Ganāmpulka veselība, Piens

Kas jāzina, sākot gaļas liellopu biznesu. Vetārsta ieteikumi ganāmpulka veselībai

Latvijā paplašinās un veidojas arvien jauni zīdītājgovju ganāmpulki, un gaļas lopkopība pamazām kļūst par nozīmīgu nozari. Taču ganāmpulka apsaimniekošanā nepieciešamas zināšanas, iekšējo resursu nodrošinājums, ieguldījumi, kā arī jāsaprot dzīvnieka fizioloģiskās vajadzības un īpatnības atkarībā no šķirnes.

Tāpēc, pirms uzsāk gaļas liellopu audzēšanas biznesu, jāizvērtē visi riski un iespējas, konsultējoties ar speciālistiem, kā arī pieredzējušiem saimniekiem. Nozares attīstība nenotiek vienā gadā, vispirms tie ir tikai ieguldījumi. Tās atpelnīšanos un pienesumu saimniecībai dod no vienas zīdītājgovs gadā dzimušais un saglabātais teļš, ko bieži saucam par atražošanas efektivitāti.

Ieteicama sezonālā atnešanās

Zīdītājgovju atražošanas spējas raksturo auglības un atnešanās pazīmes. Pie auglību raksturojošām pazīmēm pieder teļu ieguve, starpatnešanās intervāls, teļu saglabāšana, pirmās atnešanās vecums. Savukārt atnešanās pazīmēm raksturīga dzemdību norise, vieglums, teļa dzīvmasa piedzimstot, mātes instinkts. Pēc teļa piedzimšanas svarīga tā attīstības kontrole dažādos dzīves posmos.

Ieteicama sezonālā atnešanās pavasarī – no februāra beigām līdz maija sākumam. Teļu dzimšanas laiks no saimnieka prasa daudz spēka un enerģijas. Tas ir stress gan dzīvniekam, gan cilvēkam. Šajā periodā primārais ir iegūt veselīgu teļu un to saglabāt, tāpēc svarīga apdomīga dzīvnieku uzraudzība.

Atnešanās periodā dzīvniekiem jānodrošina tīra vide, sausa un pakaišiem bagātīga miga. Saimniekam atnešanās laikā vienmēr pa rokai vajadzētu būt joda pudelei, lai kārtīgi apstrādātu teliņa nabu pēc piedzimšanas. It kā ar prātu visiem tas ir saprotams, bet dzīvē to dara retais. Nabas neapkopšana rada problēmas teļu turpmākajā attīstībā. Ir gadījumi, kad teliņi piedzimst laimes krekliņā – ja saimnieka šajā brīdī nav klāt, iznākums var būt zaudēts teļš. Lai izvairītos no nepatīkamām sekām ganāmpulka apsaimniekošanā, noteikti jāizmeklē abortu un nedzīvu teļu dzimšanas gadījumi. Tikai pēc analīžu rezultātiem var veidot turpmāko rīcības plānu saimniecībā. Diemžēl šo darbu dara tikai retais un tad, kad jau sākušās lielas problēmas.

Jāseko govs kondīcijai

Zīdītājgovīm pirms atnešanās vajadzētu būt labā miesas stāvoklī (ķermeņa kondīcija 6–7 balles), gaļīgām, ar nedaudz redzamu gūžas kaula kontūru, ribas un mugurkaula skriemeļi praktiski nesaskatāmi. Ķermeņa kondīcija ir tas vizuālais rādītājs, ko katrs saimnieks savām govīm var novērtēt pats un izdarīt secinājumu, vai nepieciešama korekcija zīdītājgovju barošanā.

Lopbarības analīžu kvalitatīvie rādītāji ir instruments barības devas balansēšanai dzīvniekiem attiecīgajā vecumā un fizioloģiskajā stāvoklī. Kad pavasara atnešanās sezona veiksmīgi noslēgusies, saimnieki var pilnvērtīgi pievērsties rupjās lopbarības sagatavošanas darbiem, kas arī ir viens no veiksmīgās saimniekošanas rezultatīvajiem rādītājiem. Aicinu gatavot kvalitatīvu rupjo lopbarību (siena, skābbarības) un veikt tās ķīmiskās analīzes, lai barības devu koriģēšana būtu atbilstoša dzīvnieku fizioloģiskajām vajadzībām.

Pēc atšķiršanas – pilnvērtīgu ēdināšanu

Lai nodrošinātu pareizu telīšu attīstību, tās pēc atšķiršanas ieteicams turēt atsevišķā grupā un pilnvērtīgi ēdināt. Telīšu diennakts dzīvmasas pieaugumi jākontrolē, tās sverot atšķiršanas brīdī, gada, 15 mēnešu un 20 mēnešu vecumā, kad rudenī atgriežas no ganiem novietnē. Nodrošinot atbilstošu turēšanu un ēdināšanu, intensīvo šķirņu teles lecināšanu var uzsākt agrākā vecumā un pirmo atnešanos sagaidīt vidēji 26–27 mēnešos bez apgrūtinājumiem.

Ne mazāk svarīgi ir atsevišķi nodalīt vājākās, no ganāmpulka atstumtās govis, lai nodrošinātu intensīvāku ēdināšanu, tās pievienojot telīšu grupai. Vaislinieka izvēle spēlē lielu lomu ganāmpulka atražošanā. Svarīgi, lai tā izcelsmē būtu augstražīgi vecāki ar labām atražošanas spējām un eksterjera pazīmēm. Tāpēc vaislinieku iegādei saimniecībā būtu jāvelta īpaša uzmanība.

Ganību periodā svarīgi profilaktiskie pasākumi

Uzsākot ganību periodu, svarīgi veikt profilaktiskos pasākumus, lai uzlabotu dzīvnieku veselību un pasargātu dzīvniekus no saslimšanas, jo apdraudējums var nākt no:
-infekcijas slimībām, ko izplata savvaļas dzīvnieki, asinssūcēji, gaisa pilienu infekcijas veidā;
– ganāmpulka stacionārās parazitofaunas;
– insektiem un kukaiņiem;
– savvaļas dzīvnieku parazītiem.

Tāpēc gan novietnei, gan ganībām jābūt norobežotām, dzirdināšanas vietā regulāri pieejamam tīram ūdenim. Dzīvnieku apstrāde pret ektoparazītiem un endoparazītiem parasti notiek rudenī, bet ieteicama arī pirms ganību sezonas uzsākšanas. Uzmanība būtu jāvelta arī pamatganāmpulka nagu apstrādei, to katrs saimnieks var plānot savu iespēju robežās, ņemot vērā dzīvnieku fizioloģisko stāvokli.

Mēs varam ievest ganāmpulkā dārgus dzīvniekus ar labiem ciltsrakstiem, bet, ja netiks nodrošinātas šo dzīvnieku turēšanas un ēdināšanas prasības vajadzīgajā līmenī, rezultātu nebūs. Tāpēc iesaku ņemt vērā iepriekš minētos faktorus veiksmīgai zīdītājgovju atražošanai.

Vairāk žurnāla Agrotops šā gada jūlija numurā

Pievienot komentāru