Laukos
Politika

Lielākās ieguvējas jaunajā Eiropas lauku politikā būs bites 0

Foto – AFP/LETA

Taisnīgi, bet arvien grūtāk uzdot jautājumu: “Kad visā Eiropā būs vienādi tiešmaksājumi?” Pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES paredzams rekordzems lauksaimniecības budžets. Arī migrācijas krīzes un drošības risku dēļ tas krities par 5% (2018. gada cenās – par 12%), žurnālistiem vakar un aizvakar Briselē skaidroja Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta galvenie speciālisti.

Eiropas Komisijas ierosinātajos plānos nākamajai septiņgadei pēc 2020. gada Latvijas lauksaimniekus visvairāk interesē ne tik daudz kopskaitlis (365 miljardi eiro), bet Latvijai aploksnē iedalītie trīs miljardi. No tiem tiešmaksājumiem paredzēti 2,2 miljardi, lauku attīstībai – 821,2 miljoni, tirgus pasākumiem – 2,3 miljoni (visi aprēķini pašreizējās cenās). Kā tos drīkstēs izmantot?

Lēnām tieksies uz 90%

Kādreiz lauksaimniecības īpatsvars sasniedza teju 60% no ES budžeta, bet tagad tas plānots divreiz mazāks – 28,5% apmērā. Neraugoties uz to, ka plānots palielināt dalībvalstu iemaksas. Eiropas Komisija tiešmaksājumu izlīdzināšanai (gudrais termins: konverģencei) paredzējusi 2,2 miljardus eiro (šajā periodā bija apmēram trīs miljardi). Par katru hektāru, kam atbalsts ir zem 90% ES vidējā līmeņa, tiks piemaksāta puse no summas, kas trūkst līdz 90%.

Latvijai tiešmaksājumi augtu par eiro katru gadu, līdz 2026. gadā saņemtu 202 eiro par hektāru. Protams, ja paši nenolemsim kādu daļu pārcelt uz atbalstu lauku attīstībai (turpretim poļi iemanījās 25% no lauku attīstības pārcelt uz tiešmaksājumiem). “Bez ārējās konverģences dalībvalstīm jānodrošina, lai tiktu ievērota iekšējā konverģence – lai neviena saimniecība nesaņemtu mazāk par 75% no ES vidējā,” trešdien pieteica EK lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans.

Turpmāk vairāk nekā pašlaik tiešmaksājumu saņems tikai Baltija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Bulgārija un Polija. Vairākums – mazāk. Pieaugums tām savākts no visām dalībvalstīm, kurām ir virs 90%, atņemot 3,9% tiešmaksājumu apjoma. Ja atceramies, tad pašreizējam periodam bija svarīga neto maksātāju piekrišana (atgādināšu Angelas Merkeles vēlību Laimdotai Straujumai samita naktī). Turpretim šoreiz pat grieķi, kuri pašlaik saņem no konverģences fonda, tagad netieši piemetīs arī Latvijai. Tiesa, ja saņem 550 eiro par hektāru, nav tik grūti šķirties no 21 eiro.

Ir izņēmumi no vispārējā samazinājuma: skolu piena un augļu programmas un bites. “Biškopība saņems vairāk, tas ir politisks lēmums,” uzsver Eiropas Komisijā. No tā varam secināt, ka Eiropas 16 miljoni bišu saimju būs vislielākās ieguvējas no jaunās politikas.

Žurnālistu auditorijā Eiropas Komisijas ierēdņiem nācās atbildēt uz jautājumu: “Kā mums izskaidrot saviem lauksaimniekiem, kāpēc viņiem samazinājums, bet citiem – palielinājums?” Uz to viņi saņēma atbildi: “Mums ir vieglāk pamatot izlīdzināšanu kopējā tirgū nekā neizlīdzināšanu.”

Orientieris – ģimenes saimniecības

Lielzemnieki visās dalībvalstīs jau sākuši protestēt pret maksājumu griestiem, ko ierosinājusi EK. Paredzēts atbalstu mazināt, sākot no 60 000 eiro, un obligāti ierobežot, sākot no 100 000 eiro uz saimniecību.

EK amatpersonas mierīgi attrauca, ka ierobežojumi skars tikai 1,2% lauksaimnieku (izņemot Slovākiju, kur 9%). Kad vācieši pacēla balsis, ka Austrumvācijā pieci tūkstoši zemnieku pārsniedz šos griestus, tad pretī saņēma statistisku atrunu: tie ir tikai 0,3%!

Maksājumi lielajām saimniecībām jau tagad tiekot ierobežoti septiņās valstīs. Ja lielsaimnieki mēģināšot sadalīt savas saimniecības, EK ierēdņi atzina, ka tam pretī nespēšot stāties: “Ja tas ir juridiski pareizi izdarīts atbilstoši dalībvalsts likumiem, atbalsts pienāksies. Bet mēs vērsīsim Finanšu ministriju uzmanību uz šādu mākslīgu sadalīšanu.”

Komisārs sniedza politisku pamatojumu: “Eiropas Komisija iesniegusi priekšlikumu, kam būtu jāgarantē maksājumu taisnīgāka sadale – vairāk par labu mazām un vidējām saimniecībām. Ja dalībvalstīm ir labāki priekšlikumi, kā to izdarīt, esmu gatavs uzklausīt.”

Mirkli vēlāk, kad kādai žurnālistei izdevās viņu aizkaitināt, pieminot ASV prezidentu, komisārs noteica: “Tramps aizstāv fermu industriālo modeli, mēs aizstāvam ģimenes modeli. Neviens komisārs nav tik daudz darījis kā es mazo saimniecību stiprināšanai, kaut vai fiksētas summas izmaksa bez jelkādiem pierādījumiem un atskaitēm.”

Vēl zaļāk

Kaut arī Eiropas Komisija ir atteikusies no zaļināšanas platību īpatsvara noteikšanas, tomēr tiešmaksājumu atkarība no zaļo pasākumu īstenošanas palielināsies. 30% no tiešmaksājumiem atkarīgi no vides uzlabošanas. Pupas vairs nebūs obligāti jāsēj, taču “zaļumu” kritērijus Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts vēl tikai gatavojas izstrādāt kopā ar Vides ģenerāldirektorātu. Trīs no deviņiem KLP konkrētajiem mērķiem būs vērsti uz klimata pārmaiņām, dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību, biotopu un ainavu jautājumiem.

Parādījies jauns modesvārds “ekoshēmu sistēma”, kas dalībvalstī noteikti jāievieš, bet zemniekiem tā būs izvēles programma, no kuras atkarīgs tiešmaksājumu lielums. Piemēram, atteikšanās no mēslojuma, lai uzlabotu ūdens kvalitāti, ir ekoshēma.

Vienkāršāk?

“Renacionalizējam Kopējo lauksaimniecības politiku,” rezumēja Fils Hogans. “Politikas projektēšana, īstenošana un kontrole būs arvien vairāk dalībvalstu rokās, Eiropas Komisija tikai to uzraudzīs.”

Jaunā KLP nosaka astoņas lielas jomas rīcībai lauku attīstības ietvaros (vide un klimats; gados jauni lauksaimnieki; riska pārvaldības rīki; zināšanas un informācija u. c.), nevis 69 pasākumus un apakšpasākumus kā pašlaik.

No konkrētiem jautājumiem, ko drīkstēs, ko ne, viņš atgaiņājās, teikdams, ka dalībvalstis pašas labāk zinās, kā sasniegt vispārējos mērķus, tomēr apliecināja, ka “komisija pārliecināsies, vai ar šādu programmu varēs sasniegt izvirzītos mērķus, un lems, vai to apstiprināt”.

Dažas lietas pieteica gan. Prasīšot no dalībvalstīm riska pārvaldības rīku ieviešanu – paredzēt apdrošināšanos pret dabas kataklizmām, tirgus krīzēm un citām ievainojamībām. “Tas jāievieš, pirms kas atgadās,” uzsvēra komisārs.

Tāpat arī 2% no tiešmaksājumiem pieprasīts atvēlēt jaunajiem zemniekiem, lai nākamajā periodā to būtu par 10% vairāk. Jautāts, vai tik konkrēts plāns nav pretrunā ar dalībvalstu patstāvību, Hogans norādīja, ka “tas nav mērķis tikt vaļā no vecajiem lauksaimniekiem” un ka šo naudu var izmantot ne tikai tiešmaksājumiem, bet arī jauno zemnieku organizācijām, kooperatīviem, visam, kas jaunajiem dod pamatu strādāt laukos, arī zemes iegādes atbalstam. Jauno lauksaimnieku programma būšot vienīgā, kurā pieļaus tik lielu elastību naudas piešķīrumos.

Tiks ieviesta arī jauna iespējamu sankciju un apbalvojumu sistēma, lai gādātu, ka tiek panākts progress. Piemēram, dalībvalstis, kas sasniegs savus pasludinātos mērķus klimata, vides un bioloģiskās daudzveidības jomā, perioda beigās varēs kā apbalvojumu saņemt līdz pat 5% sava lauku attīstības piešķīruma.

Zemnieki ar jaunajām tehnoloģijām vairāk tiks uzraudzīti pirms atbalsta izmaksāšanas. “Manā valstī Īrijā 5000 zemnieki dabūja labot savus maksājumu pieteikumus – tas ir labāk nekā maksāt sodu,” norādīja Hogans.

Eiropas Komisija strādājot pie regulas, kas došot lielākas tiesības lauksaimnieku kooperatīviem un ražotāju grupām pārtikas ķēdes nodrošināšanā.

Turpmākie soļi

Eiropas Komisija nevēlas vēlreiz piedzīvot 2014. gadu, kad politiķu kavēšanās dēļ KLP jaunās programmas nevarēja sākt darboties. Tagad EK cer uz ātru apspriešanu gada laikā, lai paspētu panākt vienošanos par jauno KLP līdz nākamā gada martam un apstiprināt to vēl līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām Sibio samitā 2019. gada 9. maijā.

UZZIŅA 

Svarīgākie priekšlikumi KLP

1. Jaunas darba metodes:

dalībvalstis varēs izstrādāt pielāgotas programmas;

varēs pārcelt līdz 15% no KLP piešķīrumiem starp tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību;

dalībvalstij jāizstrādā stratēģiskie plāni deviņu ES mērķu sasniegšanai.

2. Taisnīgāki nosacījumi:

tiešo maksājumu taisnīgāka sadale, izmantojot konverģenci;

sākot no 60 000 eiro, tiešie maksājumi tiks samazināti un maksājumiem virs 100 000 eiro par saimniecību tiks noteikti griesti;

mazās un vidējās lauku saimniecības saņems lielāku atbalstu par hektāru;

vismaz 2% no sava tiešo maksājumu aploksnes jāatvēl jaunajiem zemniekiem (pašlaik 0,8%).

3. Augstāki vides mērķi:

tiešie maksājumi būs atkarīgi no vides un klimata jomas prasību izpildes;

ekoshēmas finansēs ar daļu no valsts tiešo maksājumu piešķīrumiem;

vismaz 30% lauku attīstības naudas jāvelta vides un klimata pasākumiem;

vēl 15% no 1. pīlāra uz 2. pīlāru varēs pārcelt klimata un vides pasākumiem.

4. Zināšanu izmantošana:

pētniecības un inovācijas projektiem atvēlēts budžets (atsevišķas valstu aploksnes nebūs) 10 miljardi eiro;

dalībvalstis tiek mudinātas uzraudzībā izmantot lielos datus un satelītu vai dronu datus, īpaši pārbaudēm pirms maksājumu veikšanas;

paātrinās piekļuvi platjoslas pakalpojumiem lauku reģionos.

LA.lv
LE
LETA
Laukos
“Eurostat”: Latvijā pērn bijis straujāks lauksaimniecības izlaides vērtības kāpums nekā vidēji ES
1 diena
LE
LETA
Laukos
Alus ražošana Latvijā deviņos mēnešos samazinājusies par 4,4%
1 diena
LE
LETA/LA.lv
Laukos
Jelgavā par septiņiem miljoniem eiro plāno būvēt veģetārās pārtikas ražotni
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Ar plašu studentu gājienu un saullēkta sagaidīšanu sākas Latvijas Republikas proklamēšanas 100.gadadiena
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Arhibīskaps Vanags Latvijas iedzīvotājiem simtgadē vēl vairāk uzņemties atbildību un novērtēt sasniegto
14 minūtes
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
1938. gada 18. novembrī. Grandiozas valsts 20. gadskārtas svinības
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Diena būs vējaina, daudzviet uzpilinās lietus
2 stundas
LA
LA.lv
Latvijā
Latvijas valsts simtgades svinīgajos pasākumos piedalīsies Igaunijas, Islandes, Lietuvas un Somijas prezidenti
2 stundas