Bizness, Īpašums

Virza valdībā kārtību, kā ar izpirkuma tiesībām pretendēt uz brīvu pašvaldības zemi

Ministru kabineta (MK) komiteja šodien atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto kārtību, kādā fiziskas personas varēs pretendēt uz pašvaldību piedāvātās lauksaimniecības zemes nomu ar izpirkuma tiesībām.

ZM izstrādāja attiecīgos noteikumus, jo to paredz Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtie grozījumi likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos. Tie savukārt paredz, ka no 2018. gada 1. janvāra pašvaldības, kuru īpašumā ir neapbūvēta lauksaimniecības zeme, to var nodot nomā ar izpirkuma tiesībām uz laiku līdz 12 gadiem.

Izstrādātā kārtība paredz noteikt informāciju, kas nomas tiesību pretendentam ir jānorāda, iesniedzot iesniegumu pašvaldībā lauksaimniecības zemes nomai ar izpirkuma tiesībām.

Lai pārliecinātos, ka lauksaimniecības zemes nomas tiesību pretendents nomājamajā teritorijā nodrošinās zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā, pretendentam iesniegumā jāapliecina, ka gada laikā pēc nomas līguma noslēgšanas tiks uzsākta zemes izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā. Ja pēc gada lauksaimniecības zemes nomnieks nebūs uzsācis zemes apsaimniekošanu, pašvaldība izbeigs nomas attiecības.

Tāpat nepieciešams apliecināt, ka nomas tiesību pretendentam nepieder lauksaimniecības zeme, tā apstiprinot, ka tam īpašumtiesības uz lauksaimniecības zemi jau nav nostiprinātas zemesgrāmatā, kā arī nav uzsākts lauksaimniecības zemes mantojuma process.

Ja uz vienas un tās pašas lauksaimniecības zemes nomu būs pieteikušies vairāki nomas tiesību pretendenti, pašvaldība rīkos izlozi.

Grozījumi likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos paredz, ka, jau sākot ar nomas līguma ceturto gadu, nomniekam ir tiesības nomāto lauksaimniecības zemi izpirkt, ja viņam nav nomas maksas parāda un īpašumā nav arī lauksaimniecības zeme, kas iegūta uz nomas ar izpirkuma tiesībām pamata, lai arī maksimālais zemes iznomāšanas termiņš ir 12 gadi.

Tas nozīmē, ka, nosakot ātrāku izpirkšanas termiņu, likumdevējs ir vēlējies, lai nomnieks, kas atbildīgi nomā zemi, to savā īpašumā varētu iegūt arī ātrāk nekā pēc šiem 12 gadiem. Tātad nozīme ir tam, ka nomas attiecības pastāv vismaz četrus gadus un nomnieks vēlas izmantot izpirkuma tiesības, jo tad jau samaksātā nomas maksa tiks ieskaitīta izpirkuma cenā, norāda ZM.

Ja nomas termiņa laikā, kas maksimāli pieļaujama uz 12 gadiem, nomnieks neizmantos zemes izpirkuma tiesības, līgums izbeigsies.

Nomas līgums izbeigsies arī līdz ar zemes izpirkšanu, kā arī tad, ja nomnieks veiks neatļautu būvniecību uz nomājamās lauksaimniecības zemes, gada laikā pēc nomas līguma noslēgšanas zemi neuzsāks izmantot lauksaimnieciskajā darbībā vai nomas laikā pārtrauks to izmantot lauksaimnieciskajā darbībā, vai ja zeme tiks nodota apakšnomā.

ZM uzskata, ka noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, jo pašvaldības lauksaimniecības zemi, kas tām nav nepieciešama autonomo funkciju īstenošanai, varēs nodot nomā fiziskajām personām, kuras vēlēsies sākt nodarboties ar lauksaimniecisko darbību.

Tāpat ZM paredz, ka administratīvais slogs palielināsies novadu pašvaldībām, kas nodos nomā lauksaimniecības zemi ar izpirkuma tiesībām, un fiziskām personām, kas to nomās. Pašvaldībām būs jāuztur lauksaimniecības zemes nomas ar izpirkuma tiesībām līgumu reģistrs, savukārt fiziskām personām, kas vēlēsies nomāt pašvaldības piedāvāto lauksaimniecības zemi, būs jāiesniedz pašvaldībā iesniegums.

Par ZM izstrādāto kārtību vēl lems valdība.
Variāk par šo tematu lasiet šeit

Pievienot komentāru