Laukos
Politika

“Zemnieku saeima”: Saistībā ar jauno ES lauku politiku mūs gaida liels lobēšanas darbs 16


Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Foto: LETA

Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre

Vakar Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans iepazīstināja ar Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vīziju pēc 2020.gada. Kopumā vērtējot, būs virkne pozitīvu ierosinājumu, piemēram, Eiropas Komisija (EK) rosina piešķirt dalībvalstīm lielāku atbildību, lai tās varētu izvēlēties, kā visefektīvāk ieguldīt savu KLP finansējumu.

Galvenais no Briseles puses, lai tiktu sasniegti noteikti un kopīgi Eiropā nolemti mērķi, bet kā kura valsts praktiski to izdara, tas varētu palikt katras valsts kompetencē.

Ceram, ka laikā, kad Latvijā būs jāpieņem lēmumi, mums būs tālredzīga valdība un tikpat stratēģiski domājošas lauksaimnieku organizācijas, kas kopā radīs ieviešamas prasības un veicinās mūsu lauksaimnieku konkurētspēju.

Ceram, ka šis nav tikai triks, kā novērst uzmanību no pārmetumiem par Briseles birokrātiju uz katras dalībvalsts valdībām. Virspusēji šobrīd izskatās, ka ir atrasts veiksmīgs veids, kā, tēlaini izsakoties, pārmest akmentiņu no Briseles uz Rīgu, Berlīni, Kopenhāgenu utt.

Arī turpmāk tiek paredzēts saglabāt divu pilāru sistēmu (tiešmaksājumus un Lauku attīstības atbalstu) un finansēt to ES līmenī, nevis kā daži Eiropā vēlas – nacionalizēt šo politiku! Līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā, arī šoreiz mums pats aktuālākais jautājums, veidojot Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada, ir vienlīdzīgi tiešmaksājumi un vismaz iepriekšējā perioda līmeņa lauku attīstības aploksne.

Pozitīvi vērtējam arī izmaiņas – lielāka uzmanība tiks pievērsta sasniegtā rezultāta uzraudzībai, mazāk kontroles, tajās vairāk tiks izmantotas modernās tehnoloģijas. Tāpat vairākkārtīgi ir pieminēts, ka atbalstam ir jānonāk pie reāliem zemniekiem, kuru ienākumi atkarīgi no lauksaimnieciskās darbības, nevis pie investoriem.

Mūsu zemniekiem aktuāls jautājums bija par to, kas notiks ar zaļināšanas prasībām, kuras kļūst neloģiskākas un ar ražošanas labu praksi grūti savienojamas. Komisārs Hogans savā uzstāšanās laikā Eiropas Parlamentā vakar apliecināja, ka šajā jautājumā arī plānotas izmaiņas, proti, ir skaidrs, ka viens un tas pats neder visām ES dalībvalstīm. Turpmāk ir plānots noteikt vairākas prioritātes, piemēram – barības vielu aprite, biodaudzveidība, ūdeņu aizsardzība u.c. Un dalībvalstis varēs noteikt kādu no šiem mērķiem vēlas sasniegt un tad izvēlēties labāko praktisko variantu, kā to izdarīt.

Ceram, ka KLP pēc 2020.gada būs modernizēta, vienkāršota un ar plašākām pilnvarām dalībvalstīm ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē! Lai to sasniegtu, mūs sagaida liels interešu lobēšanas darbs.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

LA.lv