Latvijā, Politika

Būs “jāzaļinās” bez augu aizsardzības līdzekļiem

Autors: Uldis Graudiņš

Šā gada 30.jūnijā spēkā stājās Eiropas Komisijas regulas labojumi, kas paredz būtiskas zaļināšanas prasību izmaiņas no 2018. gada, lai saņemtu zaļināšanas maksājumu. Par jauno kārtību stāsta Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta tiešo maksājumu un nozaru ekonomikas nodaļas vadītāja Indra Ruļuka un šā departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.

Kāpēc bija jāmaina zaļināšanas maksājuma prasības?

Z. Ķikāns: – Pēc pirmā zaļināšanas maksājuma piemērošanas gada bija gūta pieredze un identificētas vajadzības par nepieciešamajām izmaiņām prasību vienkāršošanai. Pirms zaļināšanas maksājuma prasību pārskatīšanas Eiropas Komisija (EK) veica arī sabiedrības aptauju. Tajā noskaidroja, ka jāuzlabo ekoloģiski nozīmīgu platību izveides prasības efektivitāte un ieguldījums vides saglabāšanā. Proti, ir jāierobežo augu aizsardzības līdzekļu lietošana ekoloģiski nozīmīgajās platībās, lai efektīvāk sasniegtu zaļināšanas mērķi.

EK ierosināto zaļināšanas prasību izmaiņu priekšlikumi radīja diskusijas arī ES lauksaimniecības ministru padomē un Eiropas Parlamentā, un, gūstot vairākuma atbalstu, prasību izmaiņas ir apstiprinātas un stājušās spēkā.

I. Ruļuka
: – Viena no būtiskajām izmaiņām attieksies uz ekoloģiski nozīmīgu platību (ENP) izveides prasību. Šī prasība Latvijā skar salīdzinoši nelielu daļu lauksaimnieku – aptuveni 5300 saimnieku. Tie ir saimnieki, kuriem ir 15 un vairāk hektāru aramzemes. Taču šīs saimniecības apsaimnieko lielāko daļu Latvijas aramzemes platību. Pavisam zaļināšanas maksājumu saņem ap 45 000 lauksaimnieku.

Z. Ķ.: – ENP izveides prasības izpildi var nodrošināt dažādos veidos. Katram lauksaimniekam noteikta platība, kas atbilst 5% no aramzemes, ir jāizmanto ENP izveides mērķiem. Viņš var izvēlēties, kā to nodrošināt, piemēram, atvēlot 5% aramzemes papuvēm vai sējot slāpekli piesaistošos kultūraugus, sējot starpkultūras vai zālāju pasēju vai, ja ir koku, krūmu puduri aramzemes platību vidū, dīķīši, – tos deklarēt ekoloģiski nozīmīgu platību izveides prasības izpildei. Saraksts ar iespējamajiem ekoloģiski nozīmīgu platību veidiem ir garš, tajā iekļautas arī laukmalas. Ja izvēlas papuvi, slāpekli piesaistošās kultūras, starpkultūras vai zālāju pasēju, tad no nākamā gada šajās platībās nedrīkstēs lietot augu aizsardzības līdzekļus (AAL). Uzsvēršu – vien tajās platībās, kuras deklarēs ENP izveides prasības izpildei.

Tātad, ja saimnieks audzē, piemēram, lauka pupas un deklarē tās kā ekoloģiski nozīmīgu platību, tad AAL lietot nedrīkstēs. Vissāpīgāk jaunās izmaiņas, visticamāk, izjutīs pākšaugu audzētāji – zirņu un lauka pupu audzētāji, jo var tikt ietekmēta šo kultūraugu raža.

Papuvēm nedrīkstēs lietot AAL līdz 15. jūlijam, slāpekli piesaistošajiem kultūr­augiem – visu veģetācijas laiku, kamēr kultūr­augs atrodas uz lauka. Zālāju pasējām un starpkultūru platībām AAL nevarēs lietot no 1. septembra līdz 31. oktobrim – tas ir laiks, kad starpkultūru augiem un zālāju pasējām ir jābūt uz lauka.

I. R.: – Lauksaimniekam ir jāvērtē – ja viņš redz, ka ekoloģiski nozīmīgajās platībās nekādi nevarēs izaudzēt tirgū realizējamu zirņu un lauka pupu ražu, tad var izmantot citus slāpekli piesaistošos kultūraugus vai ENP platību veidus, lai nodrošinātu prasības izpildi. Saimniekam pašam ir jāizvēlas vispiemērotākais ENP veids.

Z. Ķ.: – Uz ekoloģiski nozīmīgajām platībām no nākamā gada attieksies arī citas izmaiņas. Jau no 2015. gada tika ieviesta tā saucamā mežu atbrīvojuma kārtība. ES ir piecas dalībvalstis, kur meža platību īpatsvars pārsniedz 50% no kopējās sauszemes platības. Šajās piecās dalībvalstīs, tostarp Latvijā, lauksaimniekus var atbrīvot no ENP izveides prasības tajās administratīvajās teritorijās, kur mežu īpatsvars pārsniedz 50% un kur mežu un lauksaimniecības zemju attiecība ir 3 pret 1. Tātad uz vienu lauksaimniecības zemes hektāru ir vismaz trīs meža zemes hektāri. Ja iepriekš nosauktie nosacījumi izpildās, tad konkrētās administratīvās teritorijas var atbrīvot no ekoloģiski nozīmīgo platību izveides prasības. Latvijā šis atbrīvojums ir ieviests kopš 2015. gada.

Šobrīd 101 pagastā lauksaimnieki bija atbrīvoti no ENP izveides prasības. Atbrīvojuma piemērošana ir jāpārskata ik pēc trim gadiem. Patlaban ir trešais gads, kopš atbrīvojumu piemērojam, tāpēc nākamajam gadam tas ir jāpārskata. Ir jāņem vērā jaunākie meža zemju platību un lauksaimniecības zemju platību rādītāji. Jāvērtē, vai kritēriji joprojām izpildās. Secinājām, ka atsevišķos pagastos palielinās lauksaimniecības zemes platības vai samazinās mežu platību īpatsvars. Patlaban no sarakstā iekļautā 101 pagasta mums ir jāizņem 15 pagasti un viens novads, kur lauksaimniecības zemes platības pieauga vai samazinājās meža zemes platības. Šajos 16 pagastos neizpildījās viens no iepriekš nosauktajiem nosacījumiem – vismaz 50% meža īpatsvars vai meža un lauksaimniecības zemes attiecības vismaz trīs pret vienu. Tātad 15 pagastos un vienā novadā lauksaimniekiem, kuru aramzeme ir 15 vai vairāk ha, no nākamā gada ir jābūt gataviem ieviest ENP. Šie pagasti ir: Bērzkalnes, Embūtes, Feimaņu, Gibuļu, Ipiķu, Mazozolu, Meņģeles, Pededzes, Raiskuma, Seces, Straupes, Tīnūžu, Umurgas, Viļķenes, Zeltiņu, kā arī Ādažu novads.

Lauksaimniekiem šajos pagastos 5% ENP ieviešana ir jaunums. Ja šos 5% zemju ekoloģiski nozīmīgajām platībām neatvēlēs, tad var tikt samazināti atbalsta maksājumi.

No 2018. gada atbrīvojums platībām, kurās būtu jānodrošina ENP ieviešana, veido 10% jeb 106 353 ha no attiecināmās aramzemes.

Bērzaunes un Lauderu pagastā darbojošos lauksaimniekus savukārt atbrīvos no ENP izveides prasības izpildes. Viņi saņems zaļināšanas maksājumu, bet prasība par ENP platību izveidi uz viņiem neattieksies.

I. R.: – Vēl jāmin arī citas izmaiņas attiecībā uz ENP. Līdz šim slāpekli piesaistošos kultūraugus vai tauriņziežus uzskatīja par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja tos sēja tīrsējā. Piemēram, āboliņu. No nākamā gada prasības ir mīkstinātas. Slāpekli piesaistošās kultūras var būt sētas arī maisījumā ar citiem kultūraugiem. Piemēram, āboliņš maisījumā ar stiebrzālēm. Bet jāievēro, ka pārsvarā sējumā ir jābūt āboliņam, tad platību uzskatīs par ENP.

Jāatceras, ka ir lauksaimnieki, kuri deklarēja āboliņu tīrsējā, sētu gan ENP izveides prasības izpildei, gan arī saistītajam atbalstam. To aizvien tā varēs darīt. Taču, ja ENP izveides prasības nolūkā deklarēs āboliņu, sētu maisījumā ar stiebrzālēm, tad šādu platību savukārt nevarēs deklarēt un par to nevarēs saņemt saistīto atbalstu.

Savukārt zirņus, lai tos uzskatītu par ENP, varēs sēt gan tīrsējā, gan maisījumā ar graud­augiem, saglabājot zirņu pārsvaru sējumā. Un par attiecīgo platību varēs saņemt arī saistīto atbalstu.

Z. Ķ.
: – Kā ENP platību līdz šim varēja deklarēt arī aramzemes ieskautus koku krūmu pudurus un dīķus. Ar nosacījumu – ja koku krūmu puduris bija līdz 0,3 ha vai dīķis līdz 0,1 ha platībā. Šie ierobežojumi ir noņemti. No 2018. gada arī lielākus koku krūmu pudurus un dīķus uzskatīs par ENP.

Par meliorācijas grāvjiem. Regula paredz iespēju arī tos deklarēt kā ENP. Mēs esam iecerējuši šādu kārtību no nākamā gada ieviest. Ja izdosies sakārtot Lauku reģistru Lauku atbalsta dienestā un iekļaut šo meliorācijas grāvju slāni, tad aramzemei blakus esošos meliorācijas grāvjus varēs deklarēt kā ENP. Būs tā, ka katrs meliorācijas grāvja metrs dos 10 kvadrātmetrus ENP. Līdz šim to nevarējām ieviest tāpēc, ka bija noteikts grāvja platuma ierobežojums līdz sešiem metriem. Bet Latvijā lielākā daļa grāvju ir platāki nekā seši metri. No nākamā gada Regulā veiktie labojumi sešu metru ierobežojumu atceļ.

I. R.
: – Vēl svarīga ir arī ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasība. Zaļināšana paredz trīs prasības: 1) kultūraugu dažādošanas prasību, kas attiecas uz lauksaimniekiem, kuru aramzemes platība ir 10 ha vai vairāk; 2) ilggadīgo zālāju saglabāšanu un ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju saglabāšanu; 3) ekoloģiski nozīmīgo platību izveidi.

Attiecībā uz ilggadīgo zālāju saglabāšanu paredzēts, ka valsts līmenī ilggadīgo zālāju platības nesamazinās par vairāk kā 5% salīdzinājumā ar references platību. Ik gadu jāvērtē, vai ir notikušas platības izmaiņas un samazināšanās. Ja samazinājums attiecībā pret references platību būtu lielāks nekā 5%, tad valstī iestātos pienākums lauksaimniekiem pārvērst daļu savas zemes par ilggadīgiem zālājiem, ja tie iepriekšējo divu gadu laikā būtu ilggadīgos zālājus pārveidojuši par cita lietojuma zemi. Nesen Lauku atbalsta dienests Latvijas Vēstnesī publicēja ziņu, kur norāda, ka ilggadīgo zālāju platības šogad nav samazinājušās un ir pat nedaudz palielinājušās. Tātad līdz nākamā gada augustam lauksaimniekiem nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz ilggadīgo zālāju platību izmantošanu.

Informācijai:
Zaļināšanas “aploksne” 2017.gadam ir 69 129 000 eiro. Provizoriskā likme būs aptuveni 40 EUR/ha.
(LAD)


Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Mans_V1_reklamam

Pievienot komentāru