Bizness, Īpašums

VK: Nav pārliecības par mērnieku darba kvalitāti un zemes kadastra datiem

Iedzīvotāji nevar būt pārliecināti par saņemto mērniecības pakalpojumu kvalitāti, bet valsts kopumā – par Nekustamā īpašuma valsts kadastra datu pareizību, secināts Valsts kontroles ziņojumā par revīziju saistībā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanas uzraudzību.

Tajā norādīts, ka būtiskākās nepilnības sistēmā ir formāla uzraudzība mērnieku profesionālajai darbībai, vienas galvenās atbildīgās institūcijas trūkums, kā arī neskaidra pārkāpumu un kļūdu novēršana.

VK norāda, ka laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam 2,2 reizes pieaudzis Kadastra datos konstatēto robežu neatbilstību daudzums, sasniedzot 2966 gadījumus, turklāt nekonstatēto neatbilstību skaits var būt daudz lielāks. Savukārt Valsts zemes dienests mērnieku pieļauto nepilnību dēļ 2016.gadā atteicis reģistrēt 431 jeb 4,5% no visām iesniegtajām kadastrālās uzmērīšanas lietām.

Tas liecina, ka šobrīd īstenotā mērnieku uzraudzība tikai daļēji novērš pārkāpumus, turklāt būtiskāko pārkāpumu novēršana paliek pašu mērnieku atbildībā. Nekustamā īpašuma īpašnieks, ja mērnieks viņam nepaziņo, var nemaz neuzzināt par neatbilstībām un līdz ar to nevar pieprasīt mērniekam tās labot vai atlīdzināt zaudējumus.

“Īpašuma tiesības ir vienas no iedzīvotāju pamattiesībām. Lai tās nostiprinātu, ir nepieciešami mērnieka pakalpojumi. Ikviens zemes īpašnieks, kurš maksā par mērniecības pakalpojumiem, ir tiesīgs prasīt, lai valsts garantē pakalpojuma kvalitāti; zemes īpašniekam nebūtu jāmaksā par sertificēta mērnieka kļūdām,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Tieslietu ministrijai, kas atbild par politikas izstrādi Kadastra uzturēšanā, un Valsts zemes dienestam, kura pienākumos ir kadastrālās uzmērīšanas metodiskā vadība, sniegti vairāki ieteikumi, lai jomu sakārtotu un uzlabotu mērniecības datu pakalpojumu kvalitāti.

Pēc VK ieteikuma Tieslietu ministrija sadarbībā ar citām iesaistītajām ministrijām izvērtēs esošo situāciju un izstrādās priekšlikumus zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā pastāvošo problēmu risināšanai, tajā skaitā par atbildīgās iestādes noteikšanu pilnvērtīgākai nozares uzraudzībai.

VK arī norāda, ka jāstiprina mērnieku profesionālās darbības uzraudzība, lai iedzīvotāji varētu paļauties uz mērnieka darba kvalitāti: jānosaka rūpīgākas pārbaudes galvenokārt tiem mērniekiem, kuru darbībā jau iepriekš konstatētas nepilnības vai saņemtas sūdzības. Jānosaka arī obligāta tālākizglītība mērnieku kvalifikācijas celšanai. Augstākas prasības, biežākas pārbaudes, ieskaitot pārbaudes apvidū, uzlabos zemes uzmērīšanas pakalpojumu kvalitāti, norādījuši revidenti.

Tieslietu ministrija pēc VK ieteikuma jau apņēmusies ieviest izmaiņas pārkāpumu uzraudzības un novēršanas kārtībā, lai mazinātu nesodāmības sajūtu negodprātīgo mērnieku vidū, kā arī uzlabotu Kadastra datu kvalitāti. Ar izmaiņām jāpanāk, lai pārbaudēs konstatēto mērnieku pieļauto kļūdu un nepilnību labošanu veiktu un apmaksātu paši mērnieki, nevis zemes īpašnieki. Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests galvenos ieteikumus apņēmušies ieviest aptuveni pusotra gada laikā, tas ir, līdz 2019. gada novembrim.

Revīzijā analizēti nozares tiesību akti, mērnieku sertificēšanas un uzraudzības dokumenti, iestāžu sniegtā informācija un statistika. Tās veikšanai būtisku informāciju sniedza arī mērnieku sertificēšanas institūcijas un profesionālās organizācijas.

Lietderības revīzija “Vai valstī tiek īstenota efektīva uzraudzība pār zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanu” veikta par laiku no 2010.gada janvāra līdz 2017.gada decembrim.

Fakti no revīzijas

– Pieaudzis Kadastra informācijas sistēmā konstatēto robežu neatbilstību skaits: 2013. gadā – 1349 gadījumi, 2016. gadā – 2966 gadījumi. Nav zināms vēl nekonstatēto robežu neatbilstību skaits.

– 2016. gadā Valsts zemes dienests mērnieku pieļauto nepilnību dēļ atteicis reģistrēt 431 kadastrālo uzmērīšanas lietu.

– Pieaudzis nenovērsto neatbilstību skaits Kadastra informācijas sistēmā – no 249 zemes vienībām 2012. gadā līdz 1735 zemes vienībām 2017. gadā.

– Robežu neatbilstības biežāk nekā katrā 10. gadījumā izraisījusi kļūda vai pārkāpums sertificēta mērnieka darbā.

– Neatbilstības tiek konstatētas vidēji pēc 14,5 gadiem. Par to novēršanu jāmaksā zemes īpašniekam, jo pieprasīt labot mērnieka kļūdu par viņa līdzekļiem iespējams 10 gadu laikā pēc mērniecības pakalpojuma saņemšanas.

– Mērnieku sertifikāciju un uzraudzību kopš 2011. gada veic divas sertificēšanas institūcijas. Spēkā esoši sertifikāti – 288 personām (2017).

– No 2010. gada līdz 2016. gadam sertificēšanas institūcijas ir pārbaudījušas 1,2 % no kopumā Valsts zemes dienestā iesniegtajām lietām.

– Pārbaudot mērnieku profesionālo darbību, tiek piemērotas minimālās prasības. Piemēram, neatkarīgi no mērnieka veikto uzmērīšanas darbu skaita pārbaudē tiek iekļauti trīs veiktie darbi piecu gadu laikā un pārbaudīta to dokumentācija, neveicot pārbaudes dabā (apvidū).

3 Komentāri

  1. Mums jāmaksā par to,ka kāds slaists sēžot pie galda “sacerējis” robežas?Man praktiski nav neviena zemes gabala ,kur robežas sakristu ar dabā esošajām!

  2. Diemžēl daži mērnieki ir ļoti negodprātīgi, jo pārmērot zemes tīšām vai netīšām netiek uzrādīti grāvji kuri dabā ir starp zemes gabaliem, bet jaunajos zīmējumos pēkšņi pazuduši (vienkārši netiek iezīmēti). Un tad nu zemes pārdevējs paziņo ka ir viens zemes gabals kaut gan faktiski ir divi, jo pa vidu grāvis un uz otra zemes gabaliņa nemaz nevar tikt virsū nebraucot pa citu īpašnieku zemēm. Tāpēc neticiet mērniekiem un visu pārbaudiet paši dabā!

  3. Kopš neatkarības es lūdzu Valdībai un Saeimai ieviest “Mērnieku laikus”pilnā apmērā. Tagad VK ir saklausījusi manus brīdinājumus un daļēji ieteikumus.

Pievienot komentāru