Meži, Mežsaimniecība

Zelta čiekuri nobirst Cēsīs

Piektdien, 1. decembrī, Vidzemes koncertzālē “Cēsis” notika meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” pasniegšanas ceremonija. Mežsaimnieki un kokrūpnieki to saņēma četrās nominācijās: “Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par sabiedrības izglītošanu” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Ar zelta sēkliņu pie sirds

Par darba mūža ieguldījumu nozarē “Zelta čiekuru” un zelta nozīmīti priedes sēkliņas formā saņēma kokrūpnieks Juris Emsiņš, mežzinātnieks Jānis Smilga, mežsaimnieks Arnis Vairis Balodis, mežsaimnieks Dainis Blūmentāls un informācijas sistēmu speciālists Jānis Uzulis.

Dr. silv. Jānis Smilga, strādājot Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”, nodarbojies ar apšu izpēti un produktīvāko klonu atlasi. Viņa nozīmīgākais veikums – Amerikas un Latvijas apšu krustojumi, iegūstot ātraudzīgus hibrīdus, no kuriem zinātnieki atlasījuši produktīvākos klonus. Šie kloni tiek rūpnieciski pavairoti LVMI “Silava” audu kultūru laboratorijā un izmantoti ātr­audzīgo apšu plantāciju stādīšanā gan Latvijā, gan Lietuvā.

Arnis Vairis Balodis savu mūžu veltījis Latvijas mežiem, atjaunojot un kopjot mežaudzes, projektējot ceļus un meliorācijas sistēmas. Viņa paveiktais kalpos arī nākamajām paaudzēm. Mežsaimnieks vienmēr pamana mežā vietas, kur jāpieliek roka, – aizdambēts grāvis, nepieciešamība kopt jaunaudzi u. c.

Dainis Blūmentāls visu darba mūžu bijis uzticīgs izvēlētajai profesijai. Līderis ar izcilām vadītāja prasmēm. Daudzus gadus vadījis lielākus un mazākus kolektīvus, iemantodams kolēģu atzinību un cieņu. Dainis ir arī prasmīgs pavārs, viņa uz ugunskura vārītās zupas joprojām ir mežinieku kopā sanākšanas brīžu neatņemama sastāvdaļa.

Jānis Uzulis devis ieguldījumu meža inventarizācijas datu digitalizācijā un mežaudžu datubāzes izveidošanā. Strādājis zinātnes un ražošanas apvienības “Silava” skaitļošanas centrā. Pēc nozares reorganizācijas 2000. gadā turpinājis strādāt pie informācijas sistēmas “Mersis” no tās pirmās versijas līdz pat šai dienai.

Jānis Emsiņš ir autors izgudrojumiem, kas saistīti ar liekti līmēto detaļu izmantošanu mēbeļu ražošanā. Izdevis meža nozarei nozīmīgu grāmatu “Koks Latvijas valsts un tautas dzīvē”. Joprojām nodarbojas ar zinātniskās pētniecības darbu un savas zināšanas kā pedagogs nodod jaunajai paaudzei.

Par inovatīvu uzņēmējdarbību

Galveno balvu – lielo “Zelta čiekuru” – saņēma SIA “Rīgas Krēslu fabrika”, kas ir viena no vadošajām sēdmēbeļu ražotājām Latvijā. Uzņēmums ražo un pats pārdod krēslus, taburetes, dīvānus, klubkrēslus, krēslus auditorijām, bērniem. Izstrādājumi ir tehniski uzticami, ar atturīgu dizainu, kas labi iederas ikvienā darba vidē. Nodarbojas arī ar liekti līmētā saplākšņa krēslu ražošanu. Pateicoties modernām iekārtām, uzņēmumā var veikt pilnu apstrādes ciklu augstā kvalitātē.

Mazo zelta čiekuriņu saņēma LVM kokaudzētava “Mazsili”. Tajā šoruden ar pilnu jaudu sāka strādāt iekārtas, kas apstrādā stādus ar līmes un smilšu maisījumu, kas aizsargā jauno kociņu pret priežu smecernieku. Nākamgad šādus stādus varēs iegādāties arī Latvijas meža īpašnieki. Apstrādes līnijas jauda ir deviņi miljoni stādu gadā. Tas dod iespēju ar videi draudzīgi aizsargātiem stādiem apstādīt 3600 ha jaunaudžu.

Mazo zelta čiekuriņu saņēma arī SIA “Amber Wood” – cēlkoku grīdu rūpnīca, kuras galvenais produkts ir masīvkoka – ozola un oša – grīdas dēļi, parkets un grīdlīstes. “Amber Wood” divslāņu grīdas dēlim ir cietkoksnes virs­kārta un bērza saplākšņa apakškārta. Augstais bērza saplākšņa un cēlkoka virs­kārtas blīvums nodrošina efektīvu siltumvadību un izturību.

Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā

Galveno balvu saņēma LVM skolu izglītības pro­grammas “Izzini mežu” īstenotāji: Līga Abizāre, Anda Sproģe, Kaspars Riže un Tomass Kotovičs. Šie cilvēki vienlaikus strādā ar dažāda vecuma auditorijām. Visiem pazīstamais Cūkmens – pirmsskolas vecuma bērniem, Mammasdabas meistarklase domāta pamatskolēniem, LVM ekspedīcijas – sestklasniekiem, bet vidusskolēniem – Bioekonomikas skola. Iesaistoties Valsts izglītības satura centra darbā, komanda izstrādājusi īpašu mācību literatūru.

Mazo zelta čiekuru saņēma Kaspars Riže – bijušais Aizupes Meža tehnikuma pasniedzējs, kas par mežsaimniecības pamatiem prot stāstīt ļoti saistoši. Viņš arī izveidojis izglītojošu eksursiju maršrutu pa Skaistkalnes mežiem, kur iespējams iepazīties gan ar saimniecisko darbību, gan meža ceļu būvi, gan dabas aizsardzību. Šīs ekskursijas kļuvušas par izglītojošu pārgājienu “LVM Meža ekspedīcija”.

Mazais zelta čiekuriņš arī zviedrietei Marijai Gustavsonei, kuras sadarbība ar meža nozari Latvijā sākusies jau pirms 20 gadiem. Kopš 2016. gada Marija Gustavsone organizē un vada profesionāla rakstura ekskursijas zviedru meža īpašniekiem, kuri vēlas iepazīties ar Latvijas mežsaimniecības pieredzi. Ir goda biedre Zviedrijas Sieviešu meža īpašnieku asociācijā, no Zviedrijas Nacionālās meža asociācijas saņēmusi balvu “Sudraba zars”.

Par ilgtspējīgu saimniekošanu

Galveno balvu – “Zelta čiekuru” un krūmzāģi – saņēma Māris Bērziņš no Brocēnu novada. Viņš apsaimnieko 46 ha meža. Pēdējos desmit gadus veltījis cītīgai jaunaudžu kopšanai un noturīgu mežaudžu veidošanai. Realizējis ES atbalsta projektus jaun­audžu kopšanai un instrumentu iegādei. Lielu uzmanību pievērš tam, lai funkcionētu meliorācijas sistēmas. Veido mistraudzes, jo tās noturīgākas mainīgajā klimatā un tās mazāk posta meža zvēri.

Mazo zelta čiekuru saņēma Kārlis Martinsons no Limbažu pagasta, kurš apsaimnieko 10 ha meža. Domājot par sabiedrības ērtībām, izveidojis pastaigu taku, ko izmanto apkaimē dzīvojošās ģimenes.

Mazo čiekuriņu saņēma arī Guntis Vībāns no Jēkabpils novada, kurš apsaimnieko 49 ha meža, ko mantojis no vecākiem. Lauksaimniecībā neizmantojamo zemi Guntis apstāda ar bērziem, eglēm, arī priedēm un ozoliem. Lai citiem mežā gājējiem un braucējiem būtu patīkami, uztur un appļauj gan atpūtas vietas mežā, gan meža ceļu malas.


Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

3 Komentāri

  1. Fotogrāfijā oligarhu sarunās iesaistītie. Nav brīnums, ka cilvēki aizbrauc, ka tie, kas paliek, negrib maksāt nodokļus, jo neredz tam jēgu – valsts var apsolīt vienu, bet tad jebkurā brīdī ne tikai nesodīti nepildīt solījumu, bet pat izmainīt spēles noteikumus. Ja gribi dzīvot, nevis eksistēt no valsts atmestajiem grašiem, neskatoties uz nodokļu regulāru iekasēšanu pilnā apmērā, nāc un nopelni priekš sevis jau pirms ziemas atnākšanas ar jauno statistiskajā prognozēšanā balstīto stratēģiju: Saite: https://goo.gl/bwjgTL

  2. Apsveicu Jāni Smilgu ar pelnīto mūža darba novērtējumu. Veiksmi turpmāk!

    Patīkami ir arī vērot, ka mazliet ir mainījusies arī apbalvotāju attieksme attiecībā pret apbalvotajiem, sarakstos tiek iekļauti arī kāds no īstajiem darba rūķiem, nevis notiek tikai lielo priekšnieku pašapdāvināšanās, tā, kā tas ir bijis dažās iepriekšējās reizēs.

Pievienot komentāru