Graudaugi, Tīrums

Ziemas šķirņu kvieši – graudu raža un kvalitāte

Aurtoes: Vija Strazdiņa, Valentīna Fetere, AREI Stendes pētniecības centrs

Latvijā izveidoto un no citām valstīm ievesto (kopskaitā 45) ziemas kviešu šķirņu ziemcietību, ražu un kvalitāti, kā arī veldres un slimību izturību 2015./2016. gadā izvērtēja selekcijas augu sekā, kur priekšaugs bija griķi.

Ziedēšanas fāzē griķus sasmalcināja un ieara augsnē. Rudenī pirms sējas augsnē iestrādāja pamatmēslojumu N–P–K 6:26:30 300 kg/ha. Pārbaudāmās šķirnes iesēja 14. septembrī 5 m2 lauciņos trijos atkārtojumos. Izsējas norma bija 450 dīgstošu sēklu uz m2.

Sēklu kodināšanai izmantoja kodni Maxim star 0.25. Pavasarī augi saņēma papildu virsmēslojumu: pirmajā reizē pēc augu veģetācijas atjaunošanās (9.04.2016.) – amonija salpetri 250 kg/ha, bet otro reizi stiebrošanas fāzē (1.05.2016.) – 120 kg/ha. Nezāļu ierobežošanai lietoja herbicīdu Complet (450 g/ha). Lai labāk izvērtētu šķirņu slimību un veldres izturību, fungicīdus un augšanas regulatorus nelietoja.

Kopumā meteoroloģiskie apstākļi ziemāju sējai 2015. gada rudenī un tālākajai pārziemošanai 2016. gadā bija labvēlīgi. Pavasarī pēc augu veģetācijas atjaunošanās konstatēts, ka visas šķirnes bija pārziemojušas labi (ziemcietība novērtēta ar 7–9 ballēm). Tālākajā veģetācijas periodā bija pietiekams siltums un mitrums, augi attīstījās labi. Jūlija beigās un augustā biežās lietavas apgrūtināja ražas novākšanu, pazemināja graudu kvalitāti, kā arī veicināja sējumu saveldrēšanos.

Ziemas kviešu vārpošana sākās ļoti agri salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Pirmā savārpoja šķirne ‘Fredis’ (29.05.2016), bet līdz 1. jūnijam savārpoja vēl piecas šķirnes.

Ziemas kviešu šķirņu graudu ražas līmenis bija augsts, vidēji >10 t/ha (1. tabula), bet agrīnajām šķirnēm tas bija nedaudz zemāks – robežās no 9,44 līdz 10,54 t/ha. Graudi bija sīkāki salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem – robežās no 34,15 līdz 48,49 g. Visrupjākie graudi bija šķirnēm ‘Edvins’, ‘KW Eternity’ un ‘Skagen’ (46,96–48,79 g). Graudu raža >11 t/ha bija deviņām šķirnēm: ‘Artist’, ‘Pioner’, ‘KW Romin’, ‘KW Eternity’, ‘KW Dakotana’, ‘Xerxes’, ‘Sailor’, ‘Etana’, ‘Skagen’.

Graudu kvalitātes rādītāji visām šķirnēm bija atbilstoši pārtikas graudu standartam – robežās no 12,05 līdz 14,54%. Proteīna daudzums >14% bija piecām šķirnēm: ‘Fredis’, ‘Angelus’, ‘Ada’, ‘Dagmar’ un ‘Toras’. Lipekļa daudzums bija robežās no 21,1 līdz 28,9%, bet tilpummasa 671–812 g/L.

Ziemas kviešu šķirnēm bija raksturīga laba vai vidēja veldres izturība (5–7 balles), nedaudz zemāka veldres izturība (3 balles) bija šķirnēm ‘Ada’, ‘Edvins’, ‘Olivin’, ‘Magnifik’ un ‘Ellvis’.

Laika apstākļi 2016. gada vasarā Latvijā bija labvēlīgi kviešu slimību attīstībai. Pēdējos gados novērota augsta kviešu infekcijas pakāpe ar vienu no bīstamākajām graudaugu slimībām – dzelteno rūsu (Puccinia striiformis, Wess.).

Jauna Ziemas kviešu šķirne – ‘Talsis’Izaudzēta Latv
ijā

Selekcionāra tiesību īpašnieks
: LLU AREI Stendes PC
Šķirnes autori: Vija Strazdiņa un Maija Ceraukste

Iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā 2015. gadā, Igaunijas augu šķirņu katalogā – 2016. gadā.

Talsis

Ziemas kviešu šķirne ‘Talsis’ ir izveidota, savstarpēji krustojot baltkrievu šķirnes ‘Veseļanka’/’Nadzeja’. Tā ir bezakotaina, ziemcietīga, ar 6–7 dienām garāku veģetācijas periodu nekā šķirnei ‘Fredis’, trīs dienas agrīnāka par šķirni ‘Skagen’. Šķirne labi cero, tai ir labas ataugšanas spējas pavasarī. Graudu kvalitāte piemērota pārtikas graudu ieguvei. Vidēji izturīga pret Latvijā izplatītākajām slimībām – miltrasu, brūno lapu rūsu, lapu plankumainībām.

Latvijā šķirnei ‘Talsis’ ir noteiktas saimnieciski lietderīgās īpašības (SĪN tests veikts laikā no 2008. līdz 2010. g.), un izmēģinājumu rezultāti rāda, ka vidēji trijos gados graudu raža un kvalitātes rādītāji – proteīna daudzums, olbaltumvielu kvalitāte (Zeleny indekss ), lipekļa daudzums, tilpummasa – ir līdzvērtīgi standartam ‘Olivin’.

Salīdzinājumā ar standartu šķirnei ‘Talsis’ ir rupjāki graudi (1000 graudu masa 49 g, standartam – 42,3 g) un augstāks krišanas skaitlis – 334 s; standartam 310 s, kā arī nedaudz (+ 4 cm) garāki augi. Veģetācijas periods ir par divām dienām īsāks salīdzinājumā ar šķirni ‘Olivin’.

Salīdzinot šķirņu ražību dažādās Latvijas vietās, atklājās, ka šķirnei ‘Talsis’ visos gados bija tendence veidot augstāku ražu mazāk auglīgos reģionos (Skrīveros un Višķos) nekā standartam ‘Olivin’.

Šķirni ieteicams audzēt: velēnu karbonātaugsnēs vai velēnu vāji podzolētās, trūdvielām bagātās sM un mS augsnēs ar vāji skābu vai neitrālu reakciju (pH> 6,5–7). Ieteicamās mēslojuma devas: N150-170 P100 K120. Ar slāpekļa mēslojumu bagātās augsnēs ieteicams lietot augu augšanas regulatorus.

Sējai jāizmanto tikai kodināti graudi. Izsējas norma 450–500 dīgtspējīgu graudu uz m2. Graudaugu slimību ierobežošanai jālieto fungicīdi.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
Mans_V1_reklamam

Pievienot komentāru