Cūkkopība, Gaļa un zivis

Zaudēta modrība maksā bargi

“Ļoti skumji, jo neesam mācījušies no kļūdām. Nedrīkst atslābt, bet mēs bijām zaudējuši modrību,” tā pēc ziņas par Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu piemājas fermā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta “Kukuļos” atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece. Cūku sērga Latvijā plosās jau ceturto gadu un galvenās slimības izplatītājas – mežacūkas – strauji iet mazumā, taču nekur nav pazudis tā dēvētais cilvēciskais faktors jeb vienkārša neuzmanība, kuras dēļ saimnieks momentā var zaudēt visu ganāmpulku. “Galvenā mācība, ka mēris tepat vien ir. Latvijā palicis vien neliels apgabals Kurzemes pusē, kur mēris mežacūku vidū nav plosījies, tādēļ jādomā par katru soli, kas ir jādara biodrošības labad, kāpjot pār kūts slieksni,” saka Lejniece.

Saimniecībā par notikušo patlaban runāt nevēlas, tomēr zināms, ka tiek likvidētas 36 cūku mātes, pārējie 129 “nāvinieku sarakstā” ir nobarojamie dzīvnieki, sivēni un kuiļi. Kas attiecas uz kompensācijām, tad tās varētu tikt izmaksātas, taču tikai pēc tam, ka skrupulozi tiks meklēti un atrasti saslimšanas cēloņi. Lai gan visi rukši bijuši pārraudzībā, naudu saimnieki var arī nesaņemt, ja atklāsies biodrošības pārkāpumi. Līdzīgi kā tas gadījās kādai saimniecībai, kur sērga uzliesmoja pērnvasar, taču pāris pārkāpumu dēļ kompensācijas saimniekiem gāja secen.

Patlaban “Kukuļos” strādā Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, kuri likvidē dzīvniekus un veic fermas dezinfekciju. Sākta epidemioloģiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuvusi novietnē. Tā kā “Kukuļu” saimniecība nodarbojas ar sivēnu audzēšanu un pārdošanu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudīs ar to saistītās saimniecības. Savukārt ap “Kukuļiem” noteikta karantīnas zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā. Tas nozīmē, ka visās šajā teritorijā esošajās sētās ieradīsies inspektori, kuri pastiprināti kontrolēs cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Iepriekšējais saslimšanas gadījums ar ĀCM mājas cūkām tika konstatēts pagājušā gada oktobrī. ĀCM turpina izplatīties arī mežacūku populācijā. Šogad Āfrikas cūku mēris konstatēts 523 mežacūkām. Mēris turpina izplatīties arī kaimiņos. Šogad Polijā konstatēti jau 13 saslimšanas gadījumi mājas cūkām, Lietuvā – pieci, bet Rumānijā – četri gadījumi.

 

Ko nozīmē biodrošība

– Jānovērš tiešs un netiešs cūku kontakts ar savvaļas un klaiņojošiem dzīvniekiem.

– Nedrīkst pieļaut savvaļas putnu iekļūšanu cūku novietnēs un barības uzglabāšanas vietās; pastāvīgi jāapkaro grauzēji.

– Nedrīkst lietot tādus pakaišus, kam varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki.

– Cūkām nedrīkst izbarot zaļbarību (arī pagalmos pļauto zāli!), termiski neapstrādātus kartupeļus u. c.

– Kopjot dzīvniekus, jāizmanto tikai šim darbam paredzēts apģērbs un apavi, kuri netiek valkāti ārpus novietnes.

– Pie ieejas novietnē jānodrošina apavu dezinfekcija, kā arī novietnē jāveic regulāri tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi. Tāpat rūpīgi jādezinficē fermas teritorijā iebraucošie transportlīdzekļi.

– Ja cūkas izskatās neveselas, nekavējoties jāizsauc veterinārārsts!

– Vasaras mēnešos risks ienest vīrusu mājas cūku saimniecībās ir ievērojami lielāks – mežacūku barus ir kuplinājuši pavasarī dzimušie sivēni, tādējādi uzturot mežacūku populāciju un vīrusa klātbūtni dabā, savukārt pagalmos un pļavās, kurās mežacūkas mēdz ieklīst, zeļ zāle, ko neapzinīgāks cūku turētājs kāro izbarot cūkām.

Pievienot komentāru