Augu aizsardzība, Dārzeņi un augļi

Zemeņu slimību TOP 5 mazdārziņos

Jautājums. Kādas ir postošākās zemeņu slimības mazdārziņos? Daina Salaspils novadā

Dārzkopības institūta vadošā pētniece Inga Moročko-Bičevska skaidro, ka mazdārziņos zemenes bojā vienas un tās pašas slimības, kas lielražošanā, jo infekcijas vienmēr izplatās no lielajiem stādījumiem uz piemājas dārziem un otrādi.

Sakņu puve

Viena no izplatītākajām zemeņu slimībām ir sakņu puve. Slimību ierosinātāji ir vairāki patogēni: Phytophthora, Verticillium, Pythium un citi. Inficētajām zemenēm atmirst saknes, pēc virszemes daļām var redzēt, ka augs nīkuļo, – tam iet bojā ārējās lapas, cers ir mazāka auguma, lapām var mainīties krāsa. Pret sakņu slimībām nav iespējams cīnīties ar ķīmiju. Augsnes dezinfekciju Latvijā neveic, arī citās Eiropas valstīs jau vairākus gadus aizliegts izmantot ļoti toksisko metilbromīdu. Lai ierobežotu sakņu puves izplatību, jāizmanto vesels stādmateriāls un jāievēro augu seka.

Verticilārā vīte. Foto - Māra Bērziņa, Inese Liepiņa
Verticilārā vīte. Foto – Māra Bērziņa, Inese Liepiņa

Verticilārā vīte

Otra izplatītākā zemeņu slimība ir verticilārā vīte. Inficētajiem ceriem vīst un brūnē ārējās lapas, bet ziedneši ar ogām noliecas. Slimības ierosinātāji spēj saglabāties augsnē septiņus gadus un pat ilgāk.

– Stādot piemājas dārzā saldētos jeb frigo importa stādus, pastāv risks ievazāt slimības. Ja stādāmais materiāls bijis inficēts, ar katru nākamo paaudzi slimības tiek nodotas tālāk inficētajā augsnē, – skaidro zinātņu doktore. – Diemžēl Latvijā nav atsevišķas sertificētas stādaudzētavas. Pie mums stādus ņem no laukiem, kurus izmanto ogu ražošanai.

Lapu plankumainība

Latvijā jau sen zemeņu stādījumos samērā plaši izplatīta ir lapu plankumainība. Izpētīts, ka, novācot vecās lapas, augi atjaunojas, tādējādi slimības nopietnus bojājumus tiem neizraisa.

Foto - Valda Laugale
Foto – Valda Laugale

Īstā miltrasa

Atsevišķos gados ļoti postoša mēdz būt īstā miltrasa. Slimība bojā lapas, tajā skaitā ogas kļūst neēdamas, jo pārklājas ar baltu pūku. Profilaktiskie pasākumi ir laba gaisa apmaiņa stādījumā, ko var panākt, stādot augus ar lielākām atstarpēm. Tas veicina arī gaismas piekļūšanu ceriem.

Foto - Valda Laugale
Foto – Valda Laugale

Pelēkā puve

Gan lielražošanā, gan mazdārziņos, sevišķi šajā vēsajā, mitrajā vasarā, galvenā problēma bija pelēkā puve. Piemērotākā temperatūra tās attīstībai ir +15…+23 °C, kā arī mitrums. Profilaktiskie pasākumi – zemeņu stādījumi jāveido nesabiezināti un jāuztur tīri no nezālēm, lai veicinātu gaisa maiņu, augu ātrāku nožūšanu pēc lietus un rasas.

Pievienot komentāru