NVO, Politika

Latviju pārņēmis nepārdomāts ceļmalu izpļaušanas bums

Sākoties pavasara/vasaras sezonai, aktuāls jautājums kļūst ceļmalu pļaušana. Lai saglabātu dabas daudzveidību un samazinātu pļaušanas izmaksas, biedrība “Zemnieku saeima” aicina zemniekus, pašvaldības un valsts ceļu apsaimniekotājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā – pēc vasaras Saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī.

Kā akcentē biedrība, vēlā pļaušana, augiem ļauj noziedēt un tiem pavairoties, ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem.

Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka jau pērn organizācijas biedri izteica sašutumu par pārspīlēto ceļmalu pļaušanas bumu, kas pārņēmis Latviju.

“Vērsāmies gan pašvaldībās, gan AS “Latvijas Valsts ceļi”. Saņēmām atbildi – viss esot saplānots – neko mainīt nevar. Šogad intensīvā pļaušana turpinās. Cītīgajiem appļāvējiem atgādinām – nepārdomāti un pāragri apļaujot grāvmalas, iet bojā putnu ligzdas un galvenais – būtiski samazinās augu daudzveidība. Šī pavasara agrā pļaušana jau rezultējusies ar panākumiem, proti, iestājoties sausam laikam, ceļmalas pārvērtušās par izdegušiem tuksnešiem. Turklāt tiek samazināta bioloģiskā daudzveidība, jo augiem neļauj noziedēt, tie neierieš sēklas. Nepārspīlēsim – grāvmalas pļausim tikai pēc Jāņiem, lai tiek pa kādai Jāņu zālei līgotājiem un nešķērdēsim lieki līdzekļus tur, kur nevajag.”

Biedrībā uzskata, ka intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir “padomju laiku” mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. Šobrīd būtu laiks apskatīties, kas notiek ārpus Latvijas robežām rietumu un Skandināvijas virzienā. Tur pēdējo desmitgadi ceļmalas ir pārvērtušās par ziedošu dabīgo augu joslām, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā.

Tiesa, daudzviet rietumvalstu augsnē vairs nav saglabājušies būtiski nezāļu sēklu krājumi un daudzviet, atjaunojot un ceļot jaunus ceļus, šie ziedošo augu maisījumi tiek speciāli sēti. Latvijā šobrīd vēl varam izvairīties no nākotnes investīcijām, ja vien jau šobrīd sapratīsim, ka ziedošas pienenes, suņuburkšķi, magones, margrietiņas utt. ir lielāka vērtība.

Biedrība „Zemnieku saeima” apvieno gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk kā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.

19 Komentāri

  1. Nu nu! Citur mauriņš pie ceļa …a citur krūmi! Nu nevajag mums šo antireklāmu! Savādākies grants ceļi apaugs ar krūmiem! Siles zemniekiem ir jāzin ,ka dziļā Latgalē ar ir cilvēki!

  2. Laikam neviens Zemnieku saeimas pārstāvis nav autovadītājs. Jo labāk un nopļautas ceļu apmales, jo lielāka drošība autovadītājiem , ka neizskries kāds zaķis (viņu varēs pamanīt). Atcerieties – ir ceļa josla un tā ir jākopj, lai nodrošinātu mērķi, kam tas ir paredzēts.

  3. grāvjos kāda bioloģiskā daudzveidiba, nesmīdiniet taču, nu ligzdas varbut ari ka ir, taču ari apšaubu

    1. Debilisms. tikko atgriezos no ungarijas un ja gribat redzet padomju laikus aizbrauciet viss ir aizaudzis natras un balandas un skats ir tads ka riebas … putni ligzdo tirumos un tados gravjos kas ir meza mala nevis cela. putnu ir ar katru gadu vairak un vairak .paskatieties cik zosu ,gulbju ,dzervju un starku par mazajiem nerunajot.lai tie gudrisi katru pavasari sataisa pa pieci burisiem putniem kur dzivot tad nebus jagvelz tads stulbums

  4. Vācijā joslā starp ceļu un lauku 5m aug viss ko dievs sējis,izņemot krūmus,gar autobāņiem bīva koku apstādījumu josla vairākās rindās.Tas pasargā apkārtējo vidi no piesārņojuma

  5. Jāpļauj ar jēgu.Taču pašlaik ir izplatījusies “skūšanas “sērga,kad visparastāko nesēto un nenoplanēto pagalma zālāju pļauj ik nedēļas un ļoti zemu. Tā iznīcina visu to augu daudzveidību ,kāda ir bijusi daudzstāvu māju lauku ciematā kopš laikiem,kad zālienu pļāva pāris reižu veģetācijas periodā. Aizrādījumus neņem vērā,jo ,lūk, pļautais “mauriņš” izdaiļo vidi. Gribam kopēt Rietumu sētos un koptos zālienus,taču neņemam vērā to,ka tie prasa īpašu pieeju to izveidē un kopšanā. Tam mums trūkst gan līdzekļu,gan prasmes, gan ,diemžēl, visvairāk patiesas ieinteresētības. Ejam pa vieglāko,bet ne gudrāko ceļu.

  6. Pārsmējos, lasot šos ieteikumus un Zemnieku saeimas pēkšņās rūpes par putniem. Pirmkārt, tajā 2-3 metru zāles un krūmu jauno dzinumu joslā, ko nopļauj autoceļu malās, putni neligzdo. Otrkārt, pirms aicināt nepļaut ceļmalas, varbūt paši varētu neapsēt laukus līdz ceļmalām, grāvjiem, mežmalām un krūmiem. Tādās nepļautās joslās starp sejumiem un jau ninētajiem citiem biotopiem gan ligzdotu daudz putnu un dzīvotos visādas citas dzīvas radības kā jau biotopu robežjoslās, kas no bioloģiskās daudzveidības viedokļa ir ļoti vērtīgas. Tpaēc sagaidu līdzīgu Zemnieku saeimas aicinājumu saviem biedriem un pārējiem Latvijas lauksiamniekiem.

  7. Mums atkal izskuva pagalmus tagad ir ir dzeltens un čaukstošs, pirms pļaušanas mārpuķītes skaisti ziedēja un zāle bij zaļa. Šobrīd 1mm – 5mm, bet kur uzkalniņš -3mm melnzeme put tā tik. Logi vienos putekļos Kokiem ar veldze zūd jo saule jau pa taisno urbjas zemē un naktī vairs nav zāles stiebru kas uztver rasu, tie ar uzreiz sašļukuši. Ja vēlas ārzemju mauriņus tad tie vispirms jāiesēj, bet diez vai sēklas iedzīvosies mūsu klimatiskajiem apstākļi piemēroti vietējiem augiem kuri spēj turēt līdzi mūsu nepastāvīgajiem laika apstākļiem.

    1. ZZ ! Nu, laikam, esat no mūsu pagalma,ja tik precīzi ” uzzīmējāt” pagalma ainu? Paldies par komentāru ! Man likās,ka tikai pie mums ir plikas zemes mīlētāji, bet izrādās, ka ir arī citur ļautiņi,kam gan par augiem un augšanu, gan par dabas skaistumu sajēgas ir visai maz. Mazs mierinājums,ka tomēr ir arī cilvēki,kuri šo bezjēgas skūšanu negrib atzīt par pareizu.

  8. Dzelzskalēja atkal atvērusi muti par to ko nesaprot.
    Lai lielie lauksaimnieki ievēro zaļināšanas prasības un neapar visu augsni līdz grāvim un kur tas nav, tad līdz ceļam

  9. Pēdējā pļaušana būtu jāveic ne ātrāk par septembra otro pusi. Kāpēc? Atbilde- lai zālīte nepaspētu izaugt, jo pavasarī sāksies cīnā ar kūlas dedzinātājiem. Zālei ir tieksme augt, ja tā būs īsāka, būs mazāka iespēja, ka kāds pa auto logu izmests činčiks spēs kūlu aizdedzināt. Ieslēdziet smadzenes, tas veicinās domāšanu!

  10. Normāls aicinājums, var tikai pievienoties! Un tiem, kas neizlasa līdz beigām, komentārus nebūtu jāraksta. Te nevar būt runas par krūmu apauguma izveidošanos – ZS taču nesaka pārtraukt vispār! Pļaujam, bet ar racionālu jēgu – nedzenam tehniku bezjēgā, nededzinām dīzeli, kur var to nedarīt, netaisām putekļus. Un, lai arī valsts mērogā uz bioloģisko daudzveidību ietekme būs teju nekonstatējamā līmenī, tomēr aplams šis apgalvojums arī nav. Par pēdējo domājot, būtu vērts pavētīt Zemkopības ministrijas realizēto lauku un meža apsaimniekošanas politiku – Round-up’s un pārejā ķīmija, disproporcionāls atbalsts industriāliem lielražotājiem un neilgtspējīga mežsaimniecība būtu lietas, kuru savešana kārtībā bioloģiskai daudzveidībai dodu ievērojami vairāk.

Atbilde uz Autobraucējs komentāru

Atcelt atbildi