Laukos
Gaļa un zivis

Ar ko labāk barot trušus? Atbild eksperts0

Foto: Pitchayarat Chootai/Shutterstock

Kam jābūt trušu ēdienkartes pamatā – sienam vai svaigai zālei? RUDĪTE OGRĒ

Ciltsdarba speciāliste truškopībā Dace Kaula apgalvo, ka vislabākais un drošākais barības līdzeklis ir siens, jo tas nerada liekas problēmas ēdināšanā, turklāt siena izēdināšana dzīvniekiem labvēlīgi ietekmē gremošanas traktu un zobu veselību. Svaiga zāle arī ir nozīmīgs barības līdzeklis, taču, ja tā ir mitra vai arī dzīvnieki pie zaļbarības nav pieradināti, tā var izraisīt vēdera pūšanos.

Sienam jābūt pieejamam vienmēr, izņemot situāciju, ja trušiem izēdina pilnvērtīgu barību, kuras sastāvā pietiekamā daudzumā ir arī kokšķiedra (tātad šajā gadījumā dzīvniekiem var izbarot tikai granulas, sienu nemaz nedodot). Jācenšas pēc iespējas dažādot zālaugu sortimentu ēdienkartē.

Barības vielām vērtīgākais un olbaltumvielām bagātākais ir tauriņziežu (lucernas, āboliņa) siens. Tam jābūt pareizi žāvētam (nepārkaltētam), jo tad siens satur vairāk vitamīnu. Pieaudzis dzīvnieks diennaktī vidēji apēd 150–300 gramu siena.

Pie svaigi pļautas zāles truši jāpieradina pakāpeniski, sākumā to dodot tikai pa saujiņai. Ja dzīvnieki dzīvo aplokā, kur var brīvi skriet, tiem var izēdināt arī mitru zāli. Turpretī, ja garauši ievietoti nelielā būrī, kategoriski aizliegts izbarot mitru un sasutušu zaļbarību. Tā katrreiz jāpasniedz svaiga. Var izmantot arī vītinātu zāli (saulē, vējā nedaudz apžāvētu), jo tā ir daļēji sausa un neizraisa vēdera uzpūšanos.

Arī tad, kad izēdina zaļbarību (rudenī parasti izmanto pāraugušu zāli vai atālu, kas ir ļoti trekns), trušiem jābūt pieejamam sienam – dod divas trešdaļas siena un pusi zāles.

LA.lv