Dzīvesveids, Lauku sēta

Ko iesēt, lai aitām vēl sagādātu zaļbarību? Atbild eksperts

Zāle nav paguvusi ataugt, bet aitām nepieciešama zaļbarība. Ko varētu iesēt, lai jau šoruden iegūtu spēcīgu zaļmasu? IEVA TUKUMA NOVADĀ

Stiebrzāles – visneizturīgākās

“Patlaban izveidojusies ļoti sarežģīta situācija zāles lopbarības ražošanā. Gandrīz simts dienu sausums un karstums nelabvēlīgi ietekmējis zālaugu augšanu un attīstību, taču ūdens ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka zālāju zelmeņu ražību. Visvairāk cietuši zālāji Kurzemē un Zemgalē, kur daudzos novados no pļavām pirmajā pļāvumā šosezon ieguva tikai 50-65% ražas. Arī atālu raža mitruma dēļ ir minimāla,” secina LLU Agrobiotehnoloģijas institūta profesors Aleksandrs Adamovičs.

Daudzviet sētajās ganībās vairs nav ko noganīt. Īpaši cietušas tās saimniecības, kurās zālāju zelmeņi bija galvenokārt veidoti no stiebrzāļu sugām. Seklās sakņu sistēmas dēļ stiebrzālēm izkaltušas ne tikai virszemes daļas, bet arī saknes. Saimniecībās, kurās zelmeņu veidošanai izmantoti tauriņziežu-stiebrzāļu maisījumi (ieskaitot āboliņus un lucernas), situācija nav tik traģiska. Tauriņziežiem ir ļoti spēcīga sakņu sistēma, tādēļ tie spēj paņemt ūdeni no daudz dziļākiem augsnes slāņiem.

Izmantojiet dabiskos zālājus

Visnoturīgākie šīs vasaras sausumā izrādījušies dabiskie zālāji, kas turklāt izceļas ar lielu bioloģisko daudzveidību (tajos aug 30-40 augu sugas). Tādēļ pašlaik visur ,kur vien iespējams, jācenšas dabiskos zālājus izmantot aitu ganīšanai. Aitas ēd gandrīz trīs reizes lielāku augu sugu skaitu nekā liellopi un zirgi. Ja vēl nav sagatavota zāles lopbarība ziemas periodam, tad ieteicams maksimāli izmantot dabiskos zālājus, nopļaujot zāli norās, upmalās, kur saglabājies mitrums. Var vienoties arī ar tiem zemes īpašniekiem, kuriem zāle jau nopļauta un stāv ruļļos līdz pavasarim, bojājoties uz lauka. Pašlaik šis siens ir izžuvis un labi glabāsies. Kamēr laiks sauss, to nepieciešams laikus nopirkt, atvest no lauka un sakraut kaudzēs zem nojumes.

Vienai aitai ziemai jārēķina viens rullis (pustonna) siena un tikpat daudz skābsiena. Ja skābsiens ir sauss (ar sausnas saturu 70-75%), tad varētu pietikt arī ar pusrulli siena.

Risinājumi, lai kaut daļēji nodrošinātu aitas ar zaļo masu rudenī ganību zāles trūkuma apstākļos:

Nabadzīgākās augsnēs var iesēt auzu un viengadīgas airenes maisījumu.

Auglīgākās augsnēs var sēt viengadīgo aireni – 30 kg/ha.

Izmantot sēklu maisījumu Herkuless, kura sastāvā ir 60% daudzziedu airene,10% viengadīgā airene, 30% hibrīdā airene. Tam ir liels ražīgums un augsta barības vērtība. Izsējas norma – 40 kg/ha. Līdz oktobrim izveidosies zelmenis, kuru daļēji varēs noganīt. Pavasarī tas ātri ataugs un ganīšanu varēs sākt ievērojami ātrāk. Šāds augstražīgs zelmenis saglabājas ne vairāk par diviem gadiem.

Augusta vidū var iesēt ziemājus, vislabāk ziemas rudzus. Sēklu izsējas norma nedrīkst būt mazāka par 250 kg/ha. Ja laika apstākļi kaut cik uzlabosies, rudzi ātri sadīgs, sace-ros, izveidos blīvu zelmeni, un tos varēs noganīt. Pavasarī, dodot papildmēslojumu, tos arī varēs noganīt vai pat iegūt vidēju graudu ražu.

Eksperimentālā veidā var iesēt nelielā platībā sējas kaņepes 50 kg/ha. Tās ļoti strauji aug un veido lielu, sulīgu lapu virsmu. Aitas labprāt ēd kaņepes.

Nav ieteicams augusta beigās, septembrī zelmeņa ieguvei sēt tauriņziežus, jo tie nepārziemos.

Pievienot komentāru