Bizness, Īpašums

Valsts radītā jucekļa ķīlnieki. Zemniece par dabas liegumu uzzina tikai pēc 800 eiro soda saņemšanas

Jelgavas novada Jaun­svirlaukas pagasta zemnieku saimniecības īpašniece Laima Klidziņa pret pašas gribu kļuvusi par ķīlnieci viņai piederošās zemes pretrunīgi reģistrētajam dabas liegumam.

2014. gada rudenī Liel­upes piekrastē z/s “Klidziņa” īpašniece Laima Klidziņa nopirkusi vairākus neapstrādātus, ar krūmiem aizaugušus zemes gabalus aptuveni 50 hektāru kopplatībā. Zemi pēc tam attīrījusi no krūmiem un uzarusi, lai jau nākamā gada pavasarī to varētu apsēt.

Pēc pusgada, 2015. gada aprīlī, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzlika viņai 800 eiro sodu par dabai nodarīto kaitējumu. Izrādās, viens no zemnieces iegādātajiem un uzartajiem zemes gabaliem 21,29 ha platībā kopš 2004. gada pievienots dabas liegumam “Lielupes palienes pļavas”, vēl pēc gada tas pasludināts par Eiropas īpaši aizsargājamās dabas “Natura 2000” teritoriju retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu un to dzīves vietu (biotopu) aizsardzībai. Kā vēlāk noskaidroja L. Klidziņa, 2004. gadā šis īpašums par dabas lieguma teritoriju kļuvis akcijas “Iesaki teritoriju!” ietvaros. Tolaik īpašnieku maiņas dēļ tā bijusi neapstrādāta aramzeme. Bet pieteikta kā potenciāli nozīmīga putnu ligzdošanai.

Kam lai tic?

“Par šo sodu biju pārsteigta, tāpēc ka par šo liegumu man nekas nebija zināms,” stāsta lauksaimniece, “pirms nolēmu iegādāties šo zemi, biju izpētījusi gan ierakstus zemesgrāmatā, gan Valsts zemes dienesta (VZD) uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā. Izņemot Lielupes aizsargjoslu un ceļa servitūtu, nekādu citu saimnieciskās darbības ierobežojumu tajos nebija. Ja būtu, es to nebūtu pirkusi, tāpēc ka zemi izmantoju graudkopībā. Pēc stāvokļa 2014. gada beigās kadastrā un arī zemes robežu plānā šis īpašums 19,26 ha platībā bija reģistrēts kā meliorēta lauksaimniecībā izmantojama zeme, tostarp 17,97 hektāri kā aramzeme. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, tā ir bioloģiski vērtīgu zālāju pļava. Savukārt Lauku atbalsta dienestā man paskaidroja, ka šajā zemes gabalā nav biotopu un ka to varēšu apstrādāt. Kam lai tic, ja vēlāk atklājas, ka šajā zemē neko nevaru darīt?”

Pēc uzliktā soda pārsūdzēšanas DAP to gan samazināja uz pusi, aizrādot zemniecei, ka likumu nezināšana nevienu neatbrīvojot no atbildības. Lēmumā par zemnieces sodīšanu gan atzīts, ka uzartajā laukā biotopu, tāpat vērtīgu zālāju nemaz neesot. Tomēr lauks esot potenciāli vērtīgs putnu ligzdošanai.

Ne Laimai Klidziņai, ne citiem īpašniekiem, kuri vērsušies “LA” redakcijā un kuri ar zemes vai mežu pirkumiem iekrituši līdzīgā veidā, tik un tā joprojām nav skaidrs, kā valsts veido dabas aizsargājamās teritorijās un uz ko katrreiz bal­stīti aizliegumi izmantot zemi saimniecībā.

Ar un bez baltā stārķa

Laima Klidziņa atzīst, ka nekā nav saprotams, kāpēc dabas liegumam šī pēc skaita ceturtā pievienotā teritorija izveidota pa viņas īpašuma robežām. “Visos blakus esošajos Lielupes piekrastes zemes gabalos var gan art, gan sēt, un šī teritorija applūst tikai lielo plūdu laikā. Tad jau par palienes pļavām būtu jāpārveido visas Lielupei blakus esošās zemes,” saka viņa.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode teic, ka aizsargājamās dabas teritorijas veidojot, balstoties uz zinātniski pamatotiem secinājumiem par tajās esošajām un saglabājamām dabas vērtībām. Bet robežas – pēc dabā skaidri manāmām robežām. Bet, ja tās neesot skaidri manāmas dabā, tad pēc zemes gabalu robežām.

Laima Klidziņa stāsta, ka neesot pret dabas vērtību saglabāšanu, tāpēc pati esot mēģinājusi noskaidrot, kādas apdraudētas augu un dzīvnieku sugas ir atrodamas šajā 21,29 hektāru zemes gabalā.

“Par savu naudu pasūtīju ekspertīzi,” stāsta Laima, “lai šai pļavai piešķirtu bioloģiski vērtīga zālāja statusu, tai jābūt novērtētai vismaz ar 250 punktiem. Pieskaitot balto stārķi, kurš, kā šķiet, nav apdraudēts un kurš ir sastopams visur, un kurš dod 77 punktus, sanāk 263,9 punkti. Tātad bez baltā stārķa šis zemes gabals nemaz nevarētu iegūt bioloģiski vērtīga zālāja statusu.

Veļ vainu cits uz citu

Kur īpašnieki var uzzināt par valsts noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, ja to nav ne zemesgrāmatā, ne VZD kadastrā? DAP speciāliste G. Strode skaidro, ka par saimnieciskās darbības ierobežojumiem DAP reģionālās vides pārvaldes nosūta īpašniekiem vēstules, kā arī elektroniski paziņo VZD un vietējām pašvaldībām. Par tiem tiekot izziņots arī “Latvijas Vēstnesī” un vietējo novadu avīzēs. Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem var uzzināt DAP uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.

VZD pārstāve Iveta Ciganova vēsta, ka dabas lieguma reģistrēšanai kadastrā Dabas aizsardzības pārvaldei jāiesniedz ziņas par zemes vienības atrašanos īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Taču izrādās, ka no DAP par Laimai Klidziņai piederošo zemi zemes dienests neko nav saņēmis. Ne 2014. gada beigās, ne pašlaik kadastrā nav reģistrēts nekustamā īpašuma apgrūtinājums dabas liegums “Lielupes palienes pļavas”. Iznāk, ka DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore, stāstot par iedzīvotāju informēšanu, nemaz nezina, kā ir patiesībā ar šādiem īpašumiem uzliktajiem liegumiem.

DAP sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa pieļauj, ka notikušajā vainojami agrākie zemes īpašnieki, kuri Laimu Klidziņu laikus neesot brīdinājuši par dabas liegumu. Tāpat varot pieļaut, ka par valsts noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizmirsuši izziņot vietējā pašvaldībā. Tai esot jāzina par visiem iespējamiem apgrūtinājumiem tās teritorijā, jo tiem jābūt attēlotiem arī pašvaldības teritoriālajā plānā. Iekams kaut ko pirkt, šajā plānā ikviens varot pārbaudīt, vai konkrētā zemes gabalā ir kādi apgrūtinājumi.

DAP pārstāve Gita Strode skaidro, ka par apgrūtinājumu reģistrēšanu zemesgrāmatā atbildīgs pats zemes īpašnieks. Lai tos reģistrētu, īpašniekam jāizstrādā zemes apgrūtinājumu plāns, kas pēc tam jāiesniedz zemesgrāmatā.

Likumā “Par īpaši aizsargājamās dabas teritorijām” gan lasu, ka aizsargājamās teritorijās noteiktie īpašuma tiesību aprobežojumi jāatzīmē zemes robežu plānos un ir ierakstāmi zemesgrāmatā bez īpašnieka piekrišanas, balstoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes nostiprinājuma lūgumu. Pēc tā iznāk gluži otrādi – 2004. gadā, nosakot šai zemei aizliegumu, zemesgrāmatā tas bija jāreģistrē Dabas aizsardzības pārvaldei. Bet, kā atzīst DAP pārstāvji, valstij neesot naudas, lai visus zemes īpašniekiem noteiktos apgrūtinājumus reģistrētu zemesgrāmatā.

Zemi nevar izmantot

“Kad Dabas aizsardzības pārvaldē jautāju, kā varu šo zemi izmantot, man atbildēja, ka es varot ganīt tur lopus vai vākt ārstniecības augus zāļu tējām… Saimniecībā nodarbojos tikai ar graudaugu audzēšanu, lopus saimniecībā neturam. Ja tos pat turētu, diezin vai būtu iespējams no aptuveni 20 kilometru attālā saimniecības centra katru rītu dzīt tos noganīt uz šo pļavu.”

Laima Klidziņa atzīst, ka vēl lielāku jucekli rada dažādie šā zemes gabala izmantošanas noteikumi. “Pēc LAD noteikumiem vienreiz gadā to varu nopļaut jebkurā gadalaikā. Savukārt pēc DAP prasībām pļaut varu tikai pēc 15. jūlija.

Toties pēc vietējās pašvaldības teritorijas plāna šis zemes gabals ir dabas teritorija, kurā nevaru ne pļaut, ne ganīt lopus.

Šie 21,29 hektāri ik gadu man rada zaudējumus ap 6000 eiro apmērā, jo jāmaksā bankas kredīts un procenti 10 gadu garumā. Arī nekustamā īpašuma nodoklis ik gadu pieaug par 10% un ir tāds pats kā lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kurai nekādu aizliegumu nav. 2015. gadā LAD pārtrauca maksāt kompensācijas par īpašuma atrašanos “Natura 2000″ teritorijā. Zāles nopļaušanas, sapresēšanas, aizvešanas izdevumus pat nenosedz no LAD saņemtie platību maksājumi. Lieguma dēļ šo zemi nevaru arī pārdot. Zemniekus, kuri nodarbojas ar lopkopību, diezin vai vilinās pļava, kurā pašlaik pārsvarā aug gārsa, vārpata, Kanādas zeltslotiņa, kuru lopi nemaz neēd. Jo pēc noteikumiem šo zālāju nedrīkst uzlabot, ecējot un apsējot ar vērtīga zālāja sēklām. Tāpat diezin vai to pirktu Latvijas Zemes fonds. Fonda noteikumos ierakstīts, ka tas pērk zemi, ja tam nav šādu ierobežojumu,” atzīst Laima.

Zemes īpašniece teic, ka neiebilst pret dabas vērtību saglabāšanu. Un par šo kļūmīgo pirkumu izstāstījusi tikai tāpēc, lai brīdinātu citus cilvēkus neiekrist ar zemes pirkumiem. Tomēr, viņasprāt, šie valsts aizliegumi, kas it kā dabas aizsardzības vārdā uzkrauti tikai uz zemes īpašnieku pleciem, ir gan pretrunīgi, gan pārspīlēti. “Man šķiet, ka, iekļaujot šo zemi “Natura 2000” teritorijā, ierēdņi rīkojušies pēc principa – “Eiropai vajag, un mums tās reto un apdraudēto augu un dzīvnieku sugas padevīgi un bez ierunām jāatrod”,” piebilst viņa.

80 Komentāri

  1. Te ejams tikai viens ceļš – sūdzība Eiropai.No tā zaļā varza baidās kā no uguns. Nedod dievs, ka eIROPA UZZINĀS, KĀ LATVIJĀ VĀRĀS VIETĒJĀ VIRTUVE, NEIEVĒROJOT NE TIKAI ZEMES ĪPAŠNIEKU, BET ARĪ ELEMENTĀRAS CILVĒKTIESĪBAS.
    OTRA LIETA NO KĀ ŽAĻAJIEM IR BAIL – JA KĀDS SĀKS RAKT KĀ TAD EIROPAS NAUDAS IR TĒRĒTAS, PIEMĒRAM – PAR 1, 5 MILJ, ORNITOLOGU VADONIS KOPĀ AR SIEVU SASKAITĪJIS 15 PUPUĶUS, JA TO EIROPA UZZINĀS VIŅU REPUTĀCIJA IR PAGALAM UN NE TIKAI NDEDOS NAUDU, BET LIKS ATMAKSĀT ARĪ IZĶĒZĪTOS EUR.

    1. diemžēl pastāv tāds “aizsargjoslu likums”, kurā minēts- 300 metru platā joslā Lielupes krastos pesticīdus un mēslošanas līdzekļus lietot aizliegts. Diez vai šī kundze ir bioloģiskā saimniekotāja? Toties zemniekiem, kuru zemes atrodas upju aizsargjoslās, ir tendence palieņu pļavas uzart līdz pašai tauvas joslai, un tas daudzviet redzams pat Dabas parkā Bauska. Sekas šādai rīcībai ir lietavu laikā tonnām aramzemes ieskalošana upēs ar visiem tajās esošajiem minerālmēsliem un pesticīdiem, kā rezultātā notiek upju katastrofāla aizaugšana. To, ka upēm pieguļošās aramzemes izskalo, liecina “kafija” ko nes Lielupes ūdeņi, nu jau oto nedēļu. Nekas tāds nenotika pat laikos, kad visu diktēja Maskavas plāni, palieņu pļavas tolaik netika uzartas, bet mainās laiki, mainās arī tikumi, viss tiek skatīts caur bankas kontu ne caur savu sirdsapziņu, rīkojoties pēc moto – pēc manis kaut ūdens plūdi.

    2. Hahaaa, “suudziiba Oiropai” buus daaminjai tikai veelreiz pakaasta nauda. Oiropa jau tieshi ir taa, kas to dabu un veertiigos tarakaanus pa purviem aizsargaa.

    3. DAP visas jūsu gaudas ir pilnīgi vienaldzīgas. Galvenais – izmaksāt ornitologiem 9,5 miljonus eiro par to, ka viņu tur muti un nelamā vides ministriju.

  2. Kad sāks vienreiz sodīt biotopistus par biodrošibas neievērošanu, ložņā no viena govju aploka uz otru, bez aizsargtērpa un pārnēsā infekcijas!!!! Lien pie lopiem aplokos neinformējot īpašniekus, jo redziet viņiem visas atļaujas esot kārtībā. Tas jau nekas, ka pabijis kaimiņu aplokā, kur plosās infekcijas.

    1. Runa jau nav par soda lielumu, bet principu. Ja zemniecei taisnība, šajā gadījumā dabas aizsardzības pārstāvji ir darbojušies slikti haotiski.

        1. Janka, izlasi rakstu līdz galam, tur ir minēts, ka VZD nav saņēmis no DAP informāciju par šo zemes gabalu, + DAP bija liegums jāreģistrē Zemesgrāmatā, bet DAPam jau neesot naudiņu visus liegumu īpašumus reģistrēt Zemesgrāmatā, bet saimniecei var pārmest, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības. Stāsts ir par to, ka valsts iestādēs valda “bezpridzels”. Gribu papīru paceļu, negribu – neceļu, bet par visu maksā prastā tauta, kas mēģina strādāt un kaut kā stutēt šīs valsts budžetu. No kura, starpcitu, pārtiek VISAS VALSTS IESTĀDES!!!!

  3. tāpēc jau cūku mēris ir ievazāts visās fermās, lai iznīcinātu mūsu lopiņus un ievestu gaļu no polijas, spānijas un citurienes.. nelaidiet vetārstus bez savas klātbūtnes savās fermās un aplokos.

  4. Par to kad mūsu mežā ir biotopi arī uzzinājām piesakoties tikai Europas atbalstu, ja tur nebūtu pieteikumu pieteikuši nemaz nezinājām nekādus paziņojumus nekur oficiālus neesam saņēmuši! Vai nav laiks likumdošanu mainīt paziņojumi jāsaņem ar ierakstītu vēstuli vai caur Latvija.lv!

  5. Kārtējā neizglītotu lielražotāju izplatīta tumsonība! Klidziņai, ja pirka zemi RAŽOSĀNAS VAJADZĪBĀM, vajadzēja izskatīt visus reģistrus arī datu bāzi “Ozols”! Kundzei, ja ir graudaudzētāja un sastāv bēdīgi slavenajā LOSP organizācijā, un nezin, ka var pārdot šādu sienu ruļļos, ja arī pašai lopu nav, iesaku palasīt tos pašus LOSP uzsaukumus: “LOSP aicina sienu un salmus ruļļos nepārdot ārpus Latvijas.”
    Sēdē tika minēti gadījumi, kad Polijas un Lietuvas uzņēmēji apbraukā pierobežas lauksaimniekus ar piedāvājumu uzpirkt rupjo lopbarību un sienu ruļļos. LOSP aicina vietējos zemniekus šo sienu pārdot tomēr pašu kolēģiem – lopkopjiem, jo pēc aplēsēm Latvijā šobrīd ir bijis iespējams sagatavot ne vairāk par 60% nepieciešamās rupjās lopbarības. Šajā jautājumā esam gatavi būt starpnieki tajos gadījumos, kad kāds lauksaimnieks meklēs pircēju šā gada vai iepriekšējā gada sienam, rakstot mums uz losp@losp.lv. Analogi ir ar salmiem ruļļos – pakaišiem.
    Tā kā, nav ko gausties un savu nezināšanu uzvelt DAP. Ķeries tik klāt, Klidziņa, un sāc pļaut nevis gaudies, ka neļauj art un ķīmiķot vēl palikušās lielražotāju nesagandētās platības.

    1. Datu bāze ozols ir viena no vismelīgākajām datu bāzēm, Viņi norāda, ka manā īpāšumā ir BVZ, bet tai vietā patiesībā bija un ir aramzeme, bet patiesā vieta nemaz nav norādīta. Biotopisti nemaz uz īsto lauku neaizgāja. Daudzās vietās zemes gabali sen jau ir apbūvēti, bet skaitās BVZ, visas kartes ir ar nobīdi labi, ka saglabājušās no senču laikiem kupicas. Dažs labs rezervāts jau ar šīm kartēm nevienā vien īpašumā iebraucis. Kā var mākslīgi pagarināt upes, kur viņas nekad nav bijušas, par to neviens nebrīdina īpašniekus, tikai tad kad saimnieks grib cirst mežu pēkšņi meliorācijas grāvis ir pārvērties par upi ar aizsargjoslu, ja zemnieks uzar zemi, kur pakluso ir uzlikts liegums, tad ir klāt ar sodu un protokoliem. Tas, kurš šos liegumus un aizsargjoslas saliek, lai arī nodrošina to, ka īpašnieks tiek informēts un arī apmaksā šo datu nokļūšanu attiecīgos reģistros. Te nu būtu darbs juristiem un Eiropas tiesai un piedzīt radītos zaudējumus nevis no Valsts kases, bet no vainīgajiem ierēdņiem.

      1. ja zemnieks pa kluso uzar zemi, kur ir liegums – tā būtu precīzāk! Turklāt tavai zināšanai, BVZ patiešām ir vietās, kur kādreiz bijusi aramzeme, bet tā nav arta gadus 20. Ja tev tas ir jaunums, tad tev elementāri ir jāizglītojas. Man vairāk interesē, kāpēc Latvijas pašvaldība, kurai ir tik nenormāli liels padomnieku resors, nevar noorganizēt sistēmu, ka pašvaldības veic šo privātīpašnieku informēšanu par pašvaldību teritorijā esošajiem liegumiem vai “sarkanajām līnijām”. Šīs teritorijas vai tā saucamie poligoni, parasti neaprobežojas tikai ar viena īpašnieka zemes īpašumu, bet skar vairākas zemes vienības. Vai nebūtu loģiski, ka tas būtu pašvaldības darbs?

        1. Es runāju par savu zemi, kur aramzeme ir zeme, kura tiek arta katru trešo gadu sākot no 1992. Gada. Pirms tam to darīja kolhozs. Vēl pagājušajā sezonā pārsēju zālāju, pirmstam tur bija labība,

          bet vēl šodien ozola sistēmā aizsargājama pļava. Tikai neviens no DAP nespēj parādīt, kur dabā ir šīs pļavas. Tas, ka pļava nav arta 20 gadus vēl neliecina par to, ka viņa ir aizsargājama. Nedomā, ka laukos dzīvo muļķi, nāksies vien atbildēt par to haosu kuru esat radījuši, katrs pa savam likumus interpretējot

          1. un pirms tā 1992. gada nebija tur pļava? Ja tev ir tādi pierādījumi, ka nebija, tad ej uz DAP un pierādi.. ko tu te gaudies par netaisnību?

          2. Tev par apbēdinājumu kolhoza labība auga griezdamies pirms 1992 un ar visu miglošanu piedevām, taipašā laikā man ir pļavas, kur tās ir jau trīsdesmit gadu neartas tikai pļautas, bet pēc biotopistu slēdziena tur nekā vērtīga nav. Tev pašam galīgi nav izpratnes un vajadzētu pamācīties, lai sajēga rodas par to, ko raksti.

          3. bet tad taču ej uz DAP un visu noskaidro, kāpēc tajās pļavās tev nekāda bvz nav un kāpēc aramzemē ir. Un nav ko te kunkstēt, ka neviens neko nesaprot 🙂 viņi tak pa galvu tev nedos!

          4. Stāsts jau ir par to, ka DAP neinformēt īpašniekus un nereģistrē zemesgrāmatā ierobežojumus. Ja viņiem nav naudas, tad kur lai to ņem īpašnieks. Kas liegumu uzlika tas, lai par to atbild. Manā īpašumā, kad no valsts pirku zemi bija strauts bez aizsargjoslā, kurš vasarās ir pilnīgi sauss un vecs dīķis, pēc piecpadsmit gadiem, pēkšņi pašvaldības policija mani informē, ka es esot pārkāpis likumu un ganot govis tauvas joslā. Protams man zemesgrāmatā tādu nav arī informējis neviens nav, ka upe tiek pagarināta par 2,5 km un vēl grib piespiest par mani par maniem līdzekļiem to reģistrēt zemesgrāmatā. Manā īpašumā upe nebija, kad pirku zemi. Tāpat ir ar daudziem meliorācijas grāvjiem, kuri ir pārvērtušies par upēm, kuru tur nekad nav bijis, tagad ir aizsargjoslas. Daudzi īpašnieki to uzzina tikai, tad ja grib cirst mežus, lauksaimnieki tad, kad viņus soda. Un viņiem ir vienalga vai tu strādā videi draudzīgām metodēm, vai ar ķimikālijām. Un šie biotopisti meklējot biotopus līdz īstajām pļavām nemaz neaizgāja un ES viņiem tos nemaz nerādīšu un iepūtiet man…….tas ir mans .

          5. nu, ja nebūtu gribējis cirst, tad arī neuzzinātu, jo tev nebūtu nekādas vajadzības uzzināt par liegumiem. .. un iepūtīs tev ar, par to vari būt drošs!

          1. gribēji lai visa Latvija būtu viens herbicīdu, pesticīdu notekgrāvis. .. un mēs grāvja malā stāvētu ar gāzmaskām! Ka tik tava ķeša pilna ar skanošo.

  6. Kāpēc mēs Latvijā runājam par privātīpašuma eksistenci??? Patiesībā taču zemes gabals, kur katrs ierēdnis var darīt , ko grib, nav saucams par privātīpašumu, bet ierēdņu patvaļas objektu. Skaidri tak pateikts- bez īpašnieka piekrišanas. Nonsenss, kas patiesi ir apspriežams Eiropas cilvēktiesību tiesā.

  7. vainīgs taču arī Zemesdienests un Zemesgrāmata. Jābūt kartēm, jāsadarbojas institūcijām savā starpā. Ja uz robežplāna nav mērnieks uzlicis, tad Ze,mes dienestam tas būtu jākonstatē un plāns jāatdod atpakāl. Ja uz plāna nav, sorry, tātad nav. Ja ir liegums teritoriālplānojumā, tad jāinformē arī pašvaldībai īpašnieks, ja nav teritoriālplānojumā, sorry, tātad nav, Nevar katra tante izdomāt, ka būs liegums un neinformēt par to īpašnieku, pašvaldības, Zemes dienestu. Bardaka dēļ uzskatu, ka viņmai nekas nav jāmaksā. Lai resnās pakaļas nomierinās un atdziesty.

  8. Laima Klidziņa
    Klidziņas Laimas Jaunsvirlaukas pagasta zemnieku saimniecība “KLIDZIŅA”
    1162210

    Pietiek šodien sadarbībā ar Lursoft pirmoreiz publicē Latvijas vērtīgāko zemnieku saimniecību un to īpašnieku sarakstu. (Avots: pietiek.com. 17.09.2017)

    1. šajā sarakstā ir pašu kapitāls, kas ir pamatkapitāls (zeme, ēkas, tehnika) +peļņa, tas nenozīmē, ka cilvēks ir miljonārs… un vispār, kurš saka, ka cilv%viņš ir bagāts?

      1. statistika saka! Datu bāze saka! Ja cilvēciņš būtu nabags, viņš vispār i necierētu uz zemes tirgus pusi un nelūkotu nopirkt zemes pleķi visvisdarģākajā vietā Latvijā – Zemgalē. Ja cilvēciņš būtu nabags, tad par bankas kredītiem i nesapņotu! Tad nestāstītu par saviem 21,29 hektāriem kas “ik gadu man rada zaudējumus ap 6000 eiro apmērā, jo jāmaksā bankas kredīts un procenti 10 gadu garumā.”

  9. tas ir intereseanti, ka “Dabas aizsardzības pārvalde” aizsargā ar krūmiem aizaugušas pļavas, bet ar biotopiem bagātus Gaujas sākumbaseina pieezera mežus, kas ir 100-200 gadus veci izcērt kailcirtēs. absurda vai arī korumpēta organizācija.

  10. Zeme jau tukša nepaliks. Tas ko atņem zemniekam, tūlīt tiek izmantots zaļajā biznesā. Jāmonitorē biotops par valsts budžeta naudu, to dara “eksperts”,atkal par valsts naudu, tad jāveido aizsardzības plāns un atkal par valsts naudu.
    Tie zaļie ne sēj , ne ar, bet uz ēšanu un cita naudas izmantošanu ir varen kāri.

    1. Nezinītis tu esi, pušelniek. Bet tā vaina ir labojama. Kur zemnieks – miljonārs vēl nav ielīdis un visai sabiedrībai atņēmis tīru vidi, to vēl iespējams saglābt ar stingrām ES regulām. Biotopi netiek monitorēti par valsts naudu – liec aiz auss! Tā ir Eiropas prasība un Eiropas nauda, jo ir saprasts, ka nesabojāta daba ir nesalīdzināmi lielāks visas sabiedrības ieguvums un vērtība, nekā kāds papildus herbicīdu nomiglots hektārs.

  11. Nelasīju visu, bet izteikšos. Pastāv tiesu vara. Ja zemesgrāmatas tiesnesis nav noteicis ierobežojumus, tad tā arī ir. DAP bija visas iespējas vērsties Zemesgrāmatā ar lūgumu tajā zemes gabalā tādu noteikt. Ja DAP to nav darījis, tad… likuma nezināšana neatbrīvo DAP no atbildības.
    Jāsūdz viņi tiesā.
    Ps. Visu cieņu dabas aizstāvjiem. Bet nekādu cieņu augstprātīgiem nekompetentiem ierēdņiem.

  12. DAP pārstāve Gita Strode skaidro, ka par apgrūtinājumu reģistrēšanu zemesgrāmatā atbildīgs pats zemes īpašnieks. Lai tos reģistrētu, īpašniekam jāizstrādā zemes apgrūtinājumu plāns, kas pēc tam jāiesniedz zemesgrāmatā.
    ===================================
    Par apgrūtinājuma reģ.zemesgrāmatā ATBILDĪGAI JĀBŪT ( valstij vai pašvaldībai) DABAS AIZSARDZĪBAS PĀRVALDEI.
    Pretējā gadījumā tas īpašniekam ir nesamērīgs apgrūtinājums, īpaši zemes atsavināšanas gadījumā. Vai tad nākošajiem īpašniekiem būtu jāiet obligāti uz DAP?

    1. tas pats keiss, kas bija ar to melnā stārķa ligzdu un īpašnieku, kas nopirka mežu ciršanai un it kā nezināja, ka tur ir liegums. Liekas, ka tas bija kaut kur Kandavas pusē. Iepriekšējais īpašnieks nebija nokārtojis papīrus par liegumu un meža gabalu pārdevis citam.

    2. fiziski jāiet nav.. var piezvanīt vai aizsūtīt e-pastu. Tas izklausās jocīgi, ka kāds pirktu nekustamo īpašumu, nepainteresēdamies, vai tam nav kaut kādi apgrūtinājumi. It sevišķi, redzot, ka visriņķī iekārotajam pleķim ir “Natura 2000” teritorija Lielupes palienas pļavas. Tad kāpēc, lai konkrētajam pleķim nebūtu?

  13. Pēc likuma DAP vajadzēja reģistrēt zemesgrāmatā.Ja tas nav izdarīts ,tad sods nav jāmaksā .DAP jau savu stubumu tiesā nesūdzēs.

  14. 77 punktu ,,sveetelis,,ir slepkava tam,ko juus villojoties aizsargaajiet.plauj kaa gribi,no vidus uz malaam,loti leenaam, baideejot,dzenaajot,pustumsaa… .esmu paartraucis plaussanu un atgriezies turpinaat to naktii, VIENIIGAIS LAIKS,KAD SLEPKAVA NESTRAADAA.Kurss ir piesskkiiris punktus-77 ,mazo putnu slepkavniekam?Kaapeec pa perimetru aiz lauka nepllautaas aarmalas un pllaussanas zonas ,,ganaas,,60gabali punktu deveeji.ssaura un iislaiciiga veggetaacijas zona.komentaari?

  15. Neesmu lauksaimnieks (lasot šo rakstu, nodomāju: paldies Dievam!), tomēr man galīgi nav saprotama šāda absurda sistēma, kad kaut kāda organizācija bez īpašnieka ziņas un piekrišanas pēkšņi var uzlikt tavam īpašumam liegumu, bez kādām kompensācijām, pat vairāk – īpašuma nodoklis jāmaksā kā par zemi, kurā atļauta saimnieciskā darbība. Kur pērkot zemi, vienā vietā – Zemesgrāmatā – nevar uzzināt visu nepieciešamo informāciju, lai izvairītos no pārsteigumiem. Tikai no dažām pēdējā laikā izlasītajām publikācijām LV presē, nākas secināt, ka ierindas pilsonis nekad nevar būt drošs ne par sevi, ne savu īpašumu. Izrādās, ka pie mums cilvēkam itin mierīgi var atņemt īpašumu, ja kāds novilto viņa parakstu, jo likuma spēks ir arī kaut kur žogmalē, bez notāra klātbūtnes un akcepta, sastādītam dokumentam. Un nepalīdz pat tas, ja apkrāptais par saviem līdzekļiem veic ekspertīzi, kura atzīst, ka paraksts ticis viltots. Vai nav absurds?! Un pavisam neizpratnē biju, kad izlasīju, ka tu – cilvēks – pēkšņi vari iegrābties milzīgos parādos, ja atklājies mantojums ar parādiem, par kuriem tev nav bijis ne jausmas. Un mantojums skaitās pieņemts nevis, ja mantinieks ar savu parakstu apstiprinājis vēlmi to saņemt, bet kaut kādu no paša neatkarīgu iemeslu dēļ pat nav saņēmis ziņu par atklājušos mantojumu un nav varējis laikus no tā atteikties! Kādreiz domāju – man pieder īpašums (māja, dzīvoklis un c.), man nav nekādu parādsaistību, tātad man ne par ko nav jāuztraucas un varu dzīvot mierīgi. Taču, kā izrādās, tā nebūt nav!
    Šajā gadījumā domāju, ka kundzei tomēr būtu vērts sameklēt labu juristu un apsvērt iespēju vērsties tiesā, pie tam pieprasot lielu morālo kompensāciju. Man – nejuristam – vismaz viens punkts liekas tāds, kam var pieķerties – liegumam pēc likuma jābūt reģistrētam ZG, taču naudas trūkuma dēļ tas nav izdarīts. Tātad valsts institūcijas var atļauties nepildīt likumu, aizbildinoties ar naudas trūkumu, bet zemniekam informācija jāmeklē kaut kur – nezin kur!

    1. Nē , Sen Sei Samurai. Te runa iet pavisam primitīvā līmenī, un viss ir daudz daudz vienkāršāk. šī “zemniece” ir miljonāre. Pamodās ar sliktu garīgo, un uztaisa “kasiņu”, vairāk te nekā tāda nav….Zinu…

    2. notiek mūsu Latvijā,likumi nestrādā,tiek apieti ar viltu. Kurš no aizbraukušajiem riskēs atgriezties valstī,kur Tu esi bezspēcīgs pret ierēdņu slinkumu,vienaldzību,dumjumu un NEGODIGUMU.

  16. vai zemniece Lielupes krasta tauvas joslu, kas nav aparama, arī ierēķinājusi savos zaudējumos? Varbūt zemniecei jāmēģina tikt rados ar “zemnieku saeimas” runasvīriem,runassievām, tiem esot atļauts tas, ko liedz parastajiem mirstīgajiem, un tie drīkst art līdz pašam Lielupes ūdenim un savos arumos kaisīt ko vien ķīmija spēj dot. Vienīgi zivis Lielupē arvien slimīgākas un slimīgākas un pati Lielupe augštecē vairs daudzko neatšķiras no pļavas.

  17. Bet tā ir absolūta taisnība ar tiem liegumiem, ka liela daļa tā sviesta ir mākslīgi ņemta, nu OK it kā ir, bet robežas ir aizvēsturiskas uz papīra pa dullo zīmētas nevis dabā mērītas un nospraustas. Tāpat arī institūciju savstarpējā sadarbība ir pilnīgā pa**ļā.
    Domāju, ka, ja es nopērku īpašumu un zemes grāmatā nav ne pušplēsta vārda par apgrūtinājumiem, tad ir pilnīgi pie kājas ka kaut kur kaut kādā nagu maucēju reģistrā ir ieraksts par to īpašumu. Ierēdņu neizdarība. Vajag sūdzēt ES tiesā valsti un DAPu par visu šo sviestu.

  18. Ir nācies pārdot divus īpašumus.To nekad nevarēja izdarīt līdz galam,ja es vēl nebiju sakārtojusi visus dokumentus. Ar potenciālo pircēju varēja slēgt pie zvērināta notāra vienīgi “rokas naudas līgumu”,kurā tika iekļauts teksts par to,cik ilgā laikā pircējs un pārdevējs vienojies,ka tiks noformēta Zemesgrāmata.Kad ir Zemesgrāmata gatava,tad tikai slēdz ”pirkšanas-pārdošanas līgumu”‘.
    Šajā gadījumā iznāk,ka vainīgs ir tas,kas uzlika pēdējo zīmogu uz Zemesgrāmatas,pirms tam nepārbaudot visus ar to saistītos faktus.Nolaidība,vai arī apzināts “‘čakaris”‘,kur “‘pārdevējs”‘ iesmērējis zīmoga licējam “acu smēri” ,kas smird pēc čaukstošā,ar nolūku-gan jau mums izdosies iziet sveikā,kas mums daļas gar kaut kādu tur zemnieci.

  19. Vēl nepiekrītu,ka dajebkāds ierēdnis būtu sācis noformēt Zemesgrāmatu bez īpašas zemes gabala uzmērīšanas dokumenta uzrādīšanas.Lai zemes gabalu pārdotu,tā īpašniekam obligāti ir jāpasūta šī te uzmērīšana ,lai noteiktu striktas robežas,iezīmējot kupicu vietas .Tieši to liek darīt “Zemesgrāmatu” nodaļā,pat iesakot labāko uzmērītāju biroju.Un neviens notārs nebūtu slēdzis pirkšanas-pārdošanas “līgumu ,ja robežas ir aizvēsturiskas ,uz papīra pa dullo zīmētas, nevis dabā mērītas un nospraustas.
    Tur apakšā slēpjas kas cits. Tā vien liekas,ka gan jau mūsu “zemniece” zina visu taisnību!

Pievienot komentāru