Meži, Mežizstrāde

Kādas priedes drīkstēs cirst? Finiša taisnē strīdīgais piejūras mežu jautājums

Šodien Meža konsultatīvās padomes sēdē tiks izskatīti ierosinājumi grozīt likumus, kas nosaka, kā turpmāk apsaimniekot piejūras priežu mežus un cik resnus kokus drīkstēs cirst. Gudri un tālredzīgi mežus apsaimniekot aicina gan tautsaimnieki, gan vides aizstāvji, no kuriem pēdējie plānotajām izmaiņām iebilst.

Meža nozares organizācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Darba devēju konfederācija atklātā vēstulē vērsusies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska, aicinot atbalstīt meža nozares ekspertu attiecīgajos noteikumos izstrādātos grozījumus, kuru būtība ir mainīt meža apsaimniekošanas prasības piejūras mežu piecu kilometru joslā, ļaujot ne tuvāk kā 300 metrus aiz pirmās piekrastes mežu joslas veidot vienlaidu cirsmas jeb atvērumus priežu audzēs, nodrošinot to efektīvu atjaunošanu.

Šajā sakarā Arnis Muižnieks, Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, uzsver: “Ir pienācis laiks atskatīties uz sekām, kādas izraisījuši iepriekš pieņemtie lēmumi par priežu audžu apsaimniekošanu platībās, kur nav atļauts veikt kailcirti un veidot pietiekami lielus atvērumus un priede kā saulmīle tur vienkārši neaug. Ir pienācis laiks par to lemt.”

Tāpat MK noteikumu grozījumos ir iestrādātas izmaiņas koku ciršanas nosacījumos, ļaujot cirst tievākus kokus, līdzīgi kā tas noteikts Igaunijā. Jānis Iesalnieks, kurš visu mūžu nodarbojies ar meža ekonomikas jautājumiem, uzskata, ka plānotā ciršanas caurmēra samazināšana meža īpašniekiem var nākt par labu, jo dos iespēju no meža hektāra iegūt lielāku peļņu: “Mana pozīcija – jāļauj meža īpašniekam pašam izvērtēt, vai šī audze jau ir cērtama vai nav. Likums to atļauj, bet lēmums jāpieņem pašam. Un meža īpašnieks to var, jo ir kļuvis zinošāks, apzinīgāks un māk rēķināt.”

Tautsaimnieku vēstulē Mārim Kučinskim minēts, ka rosinātie MK noteikumu grozījumi ir svarīgi gan Latvijas mežu kvalitātes uzlabošanai, gan arī meža nozares attīstībai, jo mums tuvējās mežiem bagātajās valstīs šādu ierobežojumu mežsaimniekiem nav. Turklāt pēdējo desmit gadu laikā mežu īpašnieki visā Latvijas teritorijā izveidojuši un uztur vairāk nekā 500 publiski pieejamas atpūtas vietas, dod ievērojamu pienesumu budžetam, kaut arī pēdējo 20 gadu laikā teju dubultojušās ir platības, kur primārais apsaimniekošanas mērķis ir vides aizsardzība.

Apsaimniekot mežus tālredzīgi aicina arī vides aizstāvju organizācijas, kas plānotajiem grozījumiem aktīvi iebilst un arī nosūtījušas Ministru kabinetam atklātu vēstuli.

Tajā brīdināts, ka minēto grozījumu pieņemšana mainīs Latvijas mežus, jo samazināsies veco mežu un resno koku īpatsvars. Meži kļūšot vienveidīgāki un vairāk sadrumstaloti. Šādas izmaiņas apdraudot bioloģisko daudzveidību, jo mežos būšot mazāk piemērotu dzīvesvietu dažādām sugām, bet, sugu skaitam samazinoties, samazināšoties meža spēja pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un sniegt ekosistēmu pakalpojumus.

Komentējot karstās diskusijas, Pasaules dabas fonda priekšsēdētājs Jānis Rozītis norāda, ka viņa biedrība nevēlas aizliegt meža apsaimniekošanu Latvijā: “Tā nav taisnība, tāpat kā nebūtu taisnība, ja es teiktu, ka kokrūpnieki vēlas nocirst visus kokus. Taču, atļaujot intensīvāku koksnes ieguvi, mēs vēlamies, lai tiktu ievērotas sabiedrības intereses. Piejūras meži ir nozīmīgi no rekreācijas viedokļa, tāpēc jāmeklē risinājums, lai to apsaimniekošana būtu sabalansēta.” Rozītis uzskata, ka nav izvērtēti riski, kādi var rasties, atļaujot cirst jaunākus mežus.

Savukārt Latvijas Dabas fonda dalībnieki pauž viedokli, ka atbalsta tādu meža apsaimniekošanu, kurā tiek ņemtas vērā ekonomiskās, sociālās, ekoloģiskās un dabas vērtības. Taču sagatavotajos grozījumos akcents likts uz meža nozares ekonomiskajām interesēm – tiek uzsvērta meža racionāla izmantošana, lielākas koksnes ražas, mežu kapitālvērtības palielināšana. Grozījumi paredz cirst tievākus kokus, kas nozīmē, ka kailciršu platība palielināsies. Šādas izmaiņas nav paredzētas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs. Pēc vides aizstāvju domām, “ilgtspējīgs, bioloģiski daudzveidīgs mežs varētu būt Latvijas vērtība pasaules mērogā, taču mēs iecementējamies uz meža produktivitātes pieaugumu”.

Pievienot komentāru