Laukos
Dārzeņi un augļi

Zemnieki joprojām cenšas izrakt no dubļiem šā gada dārzeņu ražu 16

Foto LETA

Dārzeņu vagās lielākoties joprojām atrodas ūdens un dubļi, ar tehniku uz lauka nav iespējams uzbraukt, tādēļ dārzeņu audzētāji, ja vien laika apstākļi to ļauj, joprojām no dubļiem cenšas izrakt izaugušo ražu, komentējot situāciju nozarē, atzina biedrībā “Zemnieku saeima”.

Tā kā lielās platības ar rokām nav iespējams novākt, mēģinājumi novākt ražu vairāk attiecās uz nelielām dārzeņu platībām. Piemēram, Zemgalē joprojām tiek vākti kāļi, rutki, rāceņi un citi dārzeņi, bet Kurzemē – burkāni, bietes, kāposti, savukārt Vidzemē kāposti, puravi, bietes. Latvijas ziemeļos un austrumos, kur pirms pāris nedēļām termometra stabiņš noslīdēja līdz -8 grādiem, dārzeņi ir apsaluši un kvalitāte ir zema. Vidzemē netika novāktas aptuveni 30% dārzeņu platības.

“Zemnieku saeimā” norādīja, ka dārzeņu audzētāji šogad prognozē īsāku dārzeņu uzglabāšanas termiņu. Tāpat paredzams dārzeņu cenu pieaugums ziemā, jo arī kaimiņvalstīs bija līdzīgi laikapstākļi un tieši tāpat daļa dārzeņu nav novākti un daļa jau sāk bojāties.

“Patlaban atsevišķiem dārzeņiem, kā piemēram, ķirbjiem un saknēm, cenas ir minimāli augušas, tomēr kopumā dārzeņu cenas ir līdzvērtīgas iepriekšējo gadu cenām. Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad pieprasījums pēc dārzeņiem ir audzis – to dārzeņu audzētāji izjūt no visām patērētāju grupām,” norādīja biedrības pārstāvji.

“Zemnieku saeimā” arī atzīmēja, ka viens no dārzeņu audzētāju problēmjautājumiem ir darbaspēka trūkums. “Mums ir izveidojusies vesela iedzīvotāju grupa, kuri pārtiek no dažādiem pabalstiem. Pabalstu spilvens ir tik ērts, ka cilvēkiem nav iemesls meklēt darbu. Lielākās dārzeņu audzētāju saimniecības nākamajā sezonā darbaspēku plāno piesaistīt no citām valstīm, kā piemēram, Ukrainas,” norādīja biedrības pārstāvji.

Biedrībā arī atzina, ka ne tikai šī, bet arī iepriekšējā sezona dārzeņu audzētājiem bijusi smaga saistībā ar klimata izmaiņām. “Latvijā dārzeņu audzēšanas platībām ir tendence samazināties un šādi gadi to tikai pastiprinās. Pie tik sarežģītiem apstākļiem, iespējams, ka daļa dārzeņkopju izvēlēsies citu darbības veidu vai samazinās ražošanu. Lai arī saprotams, taču šāds lēmums būtiski samazinās vietējo dārzeņu nodrošinājumu,” norādīja biedrībā.

“Zemnieku saeima” dibināta 1999.gadā, biedri ir 900 saimniecības, kas kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.

LA.lv