Dārzeņi un augļi, Veikalā un tirgū

LA pārbauda, vai zemenēs Rīgas tirgū nav pesticīdu

Pārbaudot Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” laboratorijā Rīgas nakts tirgū iegādātas zemenes, pesticīdu atliekvielas, kas pārsniegtu pieļaujamās normas, nav konstatētas ne Latvijas, ne Polijas, ne Grieķijas ogās. Tas ir neraugoties uz slapjo laiku, kas veicina puvi un kaitēkļu izplatību.

Pesticīdu atliekvielas – tuvu nullei

Pirmās zemenes tirgū šogad bija jāgaida ilgi. Saules trūkums un aukstums kavēja ogu ienākšanos. Pirms Jāņiem nakts tirgū plašā klāstā bija pieejamas Polijas zemenes, pēdējās Grieķijas ogas un Latvijas sārtvaidzes. Par Latvijā audzētām zemenēm prasīja 4 eiro kilogramā, par citās zemēs audzētām uz pusi mazāk. Rinda veidojas galvenokārt pie lētākajām ogām. Garšīgākas, neraugoties uz sliktajiem laika apstākļiem, tomēr ir Latvijas ogas. Lai gan grieķu ogu pārdevēja savējās slavēja, tām garša bija visai ūdeņaina, tāpat arī Polijas ogas atpalika garšas intensitātē.
Pēc nejaušības principa iegādājamies zemenes no pieciem audzētājiem – no diviem Latvijas audzētājiem (Mālpils un Bauskas), no diviem Polijas, bet viena – Grieķijas. Mērķis – pārliecināties, cik drošas ir ogas, kuras piedāvā audzētāji. Vai tās nesatur pesticīdu atliekvielas?

Ogas nogādājam Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” laboratorijā Rīgā. Izrādās, Eiropā pieļaujamās pesticīdu atliekvielu normas ir ievērojami augstākas, nekā konstatēts Latvijā iegādātajos zemeņu paraugos. Tas nozīmē, ka gan vietējās, gan importētās zemenes varam ēst droši – tās nesatur augu aizsardzības līdzekļu atliekvielas. Tā, piemēram, visos paraugos sešu pārbaudīto pesticīdu aktīvo vielu atliekas konstatētas mazāk nekā 0,01 miligrams (mg) uz kilogramu (kg). Tikai vienā Latvijā audzētu zemeņu paraugā ciprodinils konstatēts vairāk – 0,018 mg/kg. Kamēr pieļaujamā maksimālā norma šim pesticīdam ir 5 mg/kg. Maksimāli pieļaujamie pesticīdu atlieku līmeņi augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā noteikti ar īpašu Eiropas Savienības regulu.

Analīzēs meklējām piecu Latvijā izplatītāko zemeņu aizsardzībai izmantoto fungicīdu un insekticīdu darbīgo vielu atliekas. Fungicīdus izmanto zemeņu aizsardzībai pret slimībām, insekticīdus – pret kaitēkļiem.

Lietus dēļ cieš ogu izskats

Faktu, ka Latvijas ogās izmantoto pesticīdu atliekvielas faktiski nav konstatētas, Pūres dārzkopības pētījumu centra pētniece Valda Laugale skaidro ar diviem faktoriem: viens – audzētāji ievēro noteiktos nogaidīšanas laikus pēc augu aizsardzības līdzekļu lietošanas, kas nodrošina atliekvielu sadalīšanos. Otrs – Latvijas audzētāji taupības dēļ maz izmanto augu aizsardzības līdzekļus. Turklāt daļa audzētāju ir integrētās audzēšanas piekritēji, tas nozīmē, ka viņi vispirms izmanto alternatīvas metodes, pirms ķeras pie ķīmisko līdzekļu izmantošanas. “Piemēram, Pūrē daļā lauku augu aizsardzības līdzekļi netiek izmantoti vispār – tas nepieciešams pētniecībai, lai noskaidrotu šķirņu izturību pret slimībām. Taču ražošanas laukos tiek izmantoti minimāli ķīmiskie preparāti taupības dēļ. Tā kā zemenes nav galvenais ienākumu avots, mums ir mazi ieguldījumi un līdz ar to arī mazi ienākumi.”

Talsu novadā 5,5 ha platībā zemenes audzē SIA “Lubeco”, kas ogas realizē ar zīmolu “Latvijas zemenes”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Zane Silgale atzīst, ka lietus dēļ ogas sprēgā, plīst, plaisā – kvalitāte pēc katra lietus samazinās. “Centīsimies pēc iespējas visas ogas noplūkt. Ogu cena tirgū rāda, ka šogad ir ogu trūkums. Cena nav tik zema, kā citus gadus, jo audzētāji nevar nodrošināt visu pieprasījumu. Un pie tā nav vainojams vēsums. Tas ir pat labi,” saka Zane, “jo ogas ienākas pakāpeniski, nevis visas uzreiz.” Vislielākos ražas zudumus radīja šā pavasara salnas, kas sabojāja visu, ko varēja.

UZZIŅA

Zemenes: 455 hektāros

2016. gadā atbalsta maksājumiem tika pieteiktas 455 ha ar zemenēm, liecina Lauku atbalsta dienesta dati.

Vislielākie zemeņu stādījumi ir Pūrē un Mālpilī, kā arī Inčukalnā, Bērzē, Ārlavā, Laucienā, Krimuldā, Codē un Slampē.

Latvijas Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) pērn pesticīdu lietošanu pārbaudīja 39 zemeņu laukos.

Zemkopības ministrija šogad pesticīdu kontrolei augu un dzīvnieku valsts izcelsmes produktos atvēlējusi 5184 eiro.

Pesticīdi tiek kontrolēti kartupeļu un ziedputekšņu paraugos, kā arī burkānos, zirņos, miežos, auzās, kviešos, ziedkāpostos un bišu maizē.

Nosakāmās atliekvielas – vairāk nekā pusotrs simts.

20170724205041_4826

3 Komentāri

Pievienot komentāru