Laukos
Dārzeņi un augļi

Zeltoga smiltsērkšķis. Kā radio dzirdēta ideja “Malderos” pārvērtās biznesā 0

Foto: Valdis Semjonovs

Daugmalē, kur Daugavā ietek Raģupīte, gleznainā vietā atrodas mājas “Malderi” un smiltsērkšķu ražotne ar tādu pašu nosaukumu. Jau pa gabalu var redzēt, kā smiltsērkšķu laukā cauri lapām spīd zeltaini oranžo ogu ķekari. Te saimnieko mājražotāji DAIRA un INĀRS MALDERI, kuri no šīm ogām spiež sulu, gatavo želejas, eļļu, sīrupu un dažādas ziedes.

Biznesa ideja – no radioraidījuma

Uzņēmējdarbības ideja pieder Ināram. Pirms gadiem piecpadsmit automašīnā pie stūres būdams, esot klausījies radioraidījumu par smiltsērkšķiem. Mājās pārbraucis, uzreiz teicis: “Man te būs smiltsērkšķu dārzs!” Iegādāti stādi, izsaukti palīgā bērni, un divās talkās dārzā iestādīti ap tūkstoš šīs zeltogas krūmu.

Paiet vairāki gadi, kamēr smiltsērkšķi ieaug. Daira skaidro: “Varbūt kāda odziņa parādīsies agrāk, bet īsti ražot tie sāk tikai ceturtajā piektajā gadā. Toties, kad sāk, tad ražo katru gadu.”

Kad Malderi novāca savu pirmo smilts­ērkšķu ražu, bija skaidrs – no ogām jāspiež sula, jo tajā visvairāk vitamīnu. Bet sula ir skāba un bērni to nelabprāt dzer. Tāpēc – cukuru klāt, un gatavs sīrups! Vai nevar ar medu? Var, bet tad jāizlieto uzreiz. Tagad Daira teic: “Esam radījuši sev darbu. Sataisām produkciju tik, cik tepat var pārdot. Braucam uz vietējiem gadatirgiem, vienmēr piedalāmies lauksaimniecības izstādēs Rāma­vā, starptautiskajās tūrisma izstādēs–gadatirgos Balttour un pasākumā Lauki ienāk pilsētā. Cik varam, tik darām. Galvenais ir kvalitāte. Kredītus neesam ņēmuši, ar visu tiekam galā paši.”

Kaprīzs vai pieticīgs?

Bet kāds smiltsērkšķis ir kā kultūraugs – kaprīzs vai pieticīgs? “Nevar teikt, ka kaprīzs, bet arī pieticīgs ne,” raksturo Daira. “Tāpat pavasarī jāpamēslo, jālaista, rindstarpas visu laiku jāpļauj. Prasa uzmanību un mīlestību kā jebkura dzīva radība. Mans vīrs katru dienu ar smiltsērkšķiem iet parunāties. Mums te zemīte paliesa kā jūrmalas smiltis, tikai pelēkas, tāpēc bieži jālaista. Šogad bija liels sausums, tomēr odziņu pietiek.”

Aplūkodami dārzu, ievērojam, ka ne visiem krūmiem ir ogu ķekari. Daira skaidro: “Smiltsērkšķis ir divmāju augs, tātad vajadzīgi divi stādi – sievišķais un vīrišķais. Vīrišķā stāda vienīgā funkcija ir apputeksnēšana, un pavasarī tā nenotiek ar bišu, bet gan ar vēja starpniecību, jo smiltsērkšķis ir vējapputes augs. Ja nebūs vīrišķā auga, mamma neražos. Uz 7–10 sievišķajiem vajadzīgs tikai viens vīrišķais augs, tad jau pietiek.” Smiltsērkšķu ziedi ir pavisam sīciņi, tādi kā lapiņas – zaļā krāsā, un tos gandrīz nemaz nevar ieraudzīt. Tas – par sievišķo smiltsērkšķi. Kā atšķirt sievišķo augu no vīrišķā? Izrādās, papum ziedpumpuri ir palieli, ar brūnām zvīņām, tādi kā čiekuriņi jeb vīnogu ķekariņi, pavasarī lielāki, rudenī – mazāki.

Malderu dārzā aug trīs sievišķās šķirnes: ‘Mary’, ‘Botaņičeskaja Ļubiteļskaja’ jeb Botļubs, kā viņi paši smejas, un ‘Prozračnaja’, un viena vīrišķā – ‘Lord’. Visām sievišķajām šķirnēm ogas ir dzelteni oranžā krāsā, vienīgi ‘Mary’ ir ar tādu sarkanu dibentiņu. Skaisti izskatās! Smiltsērkšķis ar saviem zelt­ogu ķekariem iederēsies jebkurā dārzā arī kā košumkrūms. Īsta zeltoga: smiltsērkšķī ir daudz ļoti vērtīgu uzturvielu, un to var izmantot ne vien uzturā, bet arī farmakoloģijā un kosmetoloģijā.

Ražas laiks

Sāk novākt augusta vidū un turpina septembrī. Ir divi paņēmieni. Pirmais – vāc vienkārši ar rokām, nolasot ogas no mazākiem krūmiņiem. Lielākajiem krūmiem izmanto griešanas metodi – zarus nogriež ar visām ogām, sasaldē un pēc tam ogas nokrata. Otrais paņēmiens ir labāks, jo ogas viegli atdalās, tās nevar saspiest un sabojāt, kā tas dažkārt gadās, lasot ar rokām. Ja krūmus griež, zari nākamajā gadā ataugs. “Tiesa, visu nevar novākt, kaut kas paliek arī putniņiem. Strazdiem īpaši garšo!” Daira piebilst.

Tad jau Malderiem ir varen liela saldētava? Jā, konteiners. Jebkurā gadījumā saldēšana ir labākā šo ogu saglabāšanas metode. Vislabāk sasaldēt vai nu zarus ar visām ogām, vai arī ogas. Protams, var saldēt arī izspiestu sulu, bet ļoti mazās porcijās, jo, kā zināms, pēc atlaidināšanas neko vairs nevajag otrreiz saldēt.

Biznesam un veselībai

Daira stāsta, ka smiltsērkšķa dzimtene, visticamāk, esot tālais Altajs. Šie augi sastopami arī Ķīnā, Mongolijā, Tibetā, Alpos, tātad – Eirāzijas mērenajā joslā. Daudzu gadu laikā smiltsērkšķis no savvaļas auga kļuvis par kultūraugu, un pie mums tas bijis pazīstams jau pirmās neatkarīgās Latvijas laikā.

Ko Dairai pašai nozīmē šī zeltoga? “Biznesu un veselību. Kopš abi ar vīru uzturā lietojam smiltsērkšķus, veselība uzlabojusies, un pie ārsta nav bijusi nepieciešamība iet,” teic Daira. Tagad Malderu ražotnē no ogām spiež sulu, gatavo sīrupu un eļļu (no kauliņiem), kā arī dažādas želejas – pievienojot cukuru un pektīnu, kopā ar zemenēm, mellenēm, dzērvenēm, bumbieriem, ķirbi un plūškoka ogām. Iecerēts arī jauns želejas veids – ar pīlādžiem. Jautāju, vai nav domāts arī, piemēram, par smiltsērkšķu želeju ar pašlaik tik populāro ingveru vai čili. Daira atteic, ka viņu logo un tātad arī princips ir – “audzēts un ražots Latvijā”. Viņa no smiltsērkšķiem gatavo arī krēmu sejai un dažādas ārstnieciskas ziedes. Smiltsērkšķu krēms baro un mīkstina ādu, īpaši ziemā. Tas ieteicams sprēgājošiem pirkstu galiem un bieziem papēžiem. Savukārt ziedes palīdzēs cīņā pret aukstumpumpām, kā arī brūču, nobrāzumu un iesnu gadījumā. To sastāvā ir smiltsērkšķu eļļa, vasks, attīrīts jeb karsēts sviests (gī sviests), kliņģerīšu vai kadiķu eļļa, vai propoliss. Iecerēs ir arī ziede ar lavandu un dzintara putekļiem.

Kas smiltsērkšķos visvērtīgākais

• Vitamīni, minerālvielas, mikroelementi, dzelzs, mangāns un varš. To sula satur B grupas, PP, K un F vitamīnu. Sulu kopā ar eļļu ieteicams lietot pēc ilgstoša darba ar datoru. K vitamīns veicina asins recēšanu, bet karotinoīdi – ievainojumu sadzīšanu.

• Smiltsērkšķu sula attīra organismu, mazina ēstgribu, to var lietot diētas laikā. Sīrupu, ko gatavo no sulas, var atšķaidīt ar ūdeni (attiecībā 1:10). Tā iegūst garšīgu dzērienu. Sīrupu var lietot arī ar pienu (1:5), un tad iegūsiet savdabīgu jogurta dzērienu. Tāds patiks bērniem, to var ēst kopā ar jebkura veida pārslām.

• Sulu var lietot kā dabīgo krāsvielu, dekorējot kūkas vai arī, piemēram, piparkūku glazūrai.

• Var izmantot arī smiltsērkšķu lapas – no tām iznākot garda zāļu tēja, garša mazliet līdzīga asinszāles tējai, mazliet skābena.

Galerijas nosaukums

Smiltsērkšķu želeja

Litram smiltsērkšķu sulas pievieno 500 g cukura. Ja vēlas, var pievienot vēl citas ogas (mellenes, zemenes, dzērvenes, lai būtu ap 20% – tātad 200 g).

Vāra aptuveni 10 minūtes, līdz izveidojas želeja.

LA.lv