Dzīvesveids, Lauku sēta

Cik bieži jākaļķo un jāmēslo ganību zālājs? Atbild eksperts

Jautājums. Cik bieži jākaļķo un jāmēslo augsne zālājā? ANDRIS ALŪKSNES NOVADĀ

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības konsultante Laura Kirsanova norāda, ka augsnes paskābināšanos veicina regulāra minerālmēslu lietošana, tāpēc ik pēc pieciem sešiem gadiem jāveic augsnes agroķīmiskās analīzes.

Lielākajai daļai zālaugu sugu (piemēram, timotiņam, pļavas auzenei, ganību airenei, pļavas skarenei) der augsnes pH 6. Lucerna ir jutīgāka, prasīgāka, tai optimālais augsnes skābums ir pH 6,5–7. Augsnē ar pH 5,5 var augt bastarda āboliņš, taču nodrošināt augstražīgu ganību zelmeni tad nav iespējams. Palielinātā skābumā (pH zem 5,5) neaug neviena vērtīgā stiebrzāle, līdz ar to iegūt kvalitatīvu ganību zelmeni nevar. Paaugstināts skābums traucē augu barošanos, stipri pazemina augsnē iestrādāto minerālmēslu un organisko mēslu efektivitāti, pasliktina gumiņbaktēriju darbību, rezultātā zelmenis noveco.

Kaļķošanu veic agri pavasarī vai rudenī ganīšanas sezonas beigās. Jau ierīkotā zālājā (augošiem augiem) ieteicamāk iestrādāt – virspusēji izkliedēt – lēnas iedarbības kaļķošanas materiālu, ko apzīmē ar ķīmisko formulu CaCO3 (piemēram, lopbarības krītu, kaļķakmens miltus).

Ganības ir jāmēslo katru gadu – pavasarī un rudenī, citādi samazināsies zelmeņa botāniskais sastāvs, tajā ieviesīsies mazvērtīgās smilgas.

Pavasarī slāpekļa mēslojumu (piemēram, amonija salpetri, karbamīdu vai šķidros organiskos mēslošanas līdzekļus) izmanto, kad atjaunojas veģetācija, zāle sāk augt un var uzņemt barības vielas. Ja zālāju plānots izmantot intensīvi, slāpekļa mēslojuma devu var sadalīt vairākās daļās, dodot to visas sezonas garumā, t.i., līdz augusta beigām (pēc pirmā pļāvuma vai pēc katras noganīšanas), lai straujāk ataugtu zāle, stiebrzāles labāk cerotu un augi tiktu vienmērīgāk nodrošināti ar barības vielām.

Rudenī pēc pēdējās noganīšanas (septembrī) svarīgi dot fosfora un kālija mēslojumu, lai sekmētu zālāja pārziemošanu un rezerves barības vielu uzkrāšanos saknēs. Jāņem vērā – trūkstot fosforam augsnē, iznīkst vērtīgie zālaugi, tādējādi krītas zelmeņa kvalitāte.

Pievienot komentāru