Latvijā, Politika

Paklusām aizstāv ārzemnieku intereses? 9 spraugas likumā par zemes iegādi

Latvijas zemniecības pārstāvji uzskata, ka Saeimā pieņemtais likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas ir spēkā no šā gada 1. jūlija, samazina iespējas Latvijā iegādāties lauksaimniecībā izmantojamu zemi pārpircējiem, kuri negrasās to apstrādāt un kuru vienīgais mērķis ir pārdot to dārgāk. Tomēr zemes iegādes noteikumos joprojām ir spraugas, kas ar lauksaimniecību nesaistītiem ļaudīm un spekulantiem ļauj tos apiet.

Mānīgā “pirmā roka”

“Kaut arī ilggadējam zemes nomniekam likumā ir paredzētās pirmpirkuma tiesības, viņam joprojām ir lielas izredzes palikt ar garu degunu,” pārliecinājies Kokneses novada zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks Jānis Dzenis, viņš arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija valdes loceklis. “Nomniekam piesūtot paziņojumu par nomas līguma laušanu, zemes īpašnieks pēc tam ātri noslēdz šo līgumu ar citu cilvēku, kuram tādējādi ir pirmā roka zemes iegādē. Saeimā apspriežot zemes iegādes noteikumus, iestājāmies par to, ka šādos gadījumos pirmpirkuma tiesības būtu spēkā tikai pēc noteikta laika, piemēram, pēc diviem gadiem, skaitot no nomas līguma laušanas dienas. Diemžēl šo priekšlikumu Saeimā noraidīja,” viņš skaidro.
Viņaprāt, tikpat sekmīgi var apiet pirmpirkuma tiesības, pārdevējam un pircējam noslēdzot pirkuma līgumu un norādot tajā kādu senāku datumu, pēc tam var nekavēti reģistrēt īpašuma tiesības zemesgrāmatā. “Jau vairākkārt to pats esmu piedzīvojis, ka nomas līgums man bijis noslēgts ar vienu īpašnieku. Bet pēc kāda laika uzzinu, ka manis nomātajai zemei īpašnieks jau ir cits,” atzīst Jānis Dzenis.

Latvijas Jauno zemnieku kluba biedrs, Pļaviņu novada zemnieku saimniecības “Iesalnieki 1” īpašnieks Ansis Saliņš teic, ka jau pirms trim gadiem jaunie zemnieki esot atbalstījuši un arī tagad atbalsta prasību zemes pircējiem būt ar lauksaimnieciskā darba zināšanām vai pieredzi, kas ir vieglāk izpildāma nekā prasība pēc izglītības, kas tika ierakstīta pirms trim gadiem pieņemtajā likumā un kurai iebilda Eiropas Komisija. Prasība pēc izglītības, viņaprāt, bieži novedusi līdz absurdam – zemes pirkuma atļaujas saņemšanai vietējā pašvaldībā bijis jāizmanto saimniecībā darbā pieņemtā traktorista arodskolā iegūtais diploms. Vienlaikus tās trūkums bijis tas, ka jaunais zemnieks pirmajā patstāvīgas saimniekošanas gadā pat nevarēja nopirkt zemi, ja pirms tam nebija reģistrējies Lauku atbalsta dienestā kā subsīdiju saņēmējs.

“Šis noteikums bija pretrunā ar jauno lauksaimnieku atbalsta programmu. Tiesa, vēlāk Zemkopības ministrija to laboja. Bet līdz tam jaunie zemnieki bija nolikti sliktākās pozīcijās, nebija ne šo nomas līgumu, ne pieejama nauda saimniecību izveidošanai,” piebilst viņš.

3 Komentāri

  1. Jūs tikai palasieties ar ko vēlarvien šie mošķi nodarbojas, ko bīda, par ko sapņo…!
    Varētu padomāt, ka pie mums vēl arvien te pastāv kolchozi, ne tirgus ekonomika.

  2. Ārzemnieku graudaudzētāji ir svētās govs statusā un neviens nepārbauda,kā viņi apietas ar mūsu zemi.Viņi gadiem sēj graudaugusvienā vietā un pārmēslo(pārķimizē! ) augsni ! Kad vnr šī mjaucība beigsies un mēs būsim saimnieki savā zemē ? :@

Pievienot komentāru