek piegriezts, savukārt pārējie, kam nodokļu maksāšana nav svarīga, turpina peldēt kā nieres taukos,” norādīja kooperatīva vadītāja.

Biedrības valdes locekle un Salacgrīvas novada saimniecības “Robežnieki” saimniece Ieva Alpa-Eizenberga atzina, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Zālājiem lietus nāk tikai par labu, bet to sagatavošanai lopbarībā gan nē. Tiem saimniekiem, kam paredzēts gatavot sienu, ir sarežģīti, jo regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Savukārt skābsienu vai skābbarību sagatavot ir nedaudz vieglāk.

“Mūsu saimniecībā pirmais lopbarības pļāvums bija ar pusotras nedēļas aizkavēšanos un tuvākajā laikā uzsāksim otro pļāvumu. Piena iepirkuma cenas ir pieņemamas, ar jūliju cena pieauga par 10 eiro tonnā. Ja runājam par izmaksām, arvien straujāk cenas pieaug papildbarībai un veterinārās medicīnas sadaļai. Pirms gada šajā laikā sākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu, bet šogad labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,’ sacīja saimniece.

Pļaviņu novada saimniecības “Iesalnieki-1” saimnieks Ansis Saliņš teica, ka šogad saimniecībā aptuveni 500 ha platībā audzē vasaras rapsi, miežus, griķus, ziemas un vasaras kviešus. Maijs bija netipiski sauss, kā rezultātā graudaugi sadīga nevienmērīgi. Neraksturīgi jūlija izskaņai – tikai tagad beidz ziedēt vasaras rapsis. Šobrīd izskatās, ka ražas novākšanas sezona sāksies nedēļu vēlāk nekā pērn, aptuveni pēc trim nedēļām. Gandrīz katru dienu īslaicīgā laika periodā nolīst liels nokrišņu daudzums. Lietus ietekmē daži lauki ir sākuši veldrēt, bet kopumā laikapstākļi graudaugiem ir labvēlīgi, ražas potenciāls izskatās labs, vienīgi neskaidrais jautājums ir par graudaugu kvalitāti. Pašlaik tiek pārskatīts un ražas novākšanai gatavots tehnikas parks un ceram uz lauksaimniekiem labvēlīgu laiku kulšanas laikā, teica zemnieks.

“Zemnieku saeima” dibināta 1999.gadā, pārstāvot 900 saimniecības. Biedri kopā apsaimnieko  vairāk kā 500 000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.

Pievienot komentāru