Laukos
Gaļa un zivis

Zemnieki: Kautuves interesē tikai zemas kvalitātes liellopi 0

Foto LETA

Gaļas liellopu nozarē problēma ir kautuvju orientēšanās uz zemākas kvalitātes liellopu gaļas piedāvājumu, secināts Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) pēc tās organizētās liellopu gaļas piegādes ķēdē iesaistīto dalībnieku tikšanās.

“Pašlaik situācija liellopu gaļas nozarē ir tāda, ka kautuves orientētas uz zemākas kvalitātes liellopu piedāvājumu,” sacīja LOSP gaļas grupas vadītājas vietnieks Agris Veide,norādot, ka šāda produkcija ir derīga tikai pārstrādei nevis ēdiena pagatavošanai, lai gan tā nonāk arī tirgū un veikalu tīklos.

Veide atzīmēja, ka gaļas liellopu audzētāji audzē speciālu gaļas šķirņu lopus un zina par nepieciešamību liemeni nobriedināt un sadalīt pa gaļas šķirām, atbilstoši attiecīgajam pagatavošanas veidam un cenai. Taču, lai radītu šādu kvalitātes līniju, zemniekiem jāpārorientējas uz atbilstošu lopu kvalitāti, bet kautuvēm jāgarantē lopu piegāde atbilstošā apjomā, kvalitātē un cenā. Nosūtot cenu lapas par iepirkumu, būtiski balstīties uz ”SEUROP” klasifikācijas sistēmu, ja tā ieviesīsies. Tad audzētāji sapratīs, cik un par ko maksā, kas ir būtiski savstarpējās uzticības vairošanai tirgū.

Liellopu tirdzniecības uzņēmuma “Baltic Vianco Trading” vadītāja Alma Spangere sacīja, ka Latvijā dažādu apstākļu dēļ ir pierasts gaļas produkciju ražot, izmantojot pēc iespējas lētāku brāķētu piena govju gaļu, bet kvalitatīva jaunlopa gaļa tiek novērtēta tikai ārzemēs. Tāpēc kvalitatīvi nobarotie jaunlopi tiek eksportēti no valsts, neradot iespēju vietējām kautuvēm attīstīt tirgu, jo nav iespējams nodrošināt to attīstībai nepieciešamo lopu apjomu. Tādējādi veidojas apburtais loks, kas noved pie nepieciešamības veidot un organizēt kopīgus projektus saimnieku gaļas pārstrādes uzņēmumu starpā.

Spangere piebilda, ka, piemēram, Polijas kautuves, ir uzsākušas tiešu sadarbību ar liellopu audzētājiem. Tādā veidā liellopu audzētāji ir droši, ka viņu jaunlopus pēc izaudzēšanas nopirks par konkrētu cenu. Turpretī kautuves tādā veidā sev nodrošina nepieciešamo apjomu, bet saimnieki redz stabilu iespēju strādāt un nopelnīt. “Ceram, ka, sadarbojoties ar kādu no vietējām kautuvēm, būtu iespējams Latvijā ražotajai gaļai radīt pievienoto vērtību, fasējot un eksportējot konkrētus svaigās gaļas gabalus uz ārvalstīm, nevis pārdot lopus kaušanai Lietuvā,” viņa sacīja.

Viņa atzina, ka attiecīgajā nozarē Latvijā ir pietrūcis komunikācijas starp saimniekiem, kautuvēm un pārstrādes uzņēmumiem. “Visi ļoti cītīgi dara savu darbu, bet līdz galam neapzinās, ka katrs ķēdes posms un tā problēmu risināšana ir ļoti būtiski kopējās situācijas uzlabošanai,” sacīja Spagnere. Viņa pauda cerību, ka nozares sapulce varētu būt pirmais solis uz savstarpēju, tiešu komunikāciju, nodrošinot pakāpenisku liellopu gaļas tirgus attīstību Latvijā.

LOSP informēja, ka nākamā LOSP organizētā liellopu gaļas piegādes ķēdē iesaistīto dalībnieku tikšanās sekos rudenī, un tajā plānots turpināt uzsākto darbu, pārrunātu paveikto un izstrādātu turpmāko rīcību stratēģiju.

LOSP apvieno 59 lauksaimniecības nozaru, pārtikas pārstrādes un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku.

LA.lv