Cūkkopība, Gaļa un zivis

Vīrusu meklēs izlūkcūkas

Klusums. Gaisu pāršķeļ tikai atsevišķi putnu treļļi un augstspiediena sūkņa šņākoņa, ar kuru kāds puisis centimetru pa centimetram skalo zaļdzeltenu traktoru dezinfekcijas putu kaudzē. Kopā ar veterinārārstu Pauli Nartišu (attēlā) staigājam pa cūkkopības saimniecības “Ancers” šķirnes dzīvnieku audzētavu “Rukas” teritoriju Krimuldā. Vēl pirms diviem mēnešiem te varēja dzirdēt sarunājamies cūkas, bet tagad sajūta kā pēc kara. STOP. Nepiederošām personām atrašanās teritorijā kategoriski aizliegta! Uzmanību, karantīnas zona!

Vai šobrīd ir rasta atbilde, kāpēc un kā augstas biodrošības saimniecībā parādījās Āfrikas cūku mēra infekcija? Versijas ir dažādas, savas – Pārtikas un veterinārajam dienestam, savas – saimniecības cilvēkiem. Taču viens ir skaidrs – kaut kas nav bijis kārtībā ar biodrošību, ja reiz vīruss saimniecībā parādījās. Taču par to, kurš posms ir bijis riskantais, pārliecības un pierādījumu nav.

Kopā ar SIA “Ancers” īpašnieku Raimondu Kalvānu devāmies uz Viļņu, kur tikāmies ar “Idavang grupas” ģenerāldirektoru Saulju Leonavičju, lai uzzinātu, kā uzņēmumam izdevās atsākt ražošanu pēc tam, kad 2014. gadā Āfrikas cūku mēra dēļ nācās likvidēt 20 tūkstošus cūku.

13. janvārī laboratorijas analīzes apstiprināja Āfrikas cūku mēra klātbūtni Krimuldas novietnes cūku asins analīžu paraugos. Šeit nācās iznīcināt 5000 dzīvnieku, tajā skaitā 2000 sivēnmātes. Savukārt 7. februārī cūku mēris konstatēts arī šīs pašas saimniecības nobarojamo dzīvnieku fermā pie Salaspils. SIA “Ancers” ar cūkkopību nodarbojas jau 20 gadus. Sākumā bija 30 sivēnmātes pie caurām silēm, bet tagad izveidota moderna un strauji augoša saimniecība. Fermā vairākas reizes viesojušies arī Eiropas veterināro dienestu speciālisti, kuri, pamatojoties uz šīs saimniecības pieredzi, veica citu cūkkopju apmācību, tostarp arī biodrošības prasību ievērošanā.

Uzreiz pēc notikušā saimniecība sāka fermu dezinfekciju un plānoja atsākt ražošanu. Taču pagājuši jau divi mēneši, bet dezinfekcijai vēl neredz galu. Kāpēc tik ilgi?

“Mēs paši cerējām, ka būs ātrāk. Esam ļoti ieinteresēti pēc iespējas ātrāk atsākt ražošanu, taču baidāmies kļūdīties un kaut kur palaist garām kādu infekcijas perēkli. Mazgāšanas un dezinfekcijas procedūra Āfrikas cūku mēra gadījumā ir no sērijas “dubults neplīst”.

“Kopā Krimuldas novietnē vien jādezinficē 50 tūkst. m2, tas ir, 5 ha – grīdas, sienas, griesti. Turklāt jāatskrūvē visi aizgaldi, paklājiņi, siles… Viss, kas nepakļaujas dezinfekcijai, koks, barības vai jebkādas citas metāla līnijas, kas ir ierūsējušas, saplaisājušas, jo nevar jau zināt, kur tas mēris var paslēpties. Tāpat arī visa barība, kas bija apmēram 100 tonnas, bija jādabū ārā no torņiem un jānogādā līdz biogāzei, turpat kur cūkas,” skaidro Paulis.

Notiek dezinfekcija fermā "Rukas" Krimuldā. Publicitātes foto
Notiek dezinfekcija fermā “Rukas” Krimuldā. Publicitātes foto

Dezinfekcijas darbus veic pieci seši cilvēki. Pēc cūku likvidācijas un izvešanas ir jāveic primārā dezinfekcija, ko dara, uz netīrām virsmām izsmidzinot dezinfekcijas līdzekli un tad uz 24 stundām atstājot. Tad sākās priekštīrīšanas procedūra – ar kapļiem, skrāpjiem puiši tīra centimetru pēc centimetra. Tad demontē visu aparatūru, sānu bortiņus, barotavas, visas grūti aizsniedzamās vietas. Un tikai tad, kad tas izdarīts, var sākt mazgāšanu ar dezinfekcijas līdzekļiem. “Šīs procedūras ir vairākas reizes jāatkārto. Un katrā no septiņām fermām, tāpēc tas viss aizņem laiku. Šīs pašas procedūras tiek veiktas arī Salaspils novietnē.”

Kad uzņēmums būs veicis dezinfekciju un PVD būs pārliecinājies par tās kvalitāti, tas vēl nebūs viss. Lai pilnībā pārliecinātos, ka novietnēs nekur nav paslēpies vīruss, tajās tiks ielaisti testa dzīvnieki, kuri nodzīvos noteiktu skaitu dienu. Ja ar dzīvnieku asins analīzēm viss būs kārtībā, tad teorētiski saimniecība varētu saņemt atļauju atsākt ražošanu.

SIA “Ancers” īpašnieks Raimonds Kalvāns atzīst, ka cer atkal atjaunot šķirnes dzīvnieku audzētavu, taču tas ir sarežģīti, jo tirgū nav pieejami tik lieli, kvalitatīvu dzīvnieku ganāmpulki. Tas vispirms kādā saimniecībā ir jāizaudzē. Pārrunas jau ievadītas.

Lai gan valdība šajā otrdienā lēma par 1,5 milj. eiro kompensācijas piešķiršanu par Āfrikas cūku mēra dēļ likvidētajiem dzīvniekiem, uzņēmuma kontos vēl nav iekritis ne cents. “Cipars ir liels un, ja neiedziļinās, kāpēc tas tāds veidojās un cik lieli patiesībā ir zaudējumi, tad liekas, ka kompānija iegūst no valsts miljonus. Bet mēs pat nespējam aprēķināt visus tiešos zaudējumus, nemaz nerunājot par netiešiem, piemēram, lai atgūtu tirgus daļu. Jo tā jau mūs negaidīs, kamēr mēs atsāksim ražošanu,” tā Raimonds Kalvāns. Piemēram, kompensācija par vaislas kuili ir 427 eiro, taču nopirkt kuili var par 4500 eiro.

SIA “Ancers” cūku ganāmpulks nebija apdrošināts, jo Latvijā pret Āfrikas cūku mēri dzīvniekus nav iespējams apdrošināt.

Neviens arī nevar aprēķināt un kompensēt to, ko Āfrikas cūku mēris ir prasījis no uzņēmuma darbiniekiem. Gadiem cilvēki te ir strādājuši, izkopuši kvalitatīvu ganāmpulku un vienā dienā tas viss bija jālikvidē. “Darbinieki ļoti pārdzīvo un ik pa laikam zvana un jautā, kā mums iet. Stāsta, ka viņiem iet grūti un gribas atpakaļ pie savām cūkām. Janvāri es izdzēsu no savas atmiņas,” teic Paulis. “Cūkām kā sugai ļoti pieķeras. Es nekad nedomāju, ka to teikšu, bet tā ir. Tas ir visšausmīgākais – šis klusums, nevienas dzīvības,” viņš klusi piebilst.

Pievienot komentāru